Survey
* Your assessment is very important for improving the workof artificial intelligence, which forms the content of this project
Download document 9009547
Document related concepts
Transcript
LATVIJAS UNIVERSITĀTE Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Evija Strika Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un psihiatriskajā ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju personības raksturojums Klīniskā psiholoģija PROMOCIJAS DARBA KOPSAVILKUMS Rīga 2009 Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē Psiholoģijas nodaļā Laika posmā no 1999.gada līdz 2008.g. Disertāciju veido ievads; teorētiskā daļa (ar 4 apakšnodaļām); metode (izlase, instrumenti, procedūra un datu apstrādes metodes); rezultātu un iztirzājuma 3 sadaļas: (1) Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā psihiatriski psiholoģiskajā ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju personības raksturojuma atšķirības no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem (2) Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā psihiatriski psiholoģiskajā ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju ar dažādiem psihisko traucējumu veidiem personības raksturojums (3) Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā psihiatriski psiholoģiskajā ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju ar dažādiem kriminālās atbildības pakāpes veidiem personības raksturojums, secinājumi, nobeigums, literatūras saraksts un pielikumi. Darba apjoms ir 178 lpp., tas ietver 36 tabulas un 14 attēlus, 4 pielikumus un 171 literatūras avotus. Darba raksturs: disertācija psiholoģijas nozarē, klīniskās psiholoģijas apakšnozarē. Darba zinātniskā vadītāja: profesore, Dr.psych., Malgožata Raščevska Darba recenzenti: Sandra Sebre, PhD, profesore Inta Tiltiņa-Kapele, Dr.psych., doc. Albinas Bagdonas, Dr. psych., profesors Promocijas darba aizstāvēšana notiks Latvijas Universitāte Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2009.gada 17. novembrī plkst. 14:00 Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76 Ar disertāciju un promocijas darba kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes bibliotēkā LU Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes priekšsēdētāja __________________________ Dr.habil.psych., prof. Ārija Karpova 2 PROMOCIJAS DARBA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Psihologi un kriminologi jau ilgu laiku cenšas meklēt saistību starp personību raksturojošiem datiem un kriminālo uzvedību. Tiek meklēti dažādi izskaidrojumi, lai saprastu kriminālo darbību, un īpaša nozīme tiek pievērsta noziedzīgās darbības veicēju individuālo atšķirību izpētei. Arī Latvijā ir aktuāls jautājums par to, kāpēc cilvēks izdara likumpārkāpumu un kļūst par likumpārkāpēju. Salīdzinājumā ar 1990. gadu, 2008. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir audzis 1,95 reizes (Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, 2009). Latvijā bieži valda stereotipiska pārliecība, ka kriminālā uzvedība ir tikai un vienīgi sociāls fenomens, ka tās iemesli ir meklējami ekonomiskajos apstākļos. Tomēr kriminālo uzvedību pilnībā var izprast tikai tad, ja ņem vērā vairākus faktorus, kas to ietekmē: bioloģiskos, sociālos, psiholoģiskos faktorus (to skaitā personības iezīmes) un situācijas kontekstu, kurā notiek noziedzīgais nodarījums. Atsevišķa pētījumu tēma ir psihiskie traucējumi un likumpārkāpuma izdarīšana vai krimināla uzvedība. No vienas puses, ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka likumpārkāpēju vidū ir cilvēki ar psihiskiem traucējumiem. L. Robins un Dž. Helzers (Robins & Helzers, 1994, kā minēts Andrews & Bonta, 1998), kā arī citi autori savos pētījumos atklāja, ka 57,8% līdz pat 100% gadījumu likuma pārkāpējiem bija diagnosticēti kādi no 10. Starptautiskajā slimību klasifikatorā (turpmāk tekstā – ICD10) minētajiem psihiskajiem traucējumiem. No otras puses, apkopojot pasaulē veikto pētījumu rezultātus, jāsecina, ka psihiskos traucējumus nevar uzskatīt par likumpārkāpuma izdarīšanas vienīgajiem iemesliem, un personības, kuras cieš no psihiskiem traucējumiem, nav nolemtas likumpārkāpuma izdarīšanai. Šie traucējumi vairāk ir “iekšējs”, subjektīvs iemesls un fons, kas ārēju, nelabvēlīgu apstākļu ietekmē veicina likumpārkāpuma izdarīšanu. Pats par sevi (viens pats) psihiskais traucējums vai konkrēta diagnoze neietekmē un nepaskaidro kriminālo uzvedību vai likumpārkāpuma izdarīšanu. Svarīgi ir izpētīt šo traucējumu radīto izmaiņu (tai skaitā arī personības izmaiņu) ietekmi un saistību ar likumpārkāpuma izdarīšanu. Šo saistību izzināšana ir nepieciešama, lai efektīvāk varētu veikt likumpārkāpēja uzvedības korekcijas pasākumus un pievērst uzmanību šiem cilvēkiem kā riska grupai (Daffern & Howells, 2002; Coid, 2002). J. Bonta ar kolēģiem savā meta –analītiskajā pētījumā konstatēja, ka likumpārkāpējiem ar psihiskiem traucējumiem galvenie kriminālās uzvedības riska faktori ir tādi paši kā pārējiem likumpārkāpumiem (Bonta, Law & Hanson, 1998). Var teikt, ka psihiskie traucējumi tiesu un juridiskajai sistēmai rada īpašas problēmas. Saistību izzināšana starp kriminālo uzvedību un psihiskajiem traucējumiem un psihiskā traucējuma klātbūtne likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī likumsakarīgi noved pie vairākām juridiskām konsekvencēm: (1) pie jautājuma, kā psihiskie traucējumi ietekmē likumpārkāpēja uzvedību noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā un līdz ar to pie jautājuma par likumpārkāpēja kriminālās atbildība pakāpi; (2) pie jautājuma par viņa spēju izprast pret viņu vērsto apsūdzību un izprast tiesā notiekošo; (3) pie viņa kriminālās uzvedības tālākas aizkavēšanas, ārstēšanas vai korekcijas. Šo jautājumu noskaidrošanai ļoti bieži tiesībsargājošo iestāžu speciālisti norīko tiesu psihiatrisko vai komplekso tiesu psiholoģisko un psihiatrisko ekspertīzi (lai arī tiesu psihiatriskā ekspertīze un kompleksā tiesu psihiatriskā un psiholoģiskā ekspertīze ir precīzi šo ekspertīžu veidu nosaukumi, turpmāk tekstā, lai atvieglotu lasītāju uztveri, šo ekspertīžu apzīmēšanai tiks lietots vārdu salikums - tiesu ekspertīze). Ja prakses gaitā vairāk vai mazāk ir izstrādāti medicīniskie kritēriji, lai 3 sniegtu atbildes uz šiem jautājumiem, tad līdz šim likumpārkāpēja, kuram nozīmēta tiesu ekspertīze, uzvedības un personības psiholoģiskie aspekti Latvijā nav pētīti vispār. Pētījuma novitāte un praktiskā nozīmība ir tā, ka Latvijā līdz šim nav veikti sistemātiski un plaši zinātniski pētījumi, kuros tiktu atklāta kriminālās uzvedības saistība ar likumpārkāpēja personības iezīmēm, psihiskajiem traucējumiem un kriminālās atbildības pakāpi. Gan Latvijā, gan pasaulē salīdzinoši mazs ir tādu pētījumu skaits, kuros ir izzināts jautājums par to likumpārkāpēju psiholoģisko raksturojumu, kuri ir nosūtīti uz tiesu psihiatrisko vai komplekso tiesu psihiatrisko un psiholoģisko ekspertīzi, un viņu psiholoģiskajām atšķirībām no pārējiem likumpārkāpējiem un arī cilvēkiem, kuri likumu nav pārkāpuši. Vai šiem likumpārkāpējiem piemītošās personību raksturojošās iezīmes var prognozēt viņu nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi? Tikpat kā nemaz nav arī izzināts jautājums par dažādu psihisko traucējumu saistību ar likumpārkāpuma izdarīšanu. Kā arī Latvijā nav izstrādāti psiholoģiskie kritēriji, kuri palīdzētu izlemt jautājumu par likumpārkāpēja kriminālās atbildības pakāpi (pieskaitāmību, ierobežotu pieskaitāmību vai nepieskaitāmību). Tāpēc pētījuma praktiskajā daļā, atbildot uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem, tiks meklētas personību raksturojošo iezīmju atšķirības apcietinājumā esošajiem un uz tiesu psihiatrisko vai komplekso tiesu psihiatrisko un psiholoģisko ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem, kā arī tiks meklētas atšķirības un diferencējošie kritēriji starp par pieskaitāmiem, ierobežoti pieskaitāmiem un nepieskaitāmiem atzītajiem likumpārkāpējiem. Promocijas darba mērķi: 1. Noskaidrot tiesu psiholoģiskajās un psihiatriskajās ekspertīzēs nonākušo likumpārkāpēju personības iezīmes, salīdzinot ar to likumpārkāpēju personības iezīmēm, kas atrodas apcietinājumā, un ar likumpārkāpumu neizdarījušu personu personības iezīmēm. 2. Noteikt tiesu psiholoģiskajās un psihiatriskajās ekspertīzēs nonākušo likumpārkāpēju personības raksturotāju (personības iezīmes (mērītas ar MMPI-2), psihopātijas izteiktības, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju) atšķirības starp likumpārkāpējiem ar dažādiem psihisko traucējumu veidiem (personības traucējumiem, organiskajiem psihes traucējumiem un šizofrēniju) un likumpārkāpējiem ar dažādām rekomendējamajām kriminālās atbildības pakāpēm (pieskaitāms, ierobežoti pieskaitāms un nepieskaitāms). Papildus mērķis: Veikt MMPI-2 un PCL-R testu psihometrisko rādītāju pārbaudi un salīdzināt tos ar testa oriģinālās ASV izlases rādītājiem. Promocijas darba pētījuma jautājumi: 1. Kādas personības iezīmju atšķirības piemīt likumpārkāpējiem, kuriem nozīmēta tiesu ekspertīze, likumpārkāpējiem, kuri ir notiesāti un atrodas soda izciešanas vietās (apcietinājumā) un personām, kas nav izdarījušas likumpārkāpumu? 2. Kuras no MMPI-2 testa skalām labāk diferencē tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un tiesu psihiatriskajā ekspertīzē nonākušos likumpārkāpējus un apcietinājumā esošos likumpārkāpējus? 3. Kā atšķiras personības iezīmes (mērītas ar MMPI-2 testu), psihopātijas izteiktība, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie rādītāji tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un tiesu 4 psihiatriskajā ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem ar dažādiem psihisko traucējumu veidiem? 4. Kā atšķiras personības iezīmes (mērītas ar MMPI-2 testu), psihopātijas izteiktība, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie rādītāji tiesu psihiatriskā vai kompleksā tiesu psiholoģiskā un tiesu psihiatriskā ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības pakāpes veidu? 5. Kāda ir MMPI-2 testa skalu, psihopātijas rādītāju, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju kopējā spēja diferencēt likumpārkāpējus pa trim kriminālās atbildības pakāpes grupām – pieskaitāms, ierobežoti pieskaitāms un nepieskaitāms? Papildus jautājumi: 1. Kādi ir Latvijas izlases (kontroles grupas) MMPI –2 testa ticamības – iekšējās saskaņotības rādītāji? 2. Vai atšķiras Latvijas izlases (kontroles grupas) ( mērītas ar Latvijā adaptēto MMPI-2 testu) un ASV izlases MMPI-2 testa skalu vidējie rādītāji? 3. Vai adaptētās PCL-R aptaujas latviešu versijas psihometriskie rādītāji atbilst PCLR oriģinālās versijas rādītājiem? Metode Pētījuma dalībnieki: Pirmais pētījuma dalībnieku dalījums grupās: Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji jeb ekspertējamo grupa. Šo grupu veido 88 vīrieši (vecumā no 18 līdz 61 gadam (M=33,47, SD=11,05)), kuri izdarījuši likumpārkāpumu, un, kuri ar tiesas, prokuratūras vai izziņas izdarītāja lēmumu laika posmā no 2004. līdz 2007. gada novembrim bija pakļauti stacionārai tiesu ekspertīzei, lai noteiktu viņa kriminālo atbildības pakāpi (pieskaitāmību, nepieskaitāmību vai ierobežotu pieskaitāmību). Apcietinājumā esošie likumpārkāpēji jeb apcietinātie. Šo grupu veido 54 vīrieši (vecumā no 18 līdz 61 gadam (M=29,43, SD=11,66)), kuri izdarījuši likumpārkāpumu un pēc notiesāšanas atrodas soda izciešanas vietās. Kontroles grupa jeb respondenti, kuri nav izdarījuši likumpārkāpumu. Šajā grupā ir iekļauti 66 psihiski veseli vīrieši (vecumā no 18 līdz 57 gadiem (M=31,08, SD=9,93)), kuriem nav inkriminēts likuma pārkāpums un kuri pēc izglītības un vecuma ir pielīdzināti pirmajai un otrajai grupai. Otrais pētījuma dalībnieku dalījums grupās: Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēti „personības traucējumi”(saskaņā ar SSK-10 F60 grupas traucējumi (Specifiski personības traucējumi), kas nav tieša galvas smadzeņu slimības bojājumu vai citu psihisku traucējumu sekas (ICD-10, 1994)). Šajā grupā ir iekļautas 29 (33% no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) personas (vidējais vecums ir 31,03 gadi (SD=10,87)). Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēti „organiski psihiski traucējumi”(saskaņā ar SSK-10 F07 grupas traucējumi (Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājumu vai disfunkcijas dēļ), ietverot Organiskus personības traucējumus, Neprecizētus organiskus personības un uzvedības traucējumus smadzeņu slimības, bojājuma un disfunkcijas dēļ un Neprecizētus organiskus vai simptomātiskus psihiskus traucējumus) (ICD-10, 1994)). Šo personu skaits ir 34 (38,6 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) un viņu vidējais vecums – 34,12 (SD=11,70) gadi. Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēta „šizofrēnija” ”(saskaņā ar 5 SSK-10 F20 grupas traucējumi (Šizofrēnija) (ICD-10, 1994)). Tika iekļautas 17 (19,3 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) ekspertējamās personas. (vidējais vecums ir 35,12 (SD=10,55) gadi). Trešais pētījuma dalībnieku dalījums grupās: Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika rekomendēts atzīt par pieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 59 (67 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji (vidējais vecums ir 33,37 gadi (SD=11,06)). Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika rekomendēts atzīt par ierobežoti pieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 15 (17 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji (vidējais vecums ir 31,8 gadi (SD=9,9)). Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika rekomendēts atzīt par nepieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 14 (16 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji (vidējais vecums ir 35,64 gadi (SD=12,56)). Instrumentārijs: (1) Minesotas daudzfaktoru personības testa otrā redakcija (Minesota Multiphasic Personality Inventory – 2 (MMPI-2), Butcher, Dahlstrom, Graham, Tellegen & Kaemmer, 1989) Latvijā adaptētā versija (Sarma, 2005). (2) Psihopātijas aptauja (Psychopathy Checklist-Revised (PCL-R), Hare, 1991) latviski tulkotā versija (tulkojumu veica E. Strika, M. Raščevska, A. Putniņš). (3) Dokumentu (krimināllietas, slimības vēstures un ekspertu atzinumu) izpēte. (4) Daļēji strukturēta intervija par demogrāfiskajiem un ar kriminālo uzvedību saistītajiem rādītājiem. Datu apstrādes un analīzes metodes: Datu apstrādē tiks lietotas šādas statistiskās metodes: parametriskās metodes divu izlašu salīdzināšanai, dispersiju analīze (ANOVA), multivariatīvā dispersijas analīze (MANOVA), diskriminācijas analīze, skalu ticamības analīze un kontentanalīze. Datu apstrāde tika veikta izmantojot SPPS 15.00 versiju. Pētījuma uzdevumi: (1) Iepazīties un apkopot galvenos zinātniskos pētījumus un atziņas par pētījuma tematu. (2) Izvēlēties un aprobēt pētījuma metodes. (3) Ievākt pētījuma datus. (4) Veikt ievākto datu apstrādi, kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi un balstoties uz iegūtajiem rezultātiem un to interpretāciju, izdarīt zinātniskā pētījuma secinājumus. (5) Izstrādāt praktiskus ieteikumus kriminālo personu tiesu ekspertīžu pilnveidošanai. Ņemot vērā pētījuma jautājumus un galvenos secinājumus, formulētas aizstāvēšanai izvirzītās tēzes: 1. Pastāv MMPI- 2 testa profila (ticamības skalu (L, F, K, Fb, Ds, Fp, Mp, S, Sd) un klīnisko skalu (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si)) atšķirības starp likumpārkāpējiem, kuriem nozīmēta tiesu ekspertīze, likumpārkāpējiem, kuri ir notiesāti un atrodas soda izciešanas vietās (apcietinājumā) un personām, kas nav izdarījušas noziegumu. Tiesu ekspertīzē nonākušie likumpārkāpēji no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem un kontroles grupas, atšķiras ar to, ka viņi ir vairāk koncentrējušies uz savu veselības stāvokli (Hs), ir ar zemāku pašvērtējumu, viņiem ātrāk rodas vainas izjūta, viņiem grūtāk pieņemt patstāvīgus lēmumus, ir disforiskāki ar augstāku trauksmes līmeni (D un Pt). Tiesu ekspertīzēs esošie likumpārkāpēji vāji izprot sevi un savas psiholoģiskās problēmas, arī biežāk noliedz negatīvās emocijas un konfliktus, kā arī stresa situācijās viņiem biežāk rodas somatiska rakstura problēmas (Hy un Hs). Apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem šo skalu raksturojošās iezīmes neatšķiras no kontroles grupas. Gan tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji, gan apcietinājumā esošie likumpārkāpēji, salīdzinoši ar kontroles grupu, ir 6 daudz aizdomīgāki, jūtīgāk uztver citu attieksmi pret sevi, ir raksturīgākas dusmas un naidīgums pret citiem (Pa), kā arī viņi jūtas atšķirīgāki no citiem, ir sociāli izolētāki, jūtas nesaprasti, var būt arī neskaidra, realitātei neatbilstoša domāšana (Sc). MMPI-2 testā Psihopātijas skala (Pd) ir tā skala, kas atšķir tiesu ekspertīzē un apcietinājumā esošus likumpārkāpējus, no cilvēkiem, kuri likumu nav pārkāpuši. 2. MMPI-2 testa skalas statistiski nozīmīgi diferencē uz tiesu ekspertīzi nosūtītos likumpārkāpējus no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem. Vislielāko ieguldījumu likumpārkāpēju diferencēšanā pa divām grupām dod F (Ds, Fb), Pd, D un Pa skalas. Ja likumpārkāpējs vairāk uzrāda sūdzības par dažādām savām psiholoģiskām un psihiskām problēmām (F, Ds, Fb) un vairāk viņam ir izteikta nomāktība, zems pašvērtējums, iespējams varbūt pat pašnāvības idejas (D), aizdomīgums, naidīgums pret citiem, neuzticēšanās citiem, jūtīgums pret kritiku (Pa), bet mazāk izteiktas antisociālas uzvedības izpausmes, tendence konfliktēt un agresivitāte (Pd), tad pieaug iespējamība, ka šis likumpārkāpējs tiks nosūtīts uz tiesu ekspertīzi; 3. Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psihiatriskajā un psiholoģiskajā ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem, ar dažādām psihisko traucējumu diagnozēm, nepastāv personības iezīmju atšķirības (mērītas ar MMPI-2), taču pastāv dažas starpgrupu atšķirības. Likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem aizdomīgums, neuzticēšanās citiem, izteikts jūtīgums pret citu attieksmi pret viņiem, iespējams pat attiecību ideju veidošana (Pa), nemiers un trauksme (Pt) ir daudz vairāk izteiktas nekā likumpārkāpējiem, kuriem ir uzstādīta diagnoze – šizofrēnija. Tāpat šiem likumpārkāpējiem ir augstāki rezultāti arī Hs (Hipohondrija) un Hy (Histērija) skalās nekā likumpārkāpējiem šizofrēniķiem. Tas norāda, ka viņi ir egocentriskāki, vairāk noliedz savas problēmas, nespēj izprast savas un citu uzvedības motīvus, rūpīgāk seko līdzi sava organisma funkcionēšanai, vairāk izjūt fizisku diskomfortu, savas psiholoģiskās problēmas pārvērš somatiskos simptomos. Turklāt viņi daudz vairāk nekā likumpārkāpēji šizofrēniķi (un likumpārkāpēji ar personības un uzvedības traucējumiem) ir nepārliecinātāki par sevi, izjūt distresu un nomāktību (D). Salīdzinoši ar likumpārkāpējiem, kuriem ir diagnosticēta šizofrēnija, viņiem ir lielākas grūtības ievērot sabiedrības normas un likumus, vairāk rīkojas impulsīvi, tūlītēji apmierinot savas vajadzības (Pd). Ekspertējamās personas ar organiskiem psihiskiem traucējumiem uzrāda daudz lielākas adaptācijas grūtībām un lielāku emocionālā diskomforta izjūtu (F), un, ir ar vājāk attīstītiem psiholoģiskās aizsardzības mehānismiem (K) nekā ar šizofrēniju slimojošie likumpārkāpēji. Likumpārkāpējiem ar personības un uzvedības traucējumiem no ar šizofrēniju slimojošiem likumpārkāpējiem, atšķir tikai viena – psihopātijas skala (Pd). Šī ir arī tā skala, kurā ir konstatētas atšķirības starp likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem un šizofrēniķiem, bet nav konstatētas atšķirības starp likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem un personības un uzvedības traucējumiem. Pēc psihopātijas, kas mērīta ar PCL-R, izteiktības pakāpes atšķirības starp likumpārkāpējiem ar dažādām psihisko traucējumu diagnozēm atšķirības nepastāv, taču likumpārkāpējiem ar personības traucējumiem, atšķirībā no likumpārkāpējiem ar šizofrēniju, ir konstatētas vairāk zteiktas tādas psihopātijai raksturīgas pazīmes, kā sociālā deviance un antisocialitāte. Likumpārkāpēji ar organiskajiem traucējumiem biežāk kā likumpārkāpēji ar personības 7 traucējumiem un šizofrēniju, likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī atradās psihoaktīvo vielu ietekmē, veica noziedzīgo nodarījumu pret personu, neatzina pilnībā savu vainu un sadarbojās ar citiem. Savukārt likumpārkāpējiem ar personības traucējumiem biežāk nekā ar šizofrēniju slimojošiem likumpārkāpējiem bija sastopamas pazīmes, kas liecināja par jau iepriekš bijušu kriminālu uzvedību; 4. Starp tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psihiatriskajā un psiholoģiskajā ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības pakāpes veidu nepastāv personības iezīmju atšķirības (mērītas ar MMPI-2), taču pastāv dažas starpgrupu atšķirības. Par nepieskaitāmiem likumpārkāpējiem atzīto MMPI-2 testa profilos, tāpat kā pieskaitāmo un ierobežoti pieskaitāmo likumpārkāpēju profilos dominē Sc (šizofrēnija) skala, kas norāda, ka šiem cilvēkiem ir raksturīga sociāla izolētība, saskarsmes veidošanas grūtības un neskaidra domāšana. Jūtīgums, neuzticēšanās citiem, aizdomīgums, apdraudētības izjūta no apkārtējo puses, naidīgums (Pa), kā arī nemiers, trauksme, bažīgums (Pt), ir tās iezīmes, kas nepieskaitāmos likumpārkāpējus atšķir no pieskaitāmajiem likumpārkāpējiem. Par nepieskaitāmiem atzīto likumpārkāpēju aizdomīguma, naidīguma, apdraudētības izjūtas, nedrošības līmenis ir mazāk izteikti, salīdzinoši ar pieskaitāmiem likumpārkāpējiem. Savukārt nepieskaitāmie no ierobežoti pieskaitāmiem likumpārkāpējiem atšķiras ar zemāku fizisko un psihisko aktivitāti un enerģiskumu (Ma). Pēc psihopātijas, kas mērīta ar PCL-R, izteiktības pakāpes atšķirības starp likumpārkāpējiem ar dažādām psihisko traucējumu diagnozēm atšķirības nepastāv, taču pieskaitāmie un ierobežoti pieskaitāmie likumpārkāpēji no nepieskaitāmiem likumpārkāpējiem atšķiras pēc kriminālās vēstures rādītājiem. 5. MMPI-2 testa, PCL-R aptaujas, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures rādītāji, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie rādītāji diferencē uz tiesu ekspertīzi nosūtītos likumpārkāpējus ar dažādām kriminālās atbildības pakāpēm. Vislielāko ieguldījumu likumpārkāpēju diferencēšanā pa grupām dot MMPI-2 testa D, Sc un Ma skalas, ekspertīzes laikā uzstādītā diagnoze – šizofrēnija un psihiatriskās vēstures faktoru summārie rādītāji (alkohola un narkotisko vielu lietošanas pieredze un garīgās veselības problēmas dzīves laikā), kā arī psihiskais stāvoklis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā. PROMOCIJAS DARBA SATURS Teorētiskā daļa Kriminālās uzvedības skaidrojošās teorijas Kriminālās uzvedības izzināšana un izpēte vienmēr ir bijusi vairāku zinātnisku disciplīnu intereses objekts. Pētījumus kriminālās uzvedības jomā veic psiholoģijas, medicīnas, socioloģijas, kā arī juridiskās zinātnes pārstāvji. Pētījumi kriminoloģijā kā galveno izvirza kriminālās uzvedības cēloņu un iemeslu atklāšanu (McGuire, 2004). Psihologus un psihiatrus tradicionāli vairāk interesē jautājums par to, kādi cilvēki kļūst par likumpārkāpējiem un kāpēc. Sociologi vairāk pēta attiecīgo iedzīvotāju grupas jeb segmentus, nevis atsevišķus indivīdus, tāpat viņi vairāk izzina noziedzību noteicošos sociāli ekonomiskos faktorus. Zinātniskajā literatūrā tiek izdalīta arī tāda starpnozaru zinātniska disciplīna kā kriminālās uzvedības psiholoģija, kur tiek apvienoti socioloģijas, kriminoloģijas, klīniskās un tiesu (jeb juridiskās) psiholoģijas zinātņu sasniegumi un uzskati. Kriminālās uzvedības psiholoģija meklē racionālus un 8 empīriskus izskaidrojumus, lai saprastu kriminālo darbību, un īpašu nozīmi pievērš noziedzīgās darbības veicēju individuālo atšķirību izpētei. Pētījumi šīs zinātniskās disciplīnas jomā neaprobežojas tikai ar dzimuma, vecuma, tautības vai sociālās izcelsmes faktoru ietekmes noteikšanu uz kriminālo uzvedību, bet gan tiek meklēta daudz dziļāka un plašāka izpratne par kriminālo uzvedību un likumpārkāpēja personību (Andrews & Bonta, 1998). Kriminālās uzvedības psiholoģija noziedzīgo uzvedību analizē, ņemot vērā bioloģiskos, personības, intepersonālos, ģimenes un sociāli kulturālos faktorus, kā arī interesējas par indivīda uzvedības un likumpārkāpuma izdarīšanas konkrētās situācijas savstarpējo saistību. Autori izdala vairākas kriminālās uzvedības skaidrojošās teorijas. Viena pieeja kriminālās uzvedības skaidrojumā kriminālo uzvedību tiešā veidā saista ar individuālajiem jeb personības faktoriem, cita pieeja - kriminālo uzvedību skaidro kā sociālo un vides nosacījumu rezultātu, vēl cita – uzskata, ka kriminālā uzvedība ir kā nesamierināms konflikts starp indivīdu un sociālajiem spēkiem. Ir arī eklektiskās teorijas, kuras veidotas, apvienojot dažādas pieejas un virzienus, no individuālajiem faktoriem līdz pat plašiem sociālās vides faktoriem. Vadošās kriminālās uzvedības skaidrojošās teorijas nosacīti var iedalīt trīs galvenajās grupās (Glueck & Glueck, 1950, Thornton, 1987, Eysenck & Gudjonsson, 1989, Andrews, 1989; Andrews, Leschied & Hoge, 1992 kā minēts Andrews & Bonta, 1998; LeBlanc, Ouimet & Tremblay, 1988; Gottfredson & Hirschi, 1990; Farrington, 2004): (1) Socioloģiskās teorijas (piemēram, Sociālās lokalizācijas teorija, Kontroles teorija, Diferenciālo saistību teorija); (2) Psiholoģiskās teorijas (piemēram, Psihodinamiskā/Psihoanalītiskā teorija, Biheiviorālā teorija, Aizenka kriminalitātes teorija); (3) Kompleksās teorijas (piemēram, Vispārējā personības un sociālās psiholoģijas pieeja kriminālās uzvedības skaidrojumā), Eklektiskās teorijas (dažādu uzskatu, teoriju, idejisko virzienu savienošana) (piemēram, LeBlanka, Oimeta un Trembleja pieeja, Vilsona un Hernšteina pieeja, Faringtona pieeja). Šobrīd nav radīta vienota teorija, kas nosaka kriminālo uzvedību. Kriminālas uzvedības veidošanos ietekmē vairāku faktoru savstarpējā mijiedarbība (gan bioloģiskā predispozīcija, gan sociālā pieredze), nevar izolēti izdalīt kādu no iepriekš minētajiem faktoriem un uzskatīt, ka tas ir galvenais, kas ietekmējis likumpārkāpuma izdarīšanu. Šobrīd vadošā ir vispārējā personības un sociālās psiholoģijas pieeja kriminālās uzvedības skaidrošanā, kuras ietvaros tiek izdalīti četri centrālie faktori, kas nozīmīgi ietekmē kriminālās uzvedības veidošanos (attieksme vai nostāja, attiecības, indivīda uzvedības vēsture un viņa personība). Personības izpratne psiholoģijā Lai arī sākotnēji kriminologi personību neuzskatīja par svarīgu faktoru kriminālās uzvedības skaidrošanā, pēdējos gados ir parādījušies daudz pētījumu, kuri atklāj šo saistību (Miller & Lynam, 2001), un tiek uzskatīts, ka viens no likumpārkāpuma veicinošiem faktoriem ir arī personības iezīmes. S. Hempsons (Hampson, 1988) uzskata, ka, lūkojoties uz kriminālo uzvedību no personības psiholoģijas viedokļa, nevis situācijai vai apkārtējiem apstākļiem, bet gan tieši personību raksturojošiem lielumiem ir noteicošā loma kriminālās uzvedības skaidrošanā. Likumpārkāpēju personības pētījumu mērķis ir pierādīt, ka cilvēkiem, kas izdara likumpārkāpumu, ir raksturīga personības īpašību plejāde, kas atšķir viņus no cilvēkiem, kas likumpārkāpumu nav izdarījuši. Pirms tālāk analizēt likumpārkāpēja personību, tiks noskaidrots, kas tiek saprasts ar personību, personības iezīmēm un personības raksturojumu. Amerikas psihologu asociācijas atzītajā personības definīcijā ir teikts, ka personība ir cilvēkam piemītoši neatkārtojami psiholoģiski dotumi, kas ietekmē viņa 9 uzvedības modeļus dažādās situācijās un laika periodos (Gerrig & Zimbardo, 2002). Pārsvarā, visās personības teoriju definīcijās tiek pasvītrota personības individualitātes nozīme vai individuālās atšķirības. Personība kā subjekts tiek raksturota evolūcijas procesā, kuru ietekmē gan ārējie, gan iekšējie faktori (ģenētiskā un bioloģiskā predispozīcija, sociālā pieredze un apkārtējās vides mainīgie apstākļi). Vairumā personības definīciju personība tiek definēta, izmantojot tos raksturojošos lielumus, kuri „atbild” par pastāvīgu uzvedības formu. Personība kā tāda ir nosacīti nemainīga un pastāvīga laikā un apkārtējos apstākļos (Hjelle & Ziegler, 1992; Matthews, Deary & Whiteman, 2003). Viena no jaunākajām un pasaulē vadošajām apvienojošajām pieejām personības iezīmju izpētē ir 20 gs. 80 gados izveidotais P. Kostas un R. Makkreja piecfaktoru modelis, kas satur bāzes iezīmes. Ar personības iezīmēm tiek saprasts relatīvi pastāvīgs cilvēka domāšanas, jušanas un darbības veids, bet ar personības struktūras iezīmēm tiek saprasta kovariāciju sistēma starp šīm iezīmēm, kas parasti summējas relatīvi mazā skaitā faktoru, kas tad arī ir personības pamatdimensijas (McCrae & Costa, 1997). Ja uz personību lūkojas tikai no personības iezīmju vai kādas citas personības teorijas viedokļa, tad tā sniedz ierobežotu izpratni par personību, tās raksturotājiem un īpašībām, tādēļ ir autori (Mayer, 2005, 2006; McAdams, 2007; Maddi, 2007), kas mēģina integrēt labi zināmo „lielo” personības teoriju atziņas jaunā personības sistēmu struktūrā. Viņi personību definē kā psiholoģisku sistēmu, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām (Mayer, 2006). Šī organizētā un attīstībā esošā personības struktūra atspoguļo indivīda apakšsistēmu kopējo darbību. Personības struktūras svarīgākās sistēmas un apakšsistēmas ir: Enerģijas režģis (motivācija un emocijas), Apziņas vadība (apziņa un uzmanība, „Es” apzināšanās, aizsardzības un kopings), Zināšanu apstrāde („Es” veidols, pasaules veidols, iztēles produkti, intelekts, darba atmiņa) un Sociālais izpildītājs (sociālās prasmes, sociālo lomu zināšanas, piesaistes sistēma, sociālo emociju un motivācijas izpausmes). Katrai no šīs struktūras daļām ir raksturīga kāda noteikta iezīme (piemēram, Enerģijas režģim ir raksturīgs neirotisms – stabilitāte, vajadzība pēc sasniegumiem, Sociālajam izpildītājam introversija – ekstraversija u.c.) (Mayer, 2005). Ir autori, kas uzsver, ka visus personību raksturojošos konstruktus, provizoriski var sakārtot trīs grupās: raksturīgās iezīmes, adaptācijas raksturotāji un integratīvais dzīves stāsts (Hooker & McAdams, 2003; McAdams, 2006; McAdams & Pals, 2006; Sheldon, 2004 kā minēts McAdams & Pals, 2007). Personības raksturīgās iezīmes tiek definētas kā plaša individuāli psiholoģiskā dimensija, kas apraksta personas uzvedības, domu un izjūtu internālās, stabilās un vispārīgās individuālās atšķirības. Iezīmes parādās indivīda funkcionēšanā dažādās situācijās un dažādos laika sprīžos. Parasti raksturīgās iezīmes tiek mērītas, izmantojot personības pašnovērtējuma metodes. Otrajā grupā tiek iekļauts plašs tādu personības konstruktu kā motīvi, mērķi, intereses, vērtības, uzvedības stratēģijas un attīstības uzdevumi klāsts, kā arī kognitīvās shēmas un stili, identitātes stāvokļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas un aizsardzības mehānismi. Tie visi tiek nosaukti par adaptācijas raksturotājiem. Šie raksturotāji apraksta, ko cilvēks vēlas no dzīves un, ko viņš dara, lai to panāktu, un kā cilvēks izvairās no tā, ko viņš nevēlas. Adaptācijas raksturotājus parasti izzina laika, vietas, situācijas vai sociālās lomas kontekstā. Trešā grupa aptver indivīda integratīvo dzīves stāstu, kas ir internalizēti un izvērsti personas paša stāstījumi (angļ.val. - self-narrative) ar kuru palīdzību indivīds 10 rekonstruē pagātni un iztēlojas nākotni. Tas palīdz cilvēkam savu dzīvi izjust kā nozīmīgu, vienotu un mērķtiecīgu. Tā kā šī darba ietvaros veiktais empīriskais pētījums nav balstīts kādā konkrētā personības teorijā (tikai daļēji tas ir balstīts personības iezīmju pieejā), tad, vadoties no visa iepriekš rakstītā, ar personības raksturojumu tiks saprasts raksturīgās personības iezīmes un personības adaptācijas raksturotāji (uzvedības un emocionālās īpatnības, cilvēka attieksme un vērtējums par sevi un citiem, viņa motivācija, viņa piemērošanās spējas) kā to min iepriekš aprakstītie autori (McAdams & Pals, 2007). Likumpārkāpēja personības izpēte Attiecībā uz likumpārkāpēju personības iezīmēm, jāsecina, ka gandrīz visos kriminālās uzvedības psiholoģisko teoriju skaidrojumos, personību raksturojošiem faktoriem (tai skaitā arī personības iezīmēm) ir būtiska loma kriminālās uzvedības veidošanās gaitā un arī izpausmēs. Iepazīstoties ar kriminālās uzvedības psiholoģijas literatūru un pētījumiem kriminālās psiholoģijas jomā, jāsecina, ka neeksistē kāds noteikts vispārējs likumpārkāpēja vai noziedznieka personības tipa raksturojums. Kā atzīmē K. Klements : “.. zinātnieku vidū pastāv galēji uzskati, sākot ar – “visi likumpārkāpēji ir līdzīgi” līdz – “katrs likumpārkāpējs ir unikāls” (Clements, 1996). Tāpat zinātnieki nav atklājuši kādu vienu noteiktu personības iezīmi, kura atšķirtu likumpārkāpēju no cilvēka, kurš nav pārkāpis likumu. Taču personības faktori ir būtisks rādītājs, lai izprastu kriminālās uzvedības dabu. Dažādas kriminālās uzvedības formas ir saistītas ar dažādiem personības faktoriem. Apkopojot iepriekšējo gadu literatūru par likumpārkāpēju personības izpēti, jāsecina, ka ir veikti pētījumi šādās jomās: (1) likumpārkāpēju personības iezīmju salīdzinājumi ar likumpārkāpumu neizdarījušo personu personības iezīmēm; (2) specifisko personības iezīmju kā kriminālās uzvedības riska faktoru noskaidrošana; (3) personības iezīmju saistības ar dažādiem kriminālās uzvedības veidiem izpēte; (4) likumpārkāpēju personību tipoloģiju veidošana, pamatojoties uz personības iezīmju noturīgu kopumu un to savstarpējo saistību. Psihiskie traucējumi un to saistība ar likumpārkāpuma izdarīšanu Viedokļi par to, cik lielā mērā psihiskie traucējumi ietekmē un ir saistīti ar kriminālas uzvedības izpausmēm, gadu no gada ir mainījušies. Dž. Bonta ar kolēģiem (Bonta, Law & Hanson, 1998) raksta, ka ir pētījumi (Rabkin, 1979; Monahan & Steadman, 1983), kuros autori nonākuši pie secinājuma, ka saistība starp kriminālu uzvedību un psihes traucējumiem nepastāv. Citu pētījumu (Hodgins, 1993; Monahan, 1993; Marzuk, 1996) rezultātā šī saistība savukārt ir pierādīta. P. Daiets (Dietz, 1992) aprakstīja piecus kriminālās uzvedības un psihisko traucējumu iespējamo saistību veidus: (1) kriminālā uzvedība ir kā sekas psihotiskiem simptomiem, (2) veicot kriminālu darbību tiek apmierinātas kompulsīvās tieksmes (piemēram, parafīlijas), (3) kriminālajā uzvedībā atspoguļojas personības traucējumi, (4) vienlaicīgi sakrīt kriminālā uzvedība un psihisks traucējums, (5) patiess vai simulēts psihisks traucējums ir kā reakcija uz veikto kriminālo darbību. Domājot par psihisko traucējumu izpētes nozīmi juridiskajā aspektā un apkopojot pasaulē veiktos pētījumus, var apgalvot, ka jautājums par likumpārkāpēja psihiskajiem traucējumiem ir svarīgs gan kriminoloģijas, gan kriminālistikas, gan krimināli tiesiskajā, gan krimināli procesuālajā, gan arī kriminālās atbildības un soda izciešanas aspektā. Pēdējo gadu zinātniskajā literatūrā par psihisko traucējumu saistību ar kriminālo uzvedību galvenokārt dominē pētījumi divos virzienos: tiek aplūkota psihisko traucējumu saistība ar vardarbīgu uzvedību un saistība ar atkārtotu vardarbīga likumpārkāpuma izdarīšanas risku. Lai arī mazāk, tomēr ir veikti arī pētījumi citos 11 virzienos, tai skaitā arī kriminālās uzvedības saistību izzināšanā ar kriminālo atbildības pakāpi. Likumpārkāpēja personības izpēte tiesu ekspertīzēs Likumpārkāpēja personības izpētes nepieciešamība izriet no likuma noteiktām normām un savā ziņa ir obligāta. No juridiskā viedokļa katrā noziedzīgā nodarījuma jēdziena sastāvā ir ietvertas objektīvās un subjektīvās pazīmes (Krastiņš, 2000). Lai arī noziedznieka personību raksturojošās ziņas neatklāj un nepierāda noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību, juristi uzsver, ka tām ir krimināltiesiska nozīme, jo tās var būt svarīgas, kad likumpārkāpējam par izdarīto jānosaka sods vai jāizlemj citi ar sodu saistīti jautājumi krimināllietā (tas ir noteikts krimināllikuma (Krimināllikums, 2004) 46.panta 2.daļā, 49.panta 1.daļā, 55.panta 1.daļā, 58.panta 1.daļā). Juridiskajā un tiesu psiholoģijas literatūrā bieži tiek rakstīts par individualizētu pieeju soda noteikšanā. Saskaņā ar vispārējo soda piespriešanas pamatu, jēdziens ‘’individualizācija’’ kompleksi aptver izdarītā likumpārkāpuma vērtējumu, likumpārkāpēja personību, vainu pastiprinošos vai mīkstinošos apstākļus (Sitkovskaja, 2000). Šeit ir nozīmīgas visas tās personību raksturojošās īpašības, kas ietekmē pretlikumīgās darbības izvēli un realizāciju, apgrūtina vai atvieglo tā veikšanu un attiecas uz viņa attieksmi pret izdarīto. Tādēļ ir grūti pārvērtēt psihologa palīdzību, lai realizētu individuālo pieeju krimināllietā, īpaši, lai izpētītu likumpārkāpēju vērtību orientāciju, motivāciju, personības iezīmes, kas ir svarīgas, lai individualizētu atbildību (sodu) un uzvedības prognozi, saistībā ar piespriesto sodu. Diemžēl izmeklētāju un tiesnešu metodoloģiskajā literatūrā individualizētās atbildības psiholoģiskie aspekti praktiskie tiek ignorēti. Tiek runāts par sociālajiem, sociāli demogrāfiskajiem, kriminoloģiskajiem, tiesiskajiem personības aspektiem, bet tas, ka personībai pirmām kārtām ir raksturīgas psiholoģiskas iezīmes un stāvoklis, parasti netiek pieminēts vai arī netiek atklāts, kādas personību raksturojošas īpašības ir svarīgas, risinot juridiskos jautājumus. Lai pilnībā realizētu individualizēto pieeju likumpārkāpējam, ir nepieciešams izpētīt pietiekami plašu viņa personību raksturojošu aspektu vai konstruktu apjomu, piemēram, vajadzības, uzvedības motīvus, personības iezīmes, emocionālo un gribas sfēru, intelektuālās spējas. Latvijā tieslietu sistēmā šobrīd vēl ļoti maz tiek izmantota psihologa pieredze un zināšanas. Taču pasaulē, no praktiskā pielietojuma viedokļa, likumpārkāpēja personības un tās iezīmju izpēte ir svarīga ne tikai kriminālās uzvedības psiholoģijas jomā vispār, bet konkrēti arī tiesu psihologa darbā. Vairāki autori (Ben-Porath, Graham, Hall, Hirschman, & Zaragoza, 1995; Pope et al., 2000, Nicholson & Norwood, 2000) izdala trīs galvenās jomas, kur tiesu psihologs veic likumpārkāpēja personības novērtējumu, tai skaitā, pēta personības iezīmes, izmantojot personības izpētes testus: (1) izvērtējot likumpārkāpēja kompetenci; (2) izvērtējot likumpārkāpēja spēju atbildēt par izdarīto; (3) izvērtējot kriminālās uzvedības un atkārtotas kriminālās uzvedības riska pakāpi. Citu autoru grupa (Edens, Cruise & Buffington-Vollum, 2001) papildus vēl atzīmē tādas jomas kā atkārtotas kriminālas uzvedības iespējamības izvērtējums, vardarbīgas uzvedības prognozēšana, ārstēšanas vai korekcijas efektivitātes noteikšana, kā arī tiesu ekspertīzes situācijā, piemēram, simulēšanas tendenču noteikšana. Krievu autoru pētījumos savukārt tiek akcentēts, ka likumpārkāpēja personības izpēte ir svarīga, lai: (1) atrisinātu jautājumu, kas skar kriminālās atbildības noteikšanu un atsevišķu likumpārkāpumu veidu juridisko motīvu noteikšanu; (2) individualizētu kriminālo atbildību un sodu (Safuanof, 2004),; (3) izpētītu personības iezīmju iespējamo ietekmi uz indivīda uzvedību konkrētā noziedzīgā nodarījuma situācijā (Sitkovskaja, 1998), kā arī tiesu ekspertīžu situācijās, lai (1) izpētītu likumpārkāpēju ar psihiskiem traucējumiem personības iezīmes un to 12 ietekmi uz viņa spēju saprast situāciju un vadīt savu uzvedību noziedzīgā nodarījuma laikā (Balabanova, 1998). Latvijā viena no jomām, kurā visbiežāk izmanto tiesu psihologa zināšanas un veic likumpārkāpēja personības izpēti, ir tiesu ekspertīzes (tiesu psiholoģiskā ekspertīze apriori veseliem cilvēkiem, tiesu klīniski psiholoģiskā izpēte kā papildus izmeklējumu tiesu psihiatriskajās ekspertīzēs un kompleksā tiesu psihiatriskā un tiesu psiholoģisko ekspertīze). Lai izpētītu un atklātu juridiski nozīmīgus psihiskus traucējumus, nepieciešamas ne tikai psihiatriskās zināšanas, bet arī klīniskās psiholoģijas zināšanas. Ne tiesu psiholoģiskā, ne tiesu psihiatriskā ekspertīze atsevišķi nespēj pilnībā atbildēt uz visiem tiesu interesējošiem jautājumiem. Latvijā tiesībsargājošās iestādes, nosūtot likumpārkāpēju uz tiesu ekspertīzi, galvenokārt sagaida atzinumu, kas palīdzētu izlemt jautājumu par ekspertējamās personas spēju atbildēt par savu rīcību, tas ir, pieskaitāmību, nepieskaitāmību, vai ierobežotu pieskaitāmību, kā arī sagaida rekomendācijas par iespējamo medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu likumpārkāpējam. Tādēļ ir svarīgi izprast šo stāvokļu kritērijus gan no juridiskā, gan psiholoģiskā, gan medicīniskā aspekta. Pieskaitāmības vai nepieskaitāmības problēma ir kompleksa. Tajā ir savstarpēji iesaistīti psiholoģiskie, klīniski psiholoģiskie, psihiatriskie un tiesiskie aspekti. Jo runa ir ne tikai par tā vai cita slimīgā stāvokļa diagnostiku, bet arī par to, kā šis defekts ietekmē darbības regulāciju un veidošanos. Lai to noskaidrotu, traucēto psihi ir nepieciešams salīdzināt ar veselo. Šī personības normas vai patoloģijas noskaidrošana ir psiholoģiskās izpētes priekšmets un ir viens no komplicētākajiem uzdevumiem. Ja prakses attīstības gaitā ir pietiekami izstrādāti nepieskaitāmības kritēriji, tad ierobežotas pieskaitāmības kritēriji šobrīd nav skaidri formulēti un definēti ne no medicīniskā ne psiholoģiskā viedokļa. Ļoti maz ir atrodami tādi pētījumi, kuros būtu izzināta saistība starp kriminālās atbildības pakāpi (pieskaitāmību, ierobežotu pieskaitāmību un nepieskaitāmību) un likumpārkāpēja personību raksturojošām īpatnībām un iezīmēm (Moskowitz, Lewis, Ito & Ehrmentraut, 1999; Barendregt, Muller, Nijman & de Beurs, 2008). Ir pētījumi, kuros tiek izvirzīta hipotēze par to, ka personību raksturojošās īpatnības ir kā mediators starp psihiskajiem traucējumiem un kriminālās atbildības pakāpi (Rogers & McKee, 1995; Barendregt, Muller, Nijman & de Beurs, 2008). Tā kā MMPI tests ir plaši lietots likumpārkāpēju personības izvērtēšanā, tad literatūrā pārsvarā var atrast tieši ar šo testu veiktos mērījumus. Ir jāatzīmē, ka šie pētījumi atšķiras gan ar pētījuma hipotēzēm un jautājumiem, gan ar pētījuma dalībnieku atlasi. Kā vienu no nedaudzajiem var minēt pētījumu, kurā izmantojot MMPI-2 testu, tika salīdzināti civilie psihiatriskie pacienti ar likumpārkāpējiem, kuri atzīti par nepieskaitāmiem (Moskowitz, Lewis, Ito & Ehrmentraut, 1999). Šī pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka nepieskaitāmo likumpārkāpēju MMPI-2 profils būtiski atšķiras no MMPI-2 civilu psihiatrisku pacientu profila. Nepieskaitāmo likumpārkāpēju profilu varēja interpretēt kā mazāk patoloģisku, tajā augstākā skala bija K (korekcijas) un salīdzinoši ar psihiatrisku pacientu profilu, zemākas bija F, 1., 2., 7., 8. un 0 skalas. Starp šīm divām grupām netika konstatētas atšķirības 4. skalā. Ja tiek salīdzināti MMPI testa rezultāti starp pieskaitāmiem un nepieskaitāmiem slepkavību izdarījušiem likumpārkāpējiem, tad R. Rodžers un Sīmens (Rogers & Seman, 1983) savā pētījumā konstatēja, ka 5. skala bija vienīgā skala, kurā tika konstatētas atšķirības starp šiem likumpārkāpējiem. Tāpat viņi secināja, ka MMPI tests dot mazu ieguldījumu, lai diferencētu likumpārkāpējus pa divām grupām (pieskaitāmie un nepieskaitāmie). 13 Savukārt apkopojot ar MMPI-2 testu šai sakarā veiktos pētījumus, R. Rodžers un G. Makkijs (Rogers & McKee, 1995) secināja, ka juridiski atzītu pieskaitāmu un nepieskaitāmu personu MMPI-2 profilos, pastāv dažas nozīmīgas atšķirības. Par nepieskaitāmiem atzītām personām ir zemāki rezultāti 4. (psihopātija) un ASP (antisociāla pieredze) skalās. Tālāk viņi norāda, ka MMPI-2 rezultāti var sniegt svarīgu informāciju sprieduma pieņemšanas procesā par personības kriminālo atbildību. Pirmkārt, apsūdzētajiem, kuri atzīti par nevainīgiem nepieskaitāmības dēļ, var būt izteikta motivācija pārspīlēt savas emocionālās problēmas, tādēļ ir svarīgi novērtēt testa rezultātu ticamības rādītājus. Otrkārt, plašais zinātnisko pētījumu un literatūras skaits par MMPI/MMPI-2 skalu un to kombināciju korelācijām, ļauj izdarīt akurātus secinājumus par tām personības iezīmēm un simptomiem, kas norāda uz likumpārkāpēja spēju atbildēt par savu rīcību. Treškārt, atsevišķas MMPI-2 skalas, īpaši 4. (psihopātijas), sniedz informāciju par antisociālu uzvedību, un tādēļ izslēdz iespēju, ka šai personībai ir kādi traucējumi, kas ierobežo viņa spēju atbildēt par savu rīcību. Šī skala vienīgi norāda uz iespējamu antisociālas uzvedības atkārtošanos. Viens no visjaunākajiem pētījumiem, kurā tika izzināti tie faktori, kas ir saistīti ar lēmuma pieņemšanu par likumpārkāpēja kriminālo atbildību ir veikts Nīderlandē (Barendregt, Muller, Nijman & de Beurs, 2008). Šī pētījuma rezultāti rāda, ka uzstādītā diagnoze, kultūras pamats, ieroča veids, kas tika izmantots izdarot likumpārkāpumu, un tas, vai likumpārkāpējs veica noziedzīgo nodarījumu viens vai sadarbojoties ar citiem, neatkarīgi ietekmē eksperta secinājumu par viņa pieskaitāmību vai nepieskaitāmību. MMPI-2 testa rezultāti deva tikai nelielu ieguldījumu eksperta spriedumos par likumpārkāpēja kriminālo atbildības pakāpi. Šajā pētījumā tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības F, K un Si skalu vidējās vērtībās likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības pakāpi. Ir svarīgi izstrādāt skaidrus psiholoģiskos kritērijus, lai objektīvi varētu noteikt likumpārkāpēja kompetenci un spēju atbildēt par savu rīcību. Personības iezīmju izpēte un to saistības izzināšana ar likumpārkāpuma izdarīšanu un kriminālo uzvedību ir viena daļa no šo kritēriju izstrādes etapiem. Literatūrā nekur netika atrasti pētījumi par to vai likumpārkāpēja, kurš tiek nosūtīts uz tiesu ekspertīzi, lai izvērtētu viņa psihisko stāvokli noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, personības raksturojums atšķiras no citiem likumpārkāpējiem. Lai arī Kriminālprocesa likums (Kriminālprocesa likums, 2006, 194. un 195. pants) vispārīgi nosaka tos gadījumus, kad tiesu ekspertīze būtu veicama un pat ir obligāta, katrā individuālajā gadījumā lēmumu par tiesu ekspertīzes noteikšanu pieņem procesa virzītājs, izvērtējot kopumā visus lietas apstākļus. Rodas jautājums – vai šiem likumpārkāpējiem, kuri tiek nosūtīti uz tiesu ekspertīzi ir kādas personību raksturojošas atšķirības, salīdzinoši ar tiem, kuri neatrodas tiesu ekspertīzes situācijā. Tā kā Latvijā līdz šim nav veikti sistemātiski un plaši zinātniskie pētījumi, kuros tiktu atklāta kriminālās uzvedības saistība ar likumpārkāpēja personības iezīmēm, ar viņa psihiskiem traucējumiem un kriminālās atbildības pakāpi, tad turpmākajā darba daļā, atbildot uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem, tiks meklēta šī saistība un arī atšķirības. Kā parāda pētījumi kriminālās psiholoģijas jomā, bez personības iezīmēm kriminālās uzvedības izpausmēs lielu lomu spēlē arī citi faktori – sociāldemogrāfiskie, kriminālie un klīniskie, tai skaitā arī psihopātija, kurai ir cieša saistība ar kriminālo uzvedību gan likumpārkāpējiem ar psihiskiem traucējumiem, gan arī bez tiem. Tādēļ dotā pētījuma ietvaros tiks izzināti arī šie papildus faktori, kas izvēlēti un apkopoti, balstoties uz iepriekš veikto pētījumu rezultātiem. Metode Pētījuma dalībnieki 14 Pirmais pētījuma dalībnieku dalījums grupās: Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji jeb ekspertējamo grupa. Šo grupu veido 88 vīrieši, kuri izdarījuši likumpārkāpumu, un ar tiesas, prokuratūras vai izziņas izdarītāja lēmumu laika posmā no 2005. līdz 2007. gada novembrim bija pakļauti stacionārai tiesu ekspertīzei, lai noteiktu viņa kriminālo atbildības pakāpi (pieskaitāmību, nepieskaitāmību vai ierobežotu pieskaitāmību). Pētījumā tika iekļauti indivīdi no divām Rīgas stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļām (viņiem bija piemērota brīvības atņemšana – apcietinājums) un arī tie likumpārkāpēji, kuri atradās policijas uzraudzībā. Jāņem vērā, ka 1. grupā tika iekļauti tikai tie cilvēki, kuriem dzimtā valoda ir latviešu valoda un kuri ieguvuši pamatskolas (31,8 %), nepabeigtu vidējo (28,4 %), vidējo (31,8 %) vai augstāko (8,0 %) izglītību. Viņiem tiesu ekspertīze nav nozīmēta garīgās atpalicības vai kādu citu neatgriezenisku intelekta traucējumu dēļ. Vīriešu vecums bija no 18 līdz 61 gadam (M=33,47, SD=11,05). Pētījuma dalībnieku sadalījums pa izdarītajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem: a) 51,4 % ir veikuši noziedzīgu nodarījumu pret personu (nonāvēšana, smagi, vidēji smagi vai viegli miesas bojājumi, seksuālie noziegumi), b) 28,4 % – noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu (zādzība, laupīšana, krāpšana, izspiešana, mantas tīša bojāšana un iznīcināšana, c) 10,2 % – noziedzīgu nodarījumu, pret vispārēju drošību un sabiedrisko kārtību (huligānisms, narkotisko vielu glabāšana, uzņēmuma novešana līdz bankrotam. Detalizētāku dalījumu pa nozieguma apakšveidiem skatīt 1. pielikumā. Ekspertīzes gaitā psihiatri, pamatojoties uz ICD -10 (ICD, 2007), viņiem noteica šādas diagnozes: a) organiski psihiski traucējumi; b) pieaugušo personības un uzvedības traucējumi; c) šizofrēnija (procentuālo dalībnieku sadalījumu pa diagnožu grupām skatīt 1. pielikumā. Apcietinājumā esošie likumpārkāpēji jeb apcietinātie. Šo grupu veido 54 vīrieši, kas izdarījuši noziedzīgu nodarījumu un atrodas soda izciešanas vietās pēc notiesāšanas. Likumpārkāpēju vecuma diapazons ir no 18 līdz 61 gadam (M=29,43, SD=11,66). Arī šajā grupā ir iekļauti tikai tie, kam dzimtā valoda ir latviešu valoda un kuri ir ieguvuši pamatskolas (46,3%), nepabeigtu vidējo (16,7%) vai vidējo (37,0%) izglītību (šajā grupā nebija respondentu ar augstāko izglītību) (detalizētāku šīs grupas dalībnieku sociāldemogrāfisko raksturojumu skatīt 2. pielikumā). Kontroles grupa jeb respondenti, kas nav izdarījuši likumpārkāpumu. Šajā grupā ir iekļauti 66 psihiski veseli vīrieši, kuriem nav inkriminēts likuma pārkāpums un kuri pēc izglītības un vecuma ir pielīdzināti pirmajai un otrajai grupai. Vīriešu vecuma diapazons ir no 18 līdz 57 gadiem (M=31,08, SD=9,93). Kontroles grupas respondentu izglītība ir šāda: pamatskolas – 34,8%, nepabeigta vidējā – 4,5%, vidējā – 50,0% vai augstākā izglītība – 10,6%. Otrais pētījuma dalībnieku dalījums grupās: Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēti „personības traucējumi”. Tas nozīmē, ka šiem indivīdiem ir dziļi personības un uzvedības traucējumi, ko saskaņā ar SSK-10 (ICD-10, 1994) klasificē kā F60 grupas traucējumus, kas nav tieša galvas smadzeņu slimības bojājumu vai citu psihisku traucējumu sekas. Šajā grupā ir iekļautas 29 (33% no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) personas. Viņu vidējais vecums ir 31,03 (SD=10,87). Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēti „organiski psihiski traucējumi”. Šīs grupas respondentiem tika noteikta F07 grupas diagnoze, kas ietver traucējumus, kas radušies smadzeņu organisku slimību, bojājuma vai disfunkcijas dēļ. Šo personu skaits ir 34 (38,6 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) un viņu vidējais vecums – 34,12 (SD=11,70) gadi. 15 Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēta „šizofrēnija”. Šīs grupas respondentiem ir uzstādīta F20 grupas diagnoze. Tika iekļautas 17 (19,3 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) ekspertējamās personas ar diagnozi „šizofrēnija”. Viņu vidējais vecums ir 35,12 (SD=10,55) gadi. Trešais pētījumu dalībnieku dalījums grupās: Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika rekomendēts atzīt par pieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 59 (67 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji. Šo personu vidējais vecums ir 33,37 gadi (SD=11,06). Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika rekomendēts atzīt par ierobežoti pieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 15 (17 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji. Šo personu vidējais vecums ir 31,8 gadi (SD=9,9). Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika rekomendēts atzīt par nepieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 14 (16 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika rekomendēts atzīt par nepieskaitāmiem. Šo personu vidējais vecums ir 35,64 gadi (SD=12,56). Instrumentārijs (1) Minesotas daudzfaktoru personības testa otrā redakcija (Minesota Multiphasic Personality Inventory – 2 (MMPI-2), Butcher, Dahlstrom, Graham, Tellegen & Kaemmer, 1989) Latvijā adaptētā versija (Sarma, 2005). (2) Psihopātijas aptauja (Psychopathy Checklist-Revised (PCL-R), Hare, 1991) latviski tulkotā versija (tulkojumu veica Strika, Raščevska, Putniņš). (3) Dokumentu (krimināllietas, slimības vēstures un ekspertu atzinumu) izpēte. (4) Daļēji strukturēta intervija par demogrāfiskajiem un ar kriminālo uzvedību saistītajiem rādītājiem. Pētījuma procedūra Visu grupu rezultāti tika ievākti laika posmā no 2005. gada līdz 2007. gada novembrim, individuāli tiekoties ar katru pētījuma dalībnieku. Pētījumā iekļauto uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju grupas rezultāti tika ievākti divās tikšanās reizēs, apcietinājumā esošo likumpārkāpēju un kontroles grupas rezultāti tika ievākti vienā tikšanās reizē. Pētījumā iekļauto uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju grupas dati tika ievākti divās stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļās Rīgā. MMPI-2 tests bija viens no regulāri piedāvātajiem testiem, ar kuru veic respondentu psiholoģisko izpēti tiesu ekspertīzē. Viņi tika informēti, ka MMPI-2 testa rezultāti tiks izmantoti zinātniskā pētījuma nolūkos, saglabājot personas anonimitāti. Šajā grupā pētījuma dalībniekiem MMPI-2 testa apgalvojumi tika lasīti mutiski. Attiecīgās jomas pētījumi (Edwards, Holmes & Carvajal, 1998) liecina, ka rezultātu neietekmē tas, vai atbildes bijušas mutiskas vai rakstiskas. Šīs grupas dalībnieki piedalījās daļēji strukturētā intervijā un tikai veikta viņu dokumentu izpēte. 48 respondentiem no 88 tika veiktas arī Heira Psihopātijas aptaujas intervijas. Apcietinājumā esošo likumpārkāpēju grupas dalībnieki MMPI-2 testu izpildīja divās apcietinājuma vietās Rīgā. Dalībnieku piedalīšanās pētījumā bija brīvprātīga. Viņiem MMPI-2 testa apgalvojumi tika lasīti priekšā, un mutiskās atbildes tika fiksētas attiecīgos protokolos. Šīs grupas respondenti atbildēja arī uz jautājumiem par viņu vecumu, iegūto izglītību, izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu. Kontrolgrupas dalībnieki (kuri pēc vecuma un iegūtās izglītības tika pielīdzināti pirmajai un otrajai pētāmajai grupai) tika informēti par pētījuma norisi un uzaicināti brīvprātīgi piedalīties pētījumā, izpildot MMPI-2 testu. Šie cilvēki testu izpildīja patstāvīgi, un viņiem bija iespēja 16 uzdot jautājumus. Kontroles grupas respondentiem papildus tika uzdoti jautājumi arī par viņa vecumu, iegūto izglītību, un tika precizēta informācija par iespējamiem garīgās veselības traucējumiem un viņu sodāmību. Datu ievākšanas un apstrādes gaitā tika pilnībā ievērota konfidencialitāte. Ievāktie MMPI-2 testa protokoli tika pārbaudīti. Tie protokoli, kuros nebija atbildēts uz vairāk nekā 15 apgalvojumiem un kur F skalas rezultāts bija lielāks par 30 ballēm, tika izņemti, jo, kā ir pierādījis Greihems ar līdzautoriem, 30 balles F skalā liecina, ka respondents vēlējies simulēt kādu no psihiskām problēmām (Graham, Watts & Timbrook, 1991). Rezultāti un iztirzājums Lietoto instrumentu ticamības un validitātes pārbaude Latvijas un ASV izlases MMPI-2 testa psihometrisko rādītāju salīdzinājums 1) MMPI- 2 testa iekšējā saskaņotība Lai pārbaudītu MMPI-2 testa latviešu versijas ticamību, tika aprēķināts viens no testa ticamības veidiem – skalu iekšējā saskaņotība, izmantojot Kronbaha alfa koeficentu, un tā salīdzināta ar ASV oriģinālā testa un Z. Sarmas promocijas darbā iegūtajiem iekšējās saskaņotības rādītājiem (Sarma, 2005). Iegūtie rezultāti ir atspoguļoti. 1. tabulā. 1. tabula. MMPI-2 skalu Kronbaha alfa koeficenti Latvijas vīriešu izlases (šī pētījuma) kontroles grupā, Z. Sarmas pētījuma Latvijas vīriešu studentu izlasē un ASV vīriešu izlasē. MMPI-2 skalas Ticamības skalas L F K FB Fp Ds S Mp Sd Ss Klīniskās skalas Hs D Hy Pd Mf Pa Pt Sc Ma Si Latvijas izlase pētījumam) n1 Latvijas studentu izlase* n2 ASV izlase** (šim N 64 60 63 64 66 59 62 64 64 60 0,60 0,78 0,74 0,79 0,44 0,85 0,79 0,48 0,51 0,85 76 76 76 - 0,55 0,72 0,74 - 1127 1077 1103 1106 - 0,62 0,64 0,74 0,72 - 63 58 61 59 63 63 62 63 61 57 0,83 0,57 0,65 0,58 0,67 0,67 0,87 0,83 0,67 0,67 76 76 76 76 76 76 76 76 76 76 0,71 0,59 0,58 0,54 0,43 0,51 0,89 0,88 0,66 0,80 1116 1095 1095 1063 1056 1097 1099 1076 1062 1070 0,77 0,59 0,58 0,60 0,58 0,34 0,85 0,85 0,59 0,82 avots: * „Adaptation of the Minnesota Multiphasic personality inventory-2 to Latvia. A dissertation submitted to the faculty of the graduate schoool of the University of Minnesota” (Sarma, 2005) **“Multiphasic Personality Inventory – 2 for Administration and Scoring” (Butcher, Dahlstrom, Graham, Tellegen & Kaemmer, 1989) 17 2) Skalu aritmētisko vidējo salīdzinājums Abām izlasēm (Latvijas izlases kontroles grupai un ASV izlasei) skalu vidējo salīdzinājums tika veikts, lai noskaidrotu vai ASV MMPI-2 testa normas būtiski atšķiras no Latvijas izlases potenciāli iespējamām normām (noteiktām šī pētījuma kontroles izlasei). Šie aprēķini tika veikti MMPI-2 testa pamatskalām: trīs ticamības un desmit klīniskajām skalām. Latvijas kontroles grupas un ASV izlases MMPI-2 testa skalu standartizētās vidējās vērtības (ar K korekciju) attēlotas 2.tabulā. 2. tabula. MMPI-2 testa ticamības un klīnisko pamatskalu aprakstošās statistikas rādītāji Latvijas izlasei (kontroles grupa) un ASV izlasei (T vērtībās ar pievienoto K Skalas L F K Fb Ds Fp Mp Sd S Hs D Hy Pd Mf Pa Pt Sc Ma Si Latvijas (n=66) izlase (vīrieši) vērtību) ASV izlase (N=1138) (vīrieši) M SD M SD 51,53 67,76 46,73 74,88 62,76 67,38 51,05 58,36 46,26 49,73 58,00 53,48 59,91 44,80 55,39 58,18 62,48 55,48 53,73 10,71 17,58 10,03 18,15 14,28 16,18 9,46 11,35 8,39 20,98 10,91 12,35 9,69 10,15 15,48 13,36 14,21 12,64 8,27 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 M starp. 1,53 17,76 -3,27 24,88 12,76 17,38 1,05 8,36 -3,74 -0,27 8,00 3,48 9,91 -5,20 3,39 8,18 12,48 5,48 3,73 t 1,09 7,82** 2,48* 10,62** 6,89** 8,30** 0,84 5,64** 3,36** 0,10 5,60** 2,16 7,77** 3,90** 2,69** 4,71** 6,77** 3,33** 3,39** * p<0,05 **p<0,01 Iemesli šādām iegūtajām skalu vidējo vērtību atšķirībām varētu būt dažādi. Viens no tiem – Latvijas kontroles grupa tika pielīdzināta pēc sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem šī pētījuma divām eksperimentālajām grupām, tādēļ tā atšķiras no ASV stratificētās izlases dažādu sociāldemogrāfisku rādītāju proporcijām, piemēram, dažādu vecuma grupu un izglītības līmeņu pārstāvju proporcijām. Otrs iemesls varētu būt tas, ka pastāv kultūras atšķirības apgalvojumu uztverē un izpratnē starp abām izlasēm. Kā norāda J. Greihems (Graham, 1993), F skala ir viena no tām MMPI-2 skalām, kura ir cieši saistīta ar respondenta vecumu un etnisko piederību. Piemēram, pusaudžiem, Amerikas āfrikāņiem, Amerikas indiāņiem un citu rasu pārstāvjiem, F vērtības ir vidēji par 5 T vērtībām augstākas nekā citām grupām. Iespējams, ka šo skalu apgalvojumu formulējums nav atbilstošs Latvijai. Būtiski ir atzīmēt, ka arī Z. Sarma (Sarma, 2005) savā pētījumā kā problemātiskas norādīja tieši F, Fp, Fb un Sc skalas, kuras jāinterpretē piesardzīgi. 18 Ziemeļamerikas PCL-R oriģinālā testa un Latvijas versijas psihometrisko rādītāju salīdzinājums 1) PCL-R iekšējā saskaņotība Iekšējās saskaņotības rādītāji aptaujas kopējai vērtībai, abiem faktoriem un četrām skalām, tika aprēķināti, izmantojot Kronbaha alfa koeficentu. Visaugstākais iekšējās saskaņotības rādītājs ir 2. faktorā (= 0,82) un tam seko 2.skala (= 0,77). Viszemākie iekšējās saskaņotības rādītāji ir 3. skalā (= 0,54) un 4. skalā (= 0,65). Abu šo skalu ticamība varētu būt augstāka. Tomēr, salīdzinot Latvijas izlases 3.un 4.skalā iegūto koeficentus ar Ziemeļamerikas izlases attiecīgajiem koeficentiem 3. skalā (= 0,65) un 4. skalā (= 0,61). skalā, var secināt, ka arī oriģinālā PCL-R šo skalu iekšējā saskaņotība ir zemāka par vēlamo 0,7 robežu. 2) Vērtētāja ticamība Tā kā PCL-R ir viena no tām klīniskajām psiholoģiskās novērtēšanas metodēm, kur iegūtās skalu vērtības ir lielā mērā atkarīgas no vērtētāja kvalifikācijas, tad tika aprēķināta vērtētāju ticamība, izmantojot Pirsona korelācijas koeficentu. Desmit respondentiem PCL-R datus neatkarīgi novērtēja divi klīniskie psihologi. Iegūtie rezultāti liecina par augstu vērtētāja ticamību gandrīz visās PCL-R skalās (Divu vērtētāju vērtību korelācija testa kopējai ballei ir r = 0,94, 1.faktoram r = 0,69, 2.faktoram r = 0,96, 1. skalai r = 0,46, 2.skalai r = 0,71, 3.skalai r = 0,81, 4.skalai r = 0,76), izņemot pirmo skalu, kurā abu vērtētāju vērtību korelācija ir zemāka. Iespējams, ka šīs skalas informācija tiek interpretēta nedaudz atšķirīgi no divu vērtētāju klīniskās pieredzes viedokļa. Bet jādomā, ka vērtētāju atšķirību galvenokārt var izskaidrot ar to, ka 1. skalas vērtējums veidojas no tādām apakšskalām kā Daudzrunība un/vai Virspusēja pievilcība (1. apakšskala), Personiskās vērtības hipertrofēta izjūta (2. apakšskala), Pataloģiska melošana (4.apakšskala) un Krāpšana un/vai Manipulēšana (5. apakšskala). Lai izvērtētu 1. skalas 1. un 2. apkašskalu, liela nozīme ir novērojumiem par izpētāmās personas izturēšanās veidu un uzvedību tieši intervijas laikā (īpaši nozīmīgi tas ir 2. apakšskalas izvērtējumam). Vērtētājam, kurš strādāja tikai ar protokoliem, iztrūka iespējas veikt novērojumu intervijas laikā, tādēļ arī iespējams šo divu vērtētāju viedokļi par šīm psihopātijai raksturīgām iezīmēm atšķīrās. 3) Skalu aritmētisko vidējo salīdzināšana Tā kā Latvijas tiesu ekspertīzēs nonākušo likumpārkāpēju grupa ir specifiska un tajā ir gan vīrieši likumpārkāpēji ar psihiskiem traucējumiem, gan arī vīrieši likumpārkāpēji bez psihiskiem traucējumiem, tad Latvijas grupas skalu vidējās vērtības un standartnovirzes tika salīdzinātas gan ar Ziemeļamerikas likumpārkāpēju grupu ar psihiskiem traucējumiem, gan ar Ziemeļamerikas likumpārkāpēju grupu bez psihiskiem traucējumiem. Abu grupu salīdzinājumu rezultātā tika iegūti gandrīz vienādi secinājumi - pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp Latvijas un Ziemeļamerikas PCL-R skalu vidējiem aritmētiskiem rādītājiem kopējā vērtībā, 2.faktorā, un 4.skalā. 3. skalā statistiski nozīmīgas atšķirības tika konstatētas starp Latvijas tiesu ekspertīzēs nonākušajiem likumpārkāpējiem un Ziemeļamerikas likumpārkāpējiem ar psihiskiem traucējumiem, bet atšķirības 3.skalā netika konstatētas starp Latvijas tiesu ekspertīžu pacientiem un Ziemeļamerikas likumpārkāpējiem bez psihiskiem traucējumiem. Latvijas grupas rādītāji šajās skalās ir zemāki salīdzinoši ar Ziemeļamerikas grupas rādītājiem. Pirmajā faktorā un tā skalās, statistiski nozīmīgas atšķirības nav konstatētas. Ja savukārt salīdzina Latvijas tiesu ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju grupas kopējās vērtības ar Lielbritānijā iegūtajiem apcietināto likumpārkāpēju datiem, tad var secināt, ka starp Latvijas izlasi (M=17,04, SD= 7,26) un Lielbritānijas izlasi 19 (N=669) (M=16,8, SD=7,2) nepastāv statistiski nozīmīga atšķirība (t= 0,15, p>0,05). Vairāku Eiropas valstu zinātnieku pētījumi (Cook, 1992; Goncalves, 1999; Molto et.al, 2000; Tengstrom, Grann, Langstrom & Kullgren 2000; Hildebrand, Ruiter, de Vogel & van der Wolf, 2002) ir apstiprinājuši PCL-R autoru (Hare, 2003) apgalvojumu, ka PCL-R ir metode, kuras rezultātus īpaši neietekmē kultūras un vides apstākļi, un, ka psihopātija ir konstrukts, kas raksturīgs arī Eiropas valstu likumpārkāpējiem. Tomēr Latvijas rezultāti pagaidām tikai daļēji apstiprina psihopātijas konstrukta stabilitāti, jo iegūtie PCL-R rādītāji ir nozīmīgi zemāki, par attiecīgajiem Ziemeļamerikas rādītājiem. Šis secinājums sasaucas ar D. Kuka un viņa kolēģu (Cooke, Hart & Michie, 2004) pētījumu rezultātiem, kas parāda, ka Ziemeļamerikas, ASV un Kanādas likumpārkāpēju psihopātijas kopējās vērtības vidējie rādītāji ir augstāki, salīdzinoši ar Eiropas likumpārkāpēju psihopātijas kopējo vērtību. Starpkultūru atšķirības izteiktāk parādās psihopātijas interpersonālajās un uzvedības pazīmēs, mazāk izteikti – afektīvajās pazīmēs. Kuks ar kolēģiem norāda, ka starpkultūru atšķirību iemesli līdz galam vēl nav izpētīti. Kā viens no skaidrojumiem tiek minēts, ka psihopātijas izpausmes atšķiras dažādās kultūrvidēs. Tāpat ir jāatzīmē, ka iespējams ir būtiska atšķirība psihopātijas izplatībai starp Ziemeļamerikas cietumos un piespiedu ārstēšanas nodaļās atrodošajiem pacientiem un Latvijas tiesu psihiatrijas ekspertīzēs nokļuvušajiem indivīdiem. Šīs metodes oriģinālā versija netika standartizēta uz tiesu ekspertīžu pacientiem, tādēļ arī oriģinālās izlases un Latvijas uz tiesu ekspertīžu nosūtīto likumpārkāpēju vidējie rādītāji var būtiski atšķirties. Latvijas tiesu ekspertīžu likumpārkāpēju grupa ir specifiska tai ziņā, ka tajā ir iekļauti indivīdi gan ar ekspertīzes laikā atklātiem dziļiem psihiskiem traucējumiem, un, kuriem tiek nozīmēta piespiedu stacionāra ārstēšana, gan tie, kuriem psihiskie traucējumi netraucē izciest sodu, un, viņi pēc ekspertīzes atgriezīsies apcietinājumā, lai turpinātu izciest sodu, gan arī tie, kuriem pēc ekspertīzes izdarīšanas nozīmēs ārstēšanos ambulatori (t. i., tie, kuri nav sociāli bīstami). Ņemot vērā šos apsvērumus, ir pieļaujams, ka kopējās vērtības vidējie rādītāji var atšķirties no oriģinālajām PCL-R vidējām vērtībām. Šeit ir nepieciešams atzīmēt, ka Latvijas kopējās vērtības vidējais rādītājs ir daudz tuvāks Eiropas valstu vidējām vērtībām. Šī pētījuma ietvaros, līdzīgi kā Lielbritānijā, par psihopātiju liecinās, rādītājs, kas kopējā vērtībā sasniegs 24 punktus (M +SD). Vērtējot promocijas darbā lietoto testu (MMPI-2 un PCL-R) latviešu versiju ticamību ir jāsecina, ka: (1) Ņemot vērā MMPI -2 testa latviešu versijas iekšējās saskaņotības rādītājus, tests Latvijas kultūrvidē personības un uzvedības iezīmes mēra līdzīgi ticami, kā Amerikas Savienotajās Valstīs; (2) MMPI-2 testa latviešu versijas aritmētiskie vidējie atsevišķās testa skalās statistiski nozīmīgi atšķiras no oriģinālo izlašu aritmētiski vidējām vērtībām. MMPI-2 testa latviešu versijā kā īpaši problemātiskas ir F (netipisko atbilžu skala), Fb (F inversā skala), Ds (Disimulācijas skala), Fp (Reto psihopataloģisko simptomu skala) un Sc (Šizofrēnijas skala). Latvijas grupā iegūtās vidējās vērtības ir augstākas, salīdzinoši ar oriģinālo testa versiju. Kā redzams, četras no piecām problemātiskajām skalām ir ticamības skalas, kas apgrūtina izdarīt korektus secinājumus par tieši šim pētījumam nozīmīgu problēmu izpēti psihisko simptomu simulāciju. Tādēļ, lai izvairītos no nekorektas šajā pētījumā iegūto rezultātu interpretācijas par izpētāmo grupu respondentu patoloģiskajām personības iezīmēm, šajā pētījumā iegūtie MMPI-2 testa rezultāti pārsvarā tiks aprakstīti salīdzinoši, bet standartizēto ballu klīniskā nozīme tiks interpretēta piesardzīgi, neizdarot kategoriskus secinājumus; (3) Ņemot vērā PCL-R aptaujas latviešu versijas iekšējās saskaņotības rādītāju, aptauja Latvijas kultūrvidē psihopātijai raksturīgās iezīmes mēra līdzīgi ticami, kā Ziemeļamerikā; (4) PCL-R aptaujas latviešu versijai ir pietiekami laba starp-vērtētāju saskaņotība. Tikai vienā PCL-R skalā (1. skala – 20 interpersonālās attiecības), tā ir zemāka; (Analizējot ticamības rādītājus apakšskalu līmenī, tika atklāts, ka PCL-R aptaujas latviskās versijas apakšskalām kopumā ir pietiekami labi ticamības rādītāji. Kā viena no visproblemātiskākajām PCL-R aptaujas latviskās versijas apakšskalām bija 17. (Īslaicīgu laulību daudzums) apakšskala, taču šī pati apakšskala uzrādīja nepietiekamus ticamības rādītājus arī oriģinālajā PCL-R aptaujā; (5) PCL-R aptaujas latviešu versijas aritmētiskie vidējie atsevišķās aptaujas skalās statistiski nozīmīgi atšķiras no oriģinālo izlašu aritmētiski vidējām vērtībām. Latvijas respondentu grupā iegūtās vērtības ir zemākas, salīdzinoši ar Ziemeļamerikas respondentu grupā iegūtajām vērtībām. Salīdzinot Latvijas respondentu psihopātijas kopējo vērtību ar Lielbritānijas respondentu izlasē iegūto vērtību, jāsecina, ka šajā gadījumā statistiski nozīmīgas atšķirības nepastāv, tādēļ šī darba ietvaros, līdzīgi kā Lielbritānijā, par psihopātiju liecinās vērtība, kura būs pārsniegusi aritmētiski vidējā un standartnovirzes summu (M+SD). Balstoties uz šajā pētījumā iegūtajiem rezultātiem, nevar izdarīt korektu secinājumu par PCL-R aptaujas latviešu versijas ticamību attiecībā uz psihopātijas mērīšanu Latvijas likumpārkāpējiem, jo šajā pētījumā tika iekļauti tikai likumpārkāpēji, kuri bija nosūtīti uz tiesu psihiatrisko un vai komplekso psihiatriski psiholoģisko ekspertīzi un netika iekļauti likumpārkāpēji, kuri atrodas apcietinājumos vai, kuriem ir noteikts kāds savādāks soda veids. Pētījuma pamatjautājumu pārbaude Dotā pētījuma ietvaros, izmantojot MMPI-2 testu, tika meklētas atšķirības starp likumpārkāpējiem, kuri atrodas tiesu ekspertīzes izdarīšanas vietās, likumpārkāpējiem, kuri atrodas apcietinājumā un kontroles grupu. Tika noteiktas skalas, kuras vislabāk palīdz diferencēt likumpārkāpējus, kuriem nozīmēta tiesu ekspertīze, no likumpārkāpējiem, kuri atrodas apcietinājumā. Iegūtie rezultāti liecināja, ka tiesu ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem MMPI-2 testa personības profils ir atšķirīgs gan salīdzinājumā ar likumpārkāpējiem, kuri atrodas apcietinājumā, gan arī salīdzinājumā ar personām, kuras likumpārkāpumu nav izdarījušas, tad šis secinājums mudināja tuvāk aplūkot personības iezīmju, psihopātijas, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju raksturojumu tiesu ekspertīzē esošajiem likumpārkāpējiem ar dažādām psihisko traucējumu diagnozēm un dažādu tiesu ekspertīzes rezultātā rekomendējamo kriminālās atbildības pakāpi. 1. jautājums: Kādas personības iezīmju atšķirības piemīt likumpārkāpējiem, kuriem nozīmēta tiesu ekspertīze, likumpārkāpējiem, kuri ir notiesāti un atrodas soda izciešanas vietās (apcietinājumā) un personām, kas nav izdarījušas likumpārkāpumu, tiks izmantota dispersijas analīzes MANOVA metode (pirmajā analīzē kā mainīgie bija 3 ticamības skalas (L, F un K) un 10 klīniskās skalas (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si), otrajā analīzē kā mainīgie bija papildus ticamības skalas (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd, S)) ar Post hoc testu (LSD), pēc tam iegūtie rezultāti tika izvērtēti, aprakstot katras grupas vidējo MMPI-2 profilu. Iegūtie rezultāti ir atspoguļoti 3. tabulā. Analizējot MANOVA rezultātus ir redzams, ka neatkarīgā mainīgā (piederība ekspertīzēs nonākušo likumpārkāpēju grupai, apcietinājumā esošo likumpārkāpēju grupai vai kontroles grupai) kopējais efekts, atbilstoši Pillai’s trace kritērijam, uzrāda statistiski nozīmīgu ietekmi uz MMPI-2 testa 3 ticamības un 10 klīniskajām skalām (F (26, 372) = 5,38, p<0,001) un 6 papildus ticamības skalām (F (12, 356)=5,96, p<0,001). 21 3. tabula. Uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju, apcietinājumā esošo likumpārkāpēju un kontroles grupas MMPI-2 testa skalu aprakstošās un secinošās statistikas rādītāji (MANOVA) MMPI-2 skalas Ticamības skalas L F K Fb Ds Fp Mp Sd S Klīniskās skalas Hs D Hy Pd Mf Pa Pt Sc Ma Si M (SD)# Apciet.gr.1 (n=54) Kontr.gr.1 (n=66) 54,65 (11,42) 89,18 (23,64) 42,34 (10,46) 99,49 (28,48) 70,76 (18,89) 81,86 (20,93) 52,07 (11,92) 61,71 (11,48) 42,78 (9,82) 54,11 (13,54) 78,57 (21,81) 44,39 (11,53) 87,33 (23,33) 69,72 (16,69) 78,19 (16,46) 55,07 (9,75) 61,44 (12,54) 43,28 (10,14) 51,53 (10,71) 67,76 (17,58) 46,73 (10,03) 74,88 (25,93) 62,76 (14,28) 67,38 (16,18) 51,05 (9,46) 58,36 (11,35) 46,26 (8,39) 1,38 18,49** 3,11* 18,20** 4,42** 11,51** 2,30 1,63 2,60 64,24 (15,32) 68,45 (13,16) 61,18 (14,36) 66,84 (10,61) 45,61 (8,64) 77,10 (19,62) 68,32 (16,03) 77,29 (17,68) 58,70 (10,71) 59,67 (11,17) 58,54 (12,51) 59,30 (12,03) 56,28 (12,41) 69,91 (9,39) 44,56 (7,90) 66,91 (18,04) 62,74 (12,94) 70,72 (15,41) 62,43 (9,78) 52,72 (9,82) 57,17 (14,07) 58,00 (10,91) 53,48 (12,35) 59,91 (9,69) 44,83 (10,15) 55,39 (15,48) 58,18 (13,36) 62,48 (14,21) 55,48 (12,64) 53,73 (8,27) 5,18** 16,20** 6,45** 16,29** 0,27 26,80** 9,16** 15,64** 5,75** 10,23** Eksp.gr. (n=82) 1 F Post hoc (LSD) Eksp.gr.> Apciet.gr.>Kontr.gr. Kontr.gr > Eksp.gr. Eksp.gr. > Apciet.gr.>Kontr.gr. Eksp.gr., Apciet.gr.>Kontr.gr. Eksp.gr., Apciet.gr.>Kontr.gr. Apciet.gr.>Kontr.gr. Kontr.gr > Eksp.gr. Eksp.gr.> Apciet.gr.,Kontr.gr. Eksp.gr.> Apciet.gr.,Kontr.gr. Eksp.gr.> Apciet.gr.,Kontr.gr. Eksp.gr., Apciet.gr.>Kontr.gr. Eksp.gr.> Apciet.gr.>Kontr.gr. Eksp.gr.> Apciet.gr.,Kontr.gr. Eksp.gr.> Apciet.gr.>Kontr.gr. Apciet.gr.>Kontr.gr. Eksp.gr.> Apciet.gr.,Kontr.gr. *p<0,05 **p<0,01 Piezīme: # - MMPI-2 skalu vērtības mērītas T vērtībās 1 Eksp.gr.: uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji; Apciet.gr.: apcietinājumā esošie likumpārkāpēji; Kontr.gr.: kontroles grupa Kopumā raksturojot tiesu ekspertīzē esošos likumpārkāpējus (ja tiek analizēts viņu MMPI-2 testa profils) jāsecina, ka šie likumpārkāpēji galvenokārt ir aizdomīgi un neuzticas citiem, ar grūtībām veido un uztur interpersonālās attiecības, ir emocionāli distancēti no citiem, viņiem var būt neskaidra, realitātei neatbilstoša domāšana (Pa un Sc skalas). Raksturīgs negatīvistisks noskaņojums ar grūti prognozējamu uzvedību, iespējamām dusmu un naidīguma izpausmēm, sociālo normu un noteikumu neievērošanu (Pa, Sc un Pd). Tajā pašā laikā viņi var justies nedroši, izjust vainas izjūtu, pazeminātu garastāvokli, trauksmi, nemieru (D, Pt). Tiesu ekspertīzē nonākušie likumpārkāpēji no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem un kontroles grupas, atšķiras ar to, ka viņi ir vairāk koncentrējušies uz savu veselības stāvokli (Hs), ir ar zemāku pašvērtējumu, viņiem ātrāk rodas vainas izjūta, viņiem grūtāk pieņemt patstāvīgus lēmumus, ir disforiskāki ar augstāku trauksmes līmeni (D un Pt). Tiesu ekspertīzēs esošie likumpārkāpēji vāji izprot sevi un savas psiholoģiskās problēmas, arī biežāk noliedz negatīvās emocijas un konfliktus, kā arī stresa situācijās viņiem biežāk rodas somatiska rakstura problēmas (Hy un Hs). Apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem šo skalu raksturojošās iezīmes neatšķiras no kontroles grupas. Gan tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji, gan apcietinājumā esošie likumpārkāpēji, salīdzinoši ar kontroles grupu, ir daudz aizdomīgāki, jūtīgāk uztver citu attieksmi pret sevi, ir raksturīgākas dusmas un 22 naidīgums pret citiem (Pa), kā arī viņi jūtas atšķirīgāki no citiem, ir sociāli izolētāki, jūtas nesaprasti, var būt arī neskaidra, realitātei neatbilstoša domāšana (Sc). Aplūkojot ticamības skalu rezultātus var secināt, ka tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji uzrāda daudz gan psihopataloģisku, gan ar depresiju un akūtu distresu saistītu problēmu (F un Fb), kā arī nevar izslēgt, ka šiem likumpārkāpējiem ir raksturīga viņiem esošo psihopataloģisko simptomu pārspīlēšana vai arī to simulēšana (Fp un Ds). Var pieņemt, ka uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji simulē tieši ar Sc (šizofrēnija), D (depresija) un Pt (psihastēnija) skalu saistītās iezīmes. Ir jāpiemin, ka šai likumpārkāpēju grupai piemīt arī tendence sevi pasniegt sociāli pievilcīgā gaismā. Ja tiek aplūkoti tikai pamatprofila (3 ticamības skalas un 10 klīniskās skalas) rezultāti, tad tie pilnībā saskan ar pētījuma, kas tika veikts ASV rezultātiem (Shea, Geoffrey, McKee, Shea & Culley, 1996). Arī šo autoru pētījumā tika iekļauti likumpārkāpēji, kuri bija izdarījuši dažāda veida likumpārkāpumus, un, kuri bija nosūtīti uz pirmstiesas psihiatrisko izmeklēšanu. ASV pētījuma rezultātā tika iegūti identiski secinājumi, ka likumpārkāpēju profilā virs 65 T vērtībām paaugstinātās skalas ir F, Sc, Pa, Pt, Pd, D un Hs. Var domāt, ka tieši šīs iezīmes, likumpārkāpēji, kuriem nozīmēta tiesu ekspertīze uzrāda kā sev raksturīgākās ne tikai ASV, bet arī Latvijā. Pd (psihopātija) skala ir vienīgā no klīniskajām skalām, kas atšķir tiesu ekspertīzē un apcietinājumā esošos likumpārkāpējus no kontroles grupas, bet, kurā nav konstatēta savstarpējā atšķirība. Likumpārkāpējiem, kuri atrodas gan tiesu ekspertīzē, gan tiem, kuri atrodas apcietinājumā, salīdzinājumā ar personām, kas nav izdarījušas noziegumu, vairāk ir raksturīga nevēlēšanās pakļauties autoritātēm, likumiem un noteikumiem, viņi savu emocionālo sasprindzinājumu izreaģē uzvedībā, viņi ir egocentriskāki un agresīvāki (Pd). Šis personības raksturojums pilnībā atspoguļo jau iepriekš literatūrā secināto, ka zinātnieku vidū pastāv vienots uzskats, ka MMPI-2 testā Pd (Psihopātijas skala) skala ir tā, kas atšķir likumpārkāpējus no cilvēkiem, kuri likumu nav pārkāpuši (Simourd, Bonta, Andrews & Hoge, 1991). Papildinot, jau iepriekš atklāto ar šī pētījuma rezultātiem, jāsecina, ka Pd skala ir arī tā skala, kas atšķir tiesu ekspertīzē esošos likumpārkāpējus no personām, kuri likumu nav pārkāpuši, tātad, tāpat kā likumpārkāpējiem kopumā ir raksturīga impulsīva, normu pārkāpjoša, konfliktējoša uzvedība, tad šāda veida uzvedība (kas ir cieši saistīta ar kriminālu uzvedību) ir arī raksturīga likumpārkāpējiem, kuri atrodas tiesu ekspertīzēs. Lai arī tiesu ekspertīzēs nonākušie likumpārkāpēji no likumu nepārkāpušiem cilvēkiem, vadoties pēc MMPI-2 skalām, atšķiras savādāk nekā apcietinājumā esošie likumpārkāpēji, bet viņiem tāpat kā pārējiem likumpārkāpējiem ir raksturīgas tās personības iezīmes, kas ir saistītas ar kriminālu, antisociālu, normu pārkāpjošu uzvedību. Atsevišķi ir jāaplūko jautājums par MMPI-2 testa ticamības skalu atšķirībām starp respondentu grupām. Dotā pētījuma rezultāti parādīja, ka tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji, apcietinājumā esošie likumpārkāpēji un respondenti, kuri likumu nav pārkāpuši, savā starpā atšķiras, gan pēc viņiem piemītošām dažāda veida personības iezīmēm (tās atspoguļo klīniskās skalas), gan pēc to izteiktības pakāpes, gan arī pēc tā, kāda ir respondentu attieksme pret testa izpildi (šo atspoguļo ticamības skalas). Ja kopumā salīdzinātu visas trīs respondentu grupas, tad būtu jāsecina, ka tiesu ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem, salīdzinoši ar apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem un kontroles grupu, piemīt izteiktāka tendence uzrādīt dažādas psiholoģiska vai psihopataloģiska rakstura problēmas, kas ir saistītas gan ar neparastiem pārdzīvojumiem un izjūtām (F), gan arī tādas, kas norāda uz akūtu stresu un depresiju (Fb). Tāpat tiesu ekspertīzē nonākušie un apcietinājumā esošie likumpārkāpēji, salīdzinoši ar kontroles grupu, izteiktāk demonstrē reti sastopamus 23 traucējuma simptomus (Fp), kā arī disimulē (Ds) savus simptomus. Šo atšķirību var skaidrot dažādi – gan atzīstot, ka viņiem patiešām piemīt izteiktākas dažāda psiholoģiska rakstura problēmas, viņi izjūt emocionālu diskomfortu sakarā ar to, ka tiesu ekspertīzes situācija pati par sevi likumpārkāpējiem rada lielāku stresu, jo viņi tiek vērtēti un ekspertīzes iznākums var lielā mērā ietekmēt viņu turpmāko dzīvi, gan arī sakot, ka tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji apzināti cenšas pārspīlētā veidā demonstrēt vai pat simulēt savas problēmas. Bet tā kā jau tika minēts, aprakstot MMPI-2 testa latviešu versijas ticamības rādītājus, tad no MMPI-2 testa skalām tieši ticamības skalu F, Fp, Ds un Fb rādītāji latviešu testa versijā radīja vislielākās šaubas par ASV standartizēto vērtību piemērošanu un izmantošanu Latvijā. Šo skalu vidējās vērtības Latvijas izlasē, un arī šī pētījuma ietvaros izveidotajā kontroles grupā, bija augstākas nekā ASV izlasē. Tādēļ šo skalu klīniskā interpretācija ir atvērta diskusijām, un, balstoties uz to rezultātiem (īpaši balstoties uz F, Fp un Fb), diemžēl nevar izdarīt precīzus un korektus secinājumus par viņu vēlmi simulēt savus simptomus vai arī tos demonstrēt pārspīlētā veidā (agravēt – apzinātā veidā pārspīlēt maz izteiktas psihiskā traucējuma pazīmes). Var vienīgi secināt, ka tiesu ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem piemīt izteiktāka tendence, salīdzinoši ar apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem un kontroles grupu, šīs problēmas uzrādīt un atzīmēt. 2. pētījuma jautājums: Kuras no MMPI-2 testa skalām vislabāk diferencē uz tiesu ekspertīzi nosūtītos likumpārkāpējus no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem? Izmantojot diskriminācijas analīzes soļa metodi (stepwise method), kur grupas mainīgais ir likumpārkāpēja atrašanās tiesu ekspertīzē vai atrašanās apcietinājumā un neatkarīgie mainīgie - MMPI-2 testa skalu vērtības Maz pētīts, bet praksē svarīgs ir jautājums par to, vai pastāv kādi psiholoģiskie kritēriji (šajā gadījumā kādas noteiktas personības iezīmes) bez Kriminālprocesa likumā definētajiem, vadoties pēc kuriem, tiesas procesa virzītājs likumpārkāpējam nosaka tiesu psihiatrisko vai komplekso tiesu psihiatriski un psiholoģisko ekspertīzi. Tiesu ekspertīžu praksē dažreiz paliek neskaidrs jautājums par to, kādēļ šim likumpārkāpējam tiek nozīmēta tiesu ekspertīze. Bieži vien arī procesa virzītāja lēmumā šis iemesls nav pamatots. Pētījuma ietvaros veiktās diskriminācijas analīzes rezultāti parāda, ka MMPI-2 testa skalas statistiski nozīmīgi (=0,65, 2 = 49,39, p<0,001; 2 =0,14) diferencē uz tiesu ekspertīzi nosūtītos likumpārkāpējus no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem. Klasifikācijas rezultāti rāda, ka dotais modelis 78,9 % gadījumu korekti paredz tos likumpārkāpējus, kuri ir nosūtīti uz tiesu ekspertīzi un 73,6 % gadījumu, korekti paredz tos likumpārkāpējus, kuri atrodas apcietinājumā. Piederība vienai vai otrai grupai tiek prognozēta ar 76,6 % precizitāti. Vislielāko ieguldījumu noziedznieku diferencēšanā pa divām grupām dot klīniskās skalas: Pd, D un Pa un ticamības skalas: F, Ds un Fb, skalas. Tas nozīmē, ka, jo likumpārkāpējs vairāk uzrāda sūdzības par dažādām savām psiholoģiskām un psihiskām problēmām (F, Ds, Fb) un vairāk viņam ir izteikta nomāktība, zems pašvērtējums, iespējams varbūt pat pašnāvības idejas (D), aizdomīgums, naidīgums pret citiem, neuzticēšanās citiem, jūtīgums pret kritiku (Pa), bet mazāk izteiktas antisociālas uzvedības izpausmes, tendence konfliktēt un agresivitāte (Pd), jo pieaug iespējamība, ka šis likumpārkāpējs tiks nosūtīts uz tiesu ekspertīzi. No šiem rādītājiem tieši D, Fb, Pa un F skalas ir visciešāk saistītas ar iespējamību, ka likumpārkāpējs tiks nosūtīts uz tiesu ekspertīzi. Secinājums par to, ka uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem piemīt plašs spektrs dažādu psiholoģiska rakstura problēmu, ka viņu personībā ir vērojamas gan likumpārkāpējam raksturīgas iezīmes, gan arī iezīmes, kas ir atšķirīgas un nav 24 tipiskas likumpārkāpējiem, bet gan vairāk cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem, mudina tuvāk aplūkot personības, kriminālās uzvedības un klīnisko raksturojumu tiesu ekspertīzē esošajiem likumpārkāpējiem ar dažādiem psihisko traucējumu veidiem un dažādu kriminālās atbildības pakāpi. 3.pētījuma jautājums: Kā atšķiras personības iezīmes (mērītas ar MMPI-2), psihopātijas izteiktība, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie rādītāji tiesu ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem ar dažādiem psihisko traucējumu veidiem, vispirms, izmantojot multivariatīvo dispersijas analīzes metodi (MANOVA) ar Post hoc testu (LSD metode), tika salīdzināti uz tiesu ekspertīzi nonākušo likumpārkāpēju ar dažāda veida uzstādītām psihisko traucējumu diagnozēm MMPI-2 testa profili (pirmajā analīzē kā mainīgie bija 3 ticamības skalas (L, F un K) un 10 klīniskās skalas (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si), otrajā analīzē kā mainīgie bija papildus ticamības skalas (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd, S)), pēc tam tika aprakstīti katras grupas vidējie MMPI-2 profili. Izmantojot vienfaktora dispersiju analīzes (One-Way ANOVA) metodi (kā Post Hoc LSD metodi), tika salīdzināti uz tiesu ekspertīzi nonākušo likumpārkāpēju ar dažāda veida uzstādītām diagnozēm PCL-R aptaujas, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes rādītāji, kā ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie summārie rādītāji. Nosakot tiesu ekspertīzes atzinuma secinājumu saistību ar tiesu ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju psihisko traucējumu veidiem, tika izmantots 2 tests. 4. tabula. Uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju ar dažādiem psihiskiem traucējumiem MMPI-2 skalu aprakstošās un secinošās statistikas rādītāji (MANOVA) MMPI-2 skalas Ticamības skalas L F K Fb Ds Fp Mp Sd S Klīniskās skalas Hs D Hy Pd Mf Pa Pt Sc Ma Si Diagnozes grupa F Pers.1 (n=26) M (SD) Org.1 (n=31) M (SD) Šiz.1 (n=17) M (SD) 53,00 (10,09) 91,65 (24,37) 41,00 (9,80) 101,8 (27,64) 74,50 (18,43) 81,20 (21,33) 52,85 (10,78) 62,42 (7,99) 40,45 (8,63) 53,94 (12,30) 97,39 (21,05) 39,16 (9,97) 107,2 (29,36) 74,59 (19,79) 87,55 (20,45) 50,45 (11,51) 62,18 (13,70) 41,00 (9,07) 56,06 (11,93) 79,47 (23,15) 47,00 (11,33) 88,81 (28,45) 63,00 (18,07) 77,00 (21,10) 53,44 (15,56) 59,31 (12,96) 46,40 (12,18) 0,37 3,41* 3,29* 2,13 2,24 1,41 0,38 0,36 1,92 64,23 (14,70) 66,23 (13,81) 61,00 (13,58) 68,15 (9,19) 45,85 (9,29) 78,46 (19,84) 67,54 (17,35) 77,92 (19,87) 57,92 (11,94) 58,50 (10,00) 69,00 (15,90) 73,39 (13,87) 64,55 (14,53) 68,52 (11,68) 46,32 (6,62) 83,29 (18,96) 73,39 (15,24) 82,13 (16,39) 59,26 (10,03) 63,39 (11,91) 58,18 (13,88) 64,06 (8,93) 53,82 (14,52) 60,82 (8,02) 45,41 (8,23) 67,94 (19,52) 63,35 (14,43) 72,00 (16,39) 57,65 (12,07) 58,35 (11,20) 2,87 3,63* 3,14* 3,65* 0,92 3,45* 2,28 1,81 0,15 1,79 Post hoc (LSD) Org.> Šiz. Šiz.>Org. Org.> Šiz. Org.>Pers., Šiz. Org. > Šiz. Org., Pers. > Šiz. Org.> Šiz. Org.> Šiz. *p<0,05 Piezīme: # - MMPI-2 skalu vērtības mērītas T vērtībās. 1 Pers. –pieaugušo personības un uzvedības traucējumi; Org.-organiski psihiski traucējumi; Šiz.– šizofrēnija 25 Multivariatīvā testa rezultāti neparāda statistiski nozīmīgu neatkarīgā mainīgā (piederība likumpārkāpēju grupai ar personības traucējumiem, ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem vai ar šizofrēniju slimojošajiem) kopējo efektu, atbilstoši Pillai’s trace kritērijam, uz MMPI-2 testa 3 ticamības un 10 klīnisko skalu kopējām vērtībām (F (26,120) = 1,04, p>0,05) un uz 6 papildus ticamības skalām (F (12,110) = 0,87, p>0,05). Taču skalu līmenī ir vērojamas atšķirības starp kādu no grupām. (4. tabula). Visiem uz tiesu ekspertīzi norīkotajiem likumpārkāpējiem ar dažādām psihisko traucējumu diagnozēm ir vienādi raksturīgas tādas personību raksturojošas iezīmes, kā norobežošanās no sociāliem kontaktiem, grūtības veidot attiecības, neskaidra un „izplūdusi” domāšana, notrulināts afekts, kā arī tiek uzrādītas dažādas psiholoģiska un psihopataloģiska rakstura problēmas. Taču ir statistiski nozīmīgi atšķirīga F, K, Hs, D, Hy, Pd, Pa un Pt skalu raksturojošo iezīmju izteiktības pakāpe starp likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem un ar šizofrēniju slimojošajiem likumpārkāpējiem. Statistiski nozīmīga atšķirība skalu novietojuma augstumā starp likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihes traucējumiem un personības traucējumiem ir vērojama tikai vienā MMPI-2 testa skalā un tā ir – D skala. Likumpārkāpēji ar organiskiem psihiskiem traucējumiem personības iezīmju līmenī ir visatšķirīgākie un ir ar visizteiktākajām personību raksturojošām iezīmēm, salīdzinājumā ar citiem likumpārkāpējiem, kuri atrodas tiesu ekspertīzē un pirmām kārtām, salīdzinoši ar likumpārkāpējiem, kuri slimo ar šizofrēniju. Šiem cilvēkiem izteiktākas ir gan tās iezīmes, kas norāda uz viņu uzvedības problēmām (Pa un Pd), gan arī tās, kas norāda uz viņu emocionālām grūtībām (Hs, D un Hy). Psihopātijas skala (Pd) ir vienīgā, kas atšķir likumpārkāpēju ar šizofrēniju gan no likumpārkāpēja ar organiskajiem psihes traucējumiem, gan no likumpārkāpēja ar personības traucējumiem. Var teikt, ka likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem un personības un uzvedības traucējumiem ir raksturīgākas tādas personību raksturojošas iezīmes, kā impulsivitāte, problēmas ar autoritātēm, naidīgums, vēlme veidot attiecības, taču šīs attiecības ir virspusējākas, salīdzinoši ar šizofrēniķiem. Kā iepriekš veiktie pētījumi pierāda, šīs ir arī tās iezīmes, kas cieši korelē ar likumpārkāpuma izdarīšanu un atšķir likumpārkāpējus no cilvēkiem, kuri likumu nav pārkāpuši (Simourd, Bonta, Andrews & Hoge, 1991). Ir jāsecina, ka salīdzinoši, likumpārkāpējam ar šizofrēniju uzvedības problēmas ir mazāk izteiktas un viņiem ir mazāk raksturīgi savus pārdzīvojumus un problēmas atreaģēt uzvedībā, pārkāpjot sociālās normas vai likumus. Šis secinājums iespējams norāda uz to, ka likumpārkāpēji, kuri slimo ar šizofrēniju, likumpārkāpumus vairāk izdara nevis savu personības iezīmju dēļ, bet gan tādēļ, ka likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī viņu uzvedību noteica un ietekmēja viņu slimīgie pārdzīvojumi. Negaidīts ir secinājums, ka likumpārkāpējiem, kuriem ir uzstādīta diagnoze - šizofrēnija, MMPI-2 testa skalu vidējās vērtības ir viszemākās, kaut arī tāpat kā tas ir raksturīgs pacientiem ar šizofrēniju (Graham, 2000), kā vadošās un paaugstinātas arī likumpārkāpēju grupā, ir F (Fb, Fp), Pa un Sc skalas. Secinājumu par to, ka likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem un ar personības un uzvedības traucējumiem ir izteiktākas arī dažādas emocionālas, interpersonālas un sociālās deviances problēmas, tas ir, iezīmes, kas ir raksturīgas psihopātijai, apstiprina arī ar PCL-R aptauju iegūtie rezultāti (attēloti 5. tabulā). Šiem likumpārkāpējiem ir izteiktāka tendence krāpt citus un ir manipulējošāka uzvedība, nekā šizofrēniķiem, viņiem ir lielāka vajadzība pēc asām izjūtām, kā arī ir raksturīgāka antisociāla uzvedība, kas sākusies agrīnā vecumā. 26 5. tabula. Uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju ar dažādiem psihiskiem traucējumiem PCL-R kopējās vērtības, faktoru, skalu un apakšskalu aprakstošās un secinošās statistikas rādītāji (mērīti ballēs) PCL-R Kopējā vērtība 1.faktors (Interpersonālās attiecības un/vai Afektivitāte) 1.skala(Interpersonālās attiecības) 1.apakšskala 2.apakšskala 4.apakšskala 5.apakšskala 2.skala(Afektivitāte) 6.apakšskala 7.apakšskala 8.apakšskala 16.apakšskala 2.faktors (Sociālā deviance) 3.skala(Dzīves veids) 3.apakšskala 9.apakšskala 13.apakšskala 15.apakšskala 16.apakšskala 4.skala (Antisocialitāte) 10.apakšskala 12.apakšskala 18.apakšskala 19.apakšskala 20.apakšskala 11.apakšskala 17.apakšskala Diagnozes grupa F Pers.1 (n=16) M (SD) 18,81 (8,33) 7,63 (4,29) Org.1 (n=20) M (SD) 17,65 (7,22) 8,45 (3,80) Šiz.1 (n=8) M (SD) 13,00 (4,93) 6,25 (4,10) 1,74 0,86 2,81 (2,29) 3,75 (2,22) 2,25 (2,12) 1,56 0,31 (0,70) 0,63 (0,72) 0,88 (0,72) 1,00 (0,73) 4,81 (2,46) 1,25 (0,86) 1,13 (0,81) 1,06 (0,77) 1,50 (0,73) 10,13 (5,15) 0,85 (0,88) 1,35 (0,75) 0,75 (0,72) 0,80 (0,70) 4,70 (2,62) 1,30 (0,73) 1,05 (0,83) 1,10 (0,85) 1,35 (0,77) 8,40 (4,92) 0,88 (0,83) 0,75 (1,04) 0,50 (0,53) 0,13 (0,35) 4,00 (2,56) 1,00 (0,93) 1,38 (0,16) 0,50 (0,76) 1,38 (0,92) 5,75 (2,49) 2,31 4,14* 0,79 4,74* 0,29 0,40 0,44 1,72 0,18 2,34 5,50 (3,29) 1,25 (0,86) 0,88 (0,81) 0,94 (0,93) 1,44 (0,81) 1,50 (0,73) 4,63 (2,81) 4,70 (2,77) 1,00 (0,92) 0,85 (0,88) 0,80 (0,77) 0,95 (0,76) 1,35 (0,75) 3,70 (2,47) 3,88 (1,55) 0,25 (0,46) 0,88 (0,64) 1,25 (0,71) 0,50 (0,53) 1,38 (0,92) 1,88 (1,46) 0,93 3,89* 0,01 0,86 4,50* 0,18 3,32* 1,31 (0,87) 1,25 (0,93) 1,00 (0,73) 0,75 (0,86) 0,31 (0,48) 0,75 (0,77) 0,19 (0,40) 1,50 (0,76) 0,95 (0,94) 0,65 (0,81) 0,50 (0,61) 0,10 (0,31) 0,50 (0,69) 0,20 (0,52) 1,00 (0,93) 0,13 (0,35) 0,25 (0,46) 0,50 (0,53) 0,00 (0,00) 0,13 (0,35) 0,63 (0,52) 1,04 4,53* 2,89 0,65 2,54 2,28 2,62 Post hoc (LSD) Org.>Pers. Pers., Org.> Šiz. Pers.> Šiz. Pers.,Org.> Šiz. Pers.> Šiz. Pers.> Šiz. Pers.,Org.> Šiz. Pers.> Šiz. Pers.> Šiz. Šiz.>Pers.,Org. *p<0,05; Piezīme: 1 Pers. –pieaugušo personības un uzvedības traucējumi; Org. -organiski psihiski traucējumi; Šiz. – šizofrēnija Tā kā visvairāk atšķirību psihopātiju raksturojošās iezīmēs tika konstatētas starp likumpārkāpējiem ar personības un uzvedības traucējumiem un šizofrēniju, tad vēl papildus, bez augstāk minētajām atšķirībām, likumpārkāpējiem ar personības un uzvedības traucējumiem vairāk ir izteiktas sociālās deviances un antisociālas uzvedības problēmas, kas sākušās agrīnā un jauniešu vecumā, biežāki gadījuma seksuālie sakari un bezatbildība, salīdzinoši ar šizofrēniju slimojošiem likumpārkāpējiem. Un tikai viena no PCL-R aptaujas apakšskalām atšķir likumpārkāpējus ar organiskajiem traucējumiem no likumpārkāpējiem ar personības un uzvedības traucējumiem. Šī apakšskala raksturo likumpārkāpējus ar organiskajiem traucējumiem vairāk kā cilvēkus, kuri pārspīlē savas personiskās vērtības nozīmīgumu, ir egocentriski un pretenciozi. PCL-R aptaujas kopējā psihopātijas vērtībā, atšķirības starp likumpārkāpēju trim grupām neparādījās un netika konstatēta arī saistība starp psihopātiju un psihisko traucējumu veidiem. 27 Arī kriminālās uzvedības vēstures skalas summārie rādītāji apstiprina iepriekš rakstīto, ka likumpārkāpējiem ar personības traucējumiem, dzīves vēsturē ir biežāk konstatējami fakti, kas norāda uz agrīni aizsāktām, atkārtoti veiktām, dažāda veida kriminālām darbībām, salīdzinoši ar likumpārkāpējiem, kuri slimo ar šizofrēniju (F=2,36, p<0,05). Savukārt darba pieredzes un ģimenes stāvokļa ziņā (F=0,22, p>0,05), kā arī garīgās veselības, alkohola un narkotisko vielu lietošanas problēmu dzīves laikā (Psihiatriskā vēsture) (F=0,93, p>0,05) ziņā visu trīs grupu respondenti savā starpā ir līdzīgi. Taču pastāv statistiski pierādītas atšķirības likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihes traucējumiem un pārējo divu grupu likumpārkāpējiem ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītajos rādītājos (F=4,56, p<0,05). Tas nozīmē, ka likumpārkāpēji ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem daudz biežāk nekā likumpārkāpēji ar personības traucējumiem un šizofrēniju, likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī, atradās psihoaktīvo vielu reibuma stāvoklī, biežāk noziedzīgo nodarījumu veica pret personu, sadarbojoties ar citiem un daudz biežāk ekspertīzes laikā neatzina savu vainu pilnībā. Ņemot vērā tiesu ekspertīzes atzinuma secinājumu ir redzams, ka ar šizofrēniju slimojošie likumpārkāpēji veido lielāko daļu no par nepieskaitāmiem atzīto likumpārkāpēju grupas (2 = 36,98, p<0,01), lielākā daļa par pieskaitāmiem tika rekomendēts atzīt likumpārkāpējus ar organiskiem psihiskiem traucējumiem un personības traucējumiem. Tas nozīmē, ka viņi noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī pilnā mērā spēja vadīt un saprast savu rīcību. Turpretī lielākā daļa likumpārkāpēju ar šizofrēnijas diagnozi, noziedzīgā nodarījuma veikšanas brīdī, nespēja vadīt un saprast savu rīcību. Lielākais skaits no likumpārkāpējiem, kas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā atradās psihotiskā stāvoklī, bija šizofrēniķi (2 = 24,07, p<0,01). Psihotiskais stāvoklis tika konstatēts arī nelielai daļai likumpārkāpēju ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem. Attiecībā uz ierobežotas pieskaitāmības saistību ar psihiskā traucējuma veidu, jāsaka, ka visbiežāk par ierobežoti pieskaitāmām personām tika atzīti likumpārkāpēji ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem un arī likumpārkāpēji ar personības traucējumiem. Tātad, lai arī likumpārkāpēji ar personības un organiskajiem psihiskajiem traucējumiem visbiežāk likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī bija spējīgi izprast un realitātei atbilstoši izvērtēt apkārt notiekošo, taču kā parāda rezultāti, ekspertīzes laikā izdarītie secinājumi norāda uz to, ka viņu spējas pilnā mērā izprast un vadīt savu rīcību noziedzīgā nodarījuma laikā bija ierobežotas. 4. pētījuma jautājums: Kā atšķiras personības iezīmes (mērītas ar MMPI-2 testu), psihopātijas izteiktība, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie rādītāji tiesu ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības pakāpes veidu? Vispirms, izmantojot multivariatīvo dispersijas analīzes metodi (MANOVA) ar Post hoc testu (LSD metode), tika salīdzināti uz tiesu ekspertīzi nonākušo likumpārkāpēju ar dažāda veida kriminālās atbildības pakāpi (pieskaitāms, ierobežoti pieskaitāms un nepieskaitāms) MMPI-2 testa profili (pirmajā analīzē kā mainīgie bija 3 ticamības skalas (L, F un K) un 10 klīniskās skalas (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si), otrajā analīzē kā mainīgie bija papildus ticamības skalas (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd, S)), pēc tam tiks aprakstīti katras grupas vidējie MMPI-2 profili. Izmantojot vienfaktora dispersiju analīzes (One-Way ANOVA) metodi (kā Post Hoc LSD metodi), tiks salīdzināti uz tiesu ekspertīzi nonākušo likumpārkāpēju ar dažāda veida kriminālās atbildības pakāpi PCL-R aptaujas, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes rādītāji, kā ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie summārie rādītāji. Nosakot tiesu ekspertīzes atzinuma secinājumu 28 saistību ar tiesu ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju psihisko traucējumu veidiem, tiks izmantots 2 tests. Analizējot multivariatīvā testa rezultātus tie neparāda statistiski nozīmīgu neatkarīgā mainīgā (piederība likumpārkāpēju grupai, kuri tika rekomendēti atzīt par pieskaitāmiem, ierobežoti pieskaitāmiem vai nepieskaitāmiem) kopējo efektu, atbilstoši Pillai’s trace kritērijam, uz MMPI-2 testa 3 ticamības un 10 klīnisko skalu kopējām vērtībām (F (26,120) = 1,23, p>0,05) un uz 6 papildus ticamības skalām (F (12,110) = 1,17, p > 0,05). Taču skalu līmenī ir vērojamas atšķirības starp kādu no grupām (sk. 6. tabulu). 6. tabula. Uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju ar dažādu kriminālās atbildības pakāpi MMPI-2 skalu aprakstošās un secinošās statistikas (MANOVA) rādītāji (mērītas T vērtībās) Kriminālās atbildības pakāpe MMPI-2 skalas Ticamības skalas L F K Fb Ds Fp Mp Sd S Klīniskās skalas Hs D Hy Pd Mf Pa Pt Sc Ma Si F Piesk.1 (n=51) M (SD) Ierob.piesk.1 (n=15) M (SD) Nepiesk.1 (n=14) M (SD) 53,90 (11,47) 94,02 (23,38) 40,94 (10,44) 107,45 (26,88) 76,11 (18,25) 86,45 (19,71) 52,55 (9,40) 60,39 (11,19) 41,89 (9,02) 50,45 (9,09) 90,82 (22,24) 37,36 (8,43) 110,36 (26,14) 76,36 (14,78) 89,00 (10,42) 53,09 (10,69) 67,82 (9,28) 39,00 (6,56) 57,64 (12,38) 81,93 (23,95) 47,29 (10,79) 87,85 (21,35) 64,31 (15,15) 77,31 (23,63) 56,00 (13,89) 63,08 (7,44) 47,00 (12,17) 1,26 1,47 3,20* 3,24* 2,47 1,36 0,51 2,30 2,33 66,24 (15,02) 69,24 (14,65) 62,71 (13,87) 68,00 (10,45) 45,71 (8,00) 81,61 (18,64) 71,16 (15,87) 79,90 (18,40) 58,37 (10,88) 60,76 (10,93) 65,36 (17,11) 71,91 (12,43) 58,18 (16,27) 65,00 (10,33) 45,64 (7,37) 73,27 (19,42) 70,82 (17,05) 79,91 (16,47) 64,64 (11,76) 64,27 (13,00) 59,50 (15,49) 64,43 (7,78) 56,36 (15,61) 63,21 (10,35) 44,14 (9,84) 69,43 (23,12) 60,14 (14,27) 71,57 (16,65) 53,71 (9,40) 56,64 (10,46) 1,05 1,08 1,25 1,29 0,20 2,48 2,74 1,24 3,18* 1,48 Post hoc (LSD) nepiesk.>piesk., ierob.piesk. piesk.,ierob.piesk.>nepiesk. ierob.piesk.>piesk. nepiesk.>ierob.piesk. piesk.>nepiesk. piesk.>nepiesk. ierob.piesk.>nepiesk. *p<0,05 Piezīme: nepieskaitāms 1 Piesk. – pieskaitāms; Ierob.piesk. – ierobežoti pieskaitāms; Nepiesk.– Tiesu ekspertīzes funkcija nav tikai psihisko traucējumu konstatēšana un diagnozes uzstādīšana, bet arī rekomendāciju sniegšana ekspertīzes norīkotājam, par likumpārkāpēja spējām noziedzīgā nodarījuma laikā vadīt un saprast savu rīcību, kā arī rekomendāciju sniegšana par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Tādēļ, izzinot tiesu ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju personību raksturojošas iezīmes, kā arī kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītos rādītājus, ir būtiski pēc šiem rādītājiem salīdzināt arī par pieskaitāmiem, ierobežoti pieskaitāmiem un nepieskaitāmiem rekomendējamos likumpārkāpējus. Likumpārkāpēja spēju saprast un vadīt savu uzvedību izvērtēšana attiecas uz likumpārkāpuma izdarīšanas brīdi un nevis uz ekspertīzes veikšanas brīdi, tajā pašā 29 laikā, bez vispārīgas personību raksturojošu iezīmju izpētes nevar tikt izdarītas korektas rekomendācijas par likumpārkāpēja kriminālās atbildības pakāpi, kā arī medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Balstoties uz šajā pētījumā iekļautajiem rādītājiem ir jāsecina, ka skaitā ziņā maz ir konstatējamas atšķirības starp šīm trim likumpārkāpēju grupām. Ir jāpiebilst, ka secinājumi par atšķirībām starp par pieskaitāmi, ierobežoti pieskaitāmi un nepieskaitāmi atzītajiem likumpārkāpējiem ir jāizdara piesardzīgi, jo, ierobežoti pieskaitāmo un nepieskaitāmo likumpārkāpēju grupā iekļauto respondentu skaits ir neliels, un, tas iespējams korekti neatspoguļo realitātē pastāvošās atšķirības. Vispārīgi secinot - MMPI-2 testa profili, pieskaitāmo, ierobežoti pieskaitāmo un nepieskaitāmo grupās ir līdzīgi. Par nepieskaitāmiem atzīto likumpārkāpēju MMPI-2 testa profilos, tāpat kā pieskaitāmo un nepieskaitāmo likumpārkāpēju profilos dominē Sc (šizofrēnija) skala, kas norāda, ka šie cilvēkiem ir raksturīgi sociālā izolētība, saskarsmes veidošanas grūtības un neskaidra domāšana. Jūtīgums, neuzticēšanās citiem, aizdomīgums, apdraudētības izjūta no apkārtējo puses, naidīgums (Pa), kā arī nemiers, trauksme, bažīgums (Pt), ir tās iezīmes, kas nepieskaitāmos likumpārkāpējus atšķir no pieskaitāmajiem likumpārkāpējiem. Par nepieskaitāmiem atzīto likumpārkāpēju aizdomīguma, naidīguma, apdraudētības izjūtas, nedrošības līmenis ir mazāk izteikti, salīdzinoši ar pieskaitāmiem likumpārkāpējiem. Savukārt nepieskaitāmie no ierobežoti pieskaitāmiem likumpārkāpējiem atšķiras ar zemāku fizisko un psihisko aktivitāti un enerģiskumu (Ma). Tāpat, par nepieskaitāmiem atzītiem likumpārkāpējiem, dzīves vēsturē ir mazāk konstatēti faktori, kas saistīti ar jau iepriekš bijušu kriminālas uzvedības pieredzi (iepriekšējām sodāmības reizēm, likumpārkāpumu izdarīšanu agrīnā vecumā, apcietinājuma pieredzi u.c.), salīdzinoši ar par pieskaitāmiem un ierobežoti pieskaitāmajiem likumpārkāpējiem (F=3,80, p<00,05). Pēc izglītības, ģimenes un darba pieredzes (F=0,91, p>0,05), psihiatrijas vēstures (F=0,35, p>0,05), kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītiem rādītājiem (F=1,48, p>0,05), pieskaitāmie, ierobežoti pieskaitāmie un nepieskaitāmiem likumpārkāpēji ir līdzīgi. Rekomendējamās kriminālās atbildības pakāpei saistība pastāv tikai starp tiesu ekspertīzes laikā uzstādīto diagnozi (2 = 36,98, p<0,01) un psihisko stāvokli noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā (2 = 42,08, p<0,01). Kā jau iepriekš tika rakstīts, tāpat kā citur pasaulē veiktajos pētījumus (Cochrane, Grisso & Frederick, 2001; Warren, Murrie, Chauhan, Dietz & Morris, 2004), arī šajā, tika pierādīts, ka likumpārkāpēji ar šizofrēnijas diagnozi, veido lielāko skaitu no tiem likumpārkāpējiem, kuri tika rekomendēti atzīt par nepieskaitāmiem, vienādi maza daļa par nepieskaitāmiem tika atzīti likumpārkāpēji ar personības un uzvedības traucējumiem un likumpārkāpēji ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem. Pēc kopējās psihopātijai raksturīgo pazīmju summas pieskaitāmie, ierobežoti pieskaitāmie un nepieskaitāmie likumpārkāpēji neatšķiras. Šie likumpārkāpēji atšķiras tikai pēc atsevišķām psihopātijai raksturīgām pazīmēm. Ierobežoti pieskaitāmajiem un nepieskaitāmajiem likumpārkāpējiem ir biežāk mainīgas un nestabilas attiecības ģimenē nekā pieskaitāmajiem likumpārkāpējiem, bet savukārt pieskaitāmie likumpārkāpēji ir ar raksturīgāku tendenci manipulēt un krāpt citus F=2,44, p<0,05), viņiem ir izteiktāka vajadzība pēc asām izjūtām (F=3,03, p<0,05) un ir bijušas agrīnas uzvedības problēmas (F=2,49, p<0,05), salīdzinoši ar nepieskaitāmajiem likumpārkāpējiem. Lai arī nevar izdarīt statistiski pierādītus secinājumus par to, ka psihopātijas izteiktībai ir saistība ar kriminālās atbildības pakāpi, taču šī pētījuma rezultātā iegūtie rādītāji liecina, ka nevienam no par nepieskaitāmu atzītajiem likumpārkāpējiem netika konstatēta psihopātija (PCL-R aptaujas kopējā rādītāju summa bija mazāka par 24 ballēm). 30 5. pētījuma jautājums: Kāda ir MMPI-2 testa skalu, psihopātijas rādītāju, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju kopējā spēja diferencēt likumpārkāpējus pa trim kriminālās atbildības pakāpes grupām – pieskaitāms, ierobežoti pieskaitāms un nepieskaitāms? MMPI-2 testa un PCL-R aptaujas skalu vērtības, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie summārie rādītāji, kā arī ekspertīzes laikā izdarītie secinājumi. Tika konstatēts, ka nosakot šo rādītāju kopējo efektivitāti, lai diferencētu likumpārkāpējus pa trīs kriminālās atbildības grupām, jāsecina, ka tādas MMPI-2 skalas kā depresijas (D), šizofrēnijas (Sc) un hipomānijas (Ma), ekspertīzes laikā uzstādītā diagnoze – šizofrēnija, psihiatriskās vēstures summārais rādītājs (alkohola vai narkotisko vielu atkarības un garīgās veselības problēmas dzīves laikā) un psihiskais stāvoklis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā pietiekami efektīvi paredz likumpārkāpēja pieskaitāmību vai nepieskaitāmību (=0,09, 2 = 76,98, p<0,0001; 2 =0,52). Taču, balstoties uz šo rādītāju kopumu, nepietiekami efektīvi tiek paredzēta ierobežota pieskaitāmība (=0,42, 2 = 27,90, p<0,0001; 2 =0,27). Var secināt, ka ierobežota pieskaitāmība nav kāds vidējs stāvoklis vai līmenis starp nepieskaitāmību un pieskaitāmību, jādomā, ka, mainīgie, kas tika iekļauti šajā pētījumā, pietiekami precīzi nediferencē ierobežoti pieskaitāmo likumpārkāpēju grupu. Nosakot ierobežotu pieskaitāmību, jābalstās uz citiem kritērijiem, nekā atšķirot pieskaitāmus un nepieskaitāmus likumpārkāpējus. Ja aplūko citās valstīs veiktus līdzīgus pētījumus par likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības pakāpi un tās noteikšanas kritērijiem, tad pārsvarā vairāk var atrast pētījumus, kuros tiek izzināti dažādi klīniskie psihiatriskie vai arī kriminālie rādītāji (Cochrane, Grisso & Frederick, 2001; Warren, Murrie, Chauhan, Dietz & Morris, 2004), bet mazāk tiek pētīti psiholoģiskie faktori un personību raksturojošas iezīmes. Nobeigums Galvenie secinājumi I. Attiecībā uz personības iezīmju (mērītas ar MMPI-2 testu) atšķirībām likumpārkāpējiem, kuriem nozīmēta tiesu ekspertīze, likumpārkāpējiem, kuri ir notiesāti un atrodas soda izsciešanas vietās un personām, kas nav izdarījušas likumpārkāpumu, promocijas darbā iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka: 1) Tiesu ekspertīzē nonākušie likumpārkāpēji no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem un kontroles grupas (ja tiek analizēts viņu MMPI-2 testa profils), atšķiras ar to, ka viņi ir vairāk koncentrējušies uz savu veselības stāvokli (Hs), ir ar zemāku pašvērtējumu, viņiem ātrāk rodas vainas izjūta, viņiem grūtāk pieņemt patstāvīgus lēmumus, ir disforiskāki ar augstāku trauksmes līmeni (D un Pt). Tiesu ekspertīzēs esošie likumpārkāpēji vāji izprot sevi un savas psiholoģiskās problēmas, arī biežāk noliedz negatīvās emocijas un konfliktus, kā arī stresa situācijās viņiem biežāk rodas somatiska rakstura problēmas (Hy un Hs). Apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem šo skalu raksturojošās iezīmes neatšķiras no kontroles grupas. Gan tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji, gan apcietinājumā esošie likumpārkāpēji, salīdzinoši ar kontroles grupu, ir daudz aizdomīgāki, jūtīgāk uztver citu attieksmi pret sevi, ir raksturīgākas dusmas un naidīgums pret citiem (Pa), kā arī viņi jūtas atšķirīgāki no citiem, ir sociāli izolētāki, jūtas nesaprasti, var būt arī neskaidra, realitātei neatbilstoša domāšana (Sc). Aplūkojot ticamības skalu rezultātus var secināt, ka tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji uzrāda daudz gan psihopataloģisku, gan ar depresiju un akūtu distresu saistītu problēmu (F un 31 Fb), kā arī nevar izslēgt, ka šiem likumpārkāpējiem ir raksturīga viņiem esošo psihopataloģisko simptomu pārspīlēšana vai arī to simulēšana (Fp un Ds); 2) Šī pētījuma ietvaros nevar izdarīt precīzus un korektus secinājumus par likumpārkāpēju iespējamām simptomu pārspīlēšanas vai simulēšanas tendencēm. Nevar viennozīmīgi augstās F , Fp un Fb skalu vidējās vērtības interpretēt kā tiesu ekspertīzē esošo likumpārkāpēju vēlmi simulēt psihotiska vai neirotiska rakstura traucējumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī kontroles grupā F, Fp un Fb skalu vidējās vērtības pārsniedza 65 T vērtību robežu. Arī no papildus ticamības skalām (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd un S), MMPI-2 rādītāji latviešu testa versijā radīja vislielākās šaubas par ASV standartizēto vērtību piemērošanu un izmantošanu Latvijā. Šo skalu vidējās vērtības Latvijas izlasē, un arī šī pētījuma ietvaros izveidotajā kontroles grupā, bija augstākas nekā ASV izlasē. Tādēļ šo skalu klīniskā interpretācija ir atvērta diskusijām, un, balstoties uz to rezultātiem (īpaši balstoties uz F, Fp un Fb), diemžēl nevar izdarīt precīzus un korektus secinājumus par viņu vēlmi simulēt savus simptomus vai arī tos demonstrēt pārspīlētā veidā. Var vienīgi secināt, ka tiesu ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem piemīt izteiktāka tendence, salīdzinoši ar apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem un kontroles grupu, šīs problēmas uzrādīt un atzīmēt; 3) MMPI-2 testā Psihopātijas skala (Pd) ir tā skala, kas atšķir tiesu ekspertīzē un apcietinājumā esošus likumpārkāpējus, no cilvēkiem, kuri likumu nav pārkāpuši; 4) MMPI-2 testa skalas statistiski nozīmīgi diferencē uz tiesu ekspertīzi nosūtītos likumpārkāpējus no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem. Jo likumpārkāpējs vairāk uzrāda sūdzības par dažādām savām psiholoģiskām un psihiskām problēmām (F, Ds, Fb) un vairāk viņam ir izteikta nomāktība, zems pašvērtējums, iespējams varbūt pat pašnāvības idejas (D), aizdomīgums, naidīgums pret citiem, neuzticēšanās citiem, jūtīgums pret kritiku (Pa), bet mazāk izteiktas antisociālas uzvedības izpausmes, tendence konfliktēt un agresivitāte (Pd), jo pieaug iespējamība, ka šis likumpārkāpējs tiks nosūtīts uz tiesu ekspertīzi. II. Attiecībā uz personības iezīmju (mērītas ar MMPI-2), psihopātijas izteiktības, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju atšķirību, tiesu ekspertīzē esošajiem likumpārkāpējiem ar dažādiem psihisko traucējumu veidiem, promocijas darbā iegūtie rezultāti (kā redzams 1.attēlā) ļauj secināt, ka: 1) Balstoties uz MMPI-2 testa rezultātiem, jāsecina, ka likumpārkāpēji ar organiskiem psihiskiem traucējumiem personības iezīmju līmenī ir visatšķirīgākie un ir ar visizteiktākajām personību raksturojošām iezīmēm, salīdzinājumā ar citiem likumpārkāpējiem, kuri atrodas tiesu ekspertīzē un pirmām kārtām, salīdzinoši ar likumpārkāpējiem, kuri slimo ar šizofrēniju; 2) Likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem un likumpārkāpējiem ar personības traucējumiem, salīdzinoši ar likumpārkāpējiem, kuri slimo ar šizofrēniju ir daudz vairāk izteiktas personību un viņu uzvedību raksturojošas iezīmes, kas traucē adaptēties un iekļauties sociālajā vidē, veidot saskarsmi, sociāli pieņemamā veidā paust savas emocijas, tai skaitā arī agresiju, uzņemties atbildību par savu rīcību, un personības iezīmes, kas ir saistītas ar atkārtotu likumpārkāpuma izdarīšanu un paaugstina vardarbīgas uzvedības risku. Šiem likumpārkāpējiem, salīdzinoši ar šizofrēniķiem, dažādas uzvedības 32 Likumpārkāpēji Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji n=88 Organiskie traucējumi (n=34) Personības traucējumi (n=29) Šizofrēnija (n=17) F (netipisko atbilžu skala) Hs- rūpes, raizes par veselību Hy –savu problēmu neapzināšanās Pa -jūtīgums, aizdomīgums Pt-trauksme, raizes, šaubas D–pazemināts garastāvoklis Ar likump. izdarīšanu saistītie rād. Pd – tendence konfliktēt, pārkāpt normas PCL-R: 5.apakšsk.-Krāpšana/Manipulēšana 3.apakšsk.-Ātri kļūst garlaicīgi 12.apakšsk.-Agrīnas uzvedības problēmas PCL-R: 2.apakšsk.-Personiskās vērtības hipertrofēta izjūta PCL-R: 2.faktors-Sociālā deviance 15.apakšsk.-Bezatbildība 4.skala-Antisocialitāte 18.apakšk.-Pusaudžu delinkvence 11.apakšk.-Gadījuma seksuāli sakari Kriminālās uzvedības vēsture K (Korekcijas skala) PCL-R: 17.apakšsk.-Īslaicīgu laulību daudzums K (Korekcijas skala) 1. attēls. MMPI-2, PCL-R, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kriminālās un psihiatriskās vēstures, kā arī ar likumpārkāpumu izdarīšanu saistīto rādītāju kopsavilkums (atbildot uz trešo pētījuma jautājumu) (MANOVA vai ANOVA secinājumu nozīmības līmenis p<0,05 vai p<0,01) 33 deviācijas (uzvedības problēmas skolas laikā, psihoaktīvo vielu pastiprināta lietošana, atkārtoti veikti likumpārkāpumi) pārsvarā ir bijušas arī pirms šī pēdējā likumpārkāpuma izdarīšanas, kā arī šiem likumpārkāpējiem, biežāk nekā ar šizofrēniju slimojošajiem likumpārkāpējiem tika konstatēti tādu rādītāju esamības, kas ir saistīti ar likumpārkāpuma izdarīšanu (tai skaitā arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanas veicinošais un „atvieglojošais” faktors – atrašanās alkohola reibuma stāvoklī, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā). Likumpārkāpēji ar personības traucējumiem, salīdzinoši ar šizofrēniķiem, ir ar augstākiem psihopātiju raksturojošiem rādītājiem, savukārt likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem, salīdzinoši ar likumpārkāpējiem, kuri slimo ar šizofrēniju, ir izteiktākas dažādas adaptācijas un funkcionēšanas grūtības, viņi ir naidīgāki, egocentriskāki, impulsīvāki, vairāk noliedz savas psiholoģiskās problēmas, ir nomāktāki un pesimistiskāki. III. Attiecībā uz personības iezīmju (mērītas ar MMPI-2), psihopātijas izteiktības, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju atšķirību, tiesu ekspertīzē esošajiem likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības pakāpes veidu, promocijas darbā iegūtie rezultāti (2.attēls) ļauj secināt, ka: 1) Pieskaitāmo, ierobežoti pieskaitāmo un nepieskaitāmo likumpārkāpēju MMPI-2 testa skalu aritmētiski vidējās vērtības savā starpā neatšķiras, profili ir līdzīgi, ar vadošajām šizofrēnijas (Sc) un paranojas (Pa) skalām, tām sekojošām dažādā augstumā novietotajām psihastēnijas (Pt), depresijas (D) un psihopātijas (Pd) skalām. Visos trīs profilos augstu (virs 65 T vērtībām) ir novietotas arī vairākas ticamības skalas F, Fb un Fp, kā arī Ds. MMPI-2 skalu līmenī visbiežāk tika konstatētas atšķirības starp pieskaitāmiem vai ierobežoti pieskaitāmiem un nepieskaitāmiem likumpārkāpējiem. Visās skalās, kurās tika konstatētas vidējo vērtību atšķirības (izņemot K (Korekcija) un S (Pārspīlēta sevis pasniegšana)), nepieskaitāmiem likumpārkāpējiem vidējās vērtības ir statistiski nozīmīgi zemākas, salīdzinājumā ar pārējo divu grupu likumpārkāpēju vidējām vērtībām. Tāpat nepieskaitāmo likumpārkāpēju dzīves vēsturē bija mazāk konstatējami fakti, kas saistīti ar iepriekšēju kriminālās uzvedības pieredzi, salīdzinoši ar pieskaitāmiem un ierobežoti pieskaitāmiem likumpārkāpējiem; 2) Par nepieskaitāmiem likumpārkāpējiem atzīto MMPI-2 testa profilos, tāpat kā pieskaitāmo un ierobežoti pieskaitāmo likumpārkāpēju profilos dominē Sc (šizofrēnija) skala, kas norāda, ka šiem cilvēkiem ir raksturīga sociāla izolētība, saskarsmes veidošanas grūtības un neskaidra domāšana. Jūtīgums, neuzticēšanās citiem, aizdomīgums, apdraudētības izjūta no apkārtējo puses, naidīgums (Pa), kā arī nemiers, trauksme, bažīgums (Pt), ir tās iezīmes, kas nepieskaitāmos likumpārkāpējus atšķir no pieskaitāmajiem likumpārkāpējiem. Par nepieskaitāmiem atzīto likumpārkāpēju aizdomīguma, naidīguma, apdraudētības izjūtas, nedrošības līmenis ir mazāk izteikti, salīdzinoši ar pieskaitāmiem likumpārkāpējiem. Tāpat par nepieskaitāmajiem atzītajiem likumpārkāpējiem mazāk ir raksturīgas tādas psihopātijas iezīmes kā manipulēšana (PCL-R 5.apakšskala.), agrīnas uzvedības problēmas (PCLR 12. apakšskala.) un viņiem tik ātri nerodas garlaicība (PCL-R 3. apakšskala). Savukārt nepieskaitāmie no ierobežoti pieskaitāmiem 34 likumpārkāpējiem atšķiras ar zemāku fizisko un psihisko aktivitāti un enerģiskumu (Ma); Likumpārkāpēji Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji n=88 Pieskaitāmie (n=59) Ierobežoti pieskaitāmie (n=15) Nepieskaitāmie (n=14) Pa -jūtīgums, aizdomīgums Pt –trauksme, raizes, šaubas PCL-R: 5.apakšsk.-Manipulēšana 3.apakšsk.-Ātri kļūst garlaicīgi 12.apakšsk.-Agrīnas uzvedības problēmas Fb (F inversā skala) Kriminālās uzvedības vēsture Ma – enerģijas un aktivitātes līmenis Sd (Sociālās vēlamības skala) K (Korekcijas skala) PCL-R: 17.apakšsk.-Īslaicīgu laulību daudzums S (Pārspīlēta sevis pasniegšana) 2. attēls. MMPI-2, PCL-R, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kriminālās un psihiatriskās vēstures, kā arī ar likumpārkāpumu izdarīšanu saistīto rādītāju galvenie rezultāti (atbildot uz ceturto pētījuma jautājumu) (MANOVA vai ANOVA secinājumu nozīmības līmenis p<0,05 vai p<0,01) 3) Tādas MMPI-2 skalas kā depresija (D), šizofrēnija (Sc) un hipomānija (Ma) un tādi klīniskie rādītāji kā ekspertīzes laikā uzstādītā diagnoze šizofrēnija, klīniskie faktori (alkohola un narkotisko vielu lietošanas 35 pieredze un garīgās veselības problēmas dzīves laikā) un psihiskais stāvoklis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā pietiekami efektīvi paredz likumpārkāpēja pieskaitāmību vai nepieskaitāmību, taču, balstoties uz šo rādītāju kopumu, nepietiekami efektīvi tiek paredzēta ierobežota pieskaitāmība. Pētījuma novitāte Šis pētījums ir aktuāls un novatorisks Latvijas psiholoģijas zinātnē, jo 1) Šī pētījuma vajadzībām, pirmo reizi tika iztulkota un veikta tās sākotnējā adaptācija Latvijā, pasaulē plaši pielietotā psihopātijas novērtēšanas aptauja (Psychopathy Checklist-Revised (PCL-R), Hare, 1991), kuras oriģinālajai versijai ir augsti ticamības rādītāji; 2) Iepazīstoties ar līdz šim veiktajiem pētījumiem, tika konstatēts, ka ir ļoti maz pētījumu, kuros tiek meklētas atšķirības starp personību raksturojošām iezīmēm likumpārkāpējiem, kuri nonākuši tiesu ekspertīzēs ar dažādiem psihisko traucējumu veidiem un dažādām kriminālās atbildības pakāpēm. Ja literatūrā ir vairāk aprakstīti likumpārkāpēji, kuriem diagnosticēta šizofrēnija vai arī personības un uzvedības traucējumi, tad tikpat kā nav atrodami pētījumi, kuros ir aprakstīti likumpārkāpēji ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem. Šī pētījuma ietvaros tika sniegts arī šo likumpārkāpēju raksturojums; 3) Šis pētījums ir pirmais promocijas darbs Latvijā, kurā tika mēģināts izzināt psiholoģiskos kritērijus ar kuru palīdzību, zinātniski pamatoti, tiesu ekspertīžu ietvaros, varētu diferencēt likumpārkāpējus pa trīs kriminālās atbildības grupām. Pētījuma praktiskā pielietojamība 1) Šī pētījuma rezultāti var tikt izmantoti, lai plānotu efektīvu likumpārkāpēja ar psihiskiem traucējumiem ārstēšanu un viņa uzvedības korekciju; 2) Šī pētījuma rezultāti var tikt izmantoti, lai tālāk turpinātu izzināt psiholoģiskos kritērijus ar kuru palīdzību, zinātniski pamatoti, tiesu ekspertīžu gadījumos, varētu diferencēt likumpārkāpējus pa trīs kriminālās atbildības grupām; 3) Šī pētījuma rezultāti var tikt izmantoti, izvērtējot tiesu ekspertīzē esošo likumpārkāpēju tendenci simulēt dažādus traucējumus un grūtības. Saistībā ar šo aspektu, likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihes traucējumiem ir jāpievērš īpaša uzmanība. Promocijas darbā veiktā pētījuma ierobežojumi: 1. Izvēlētajām pētījuma metodēm – MMPI-2 testam un PCL-R aptaujai – nav pilnībā pabeigts standartizācijas process Latvijā, tādēļ, vērtējot šo metožu rezultātus un veicot to klīnisko interpretāciju, nevar izdarīt drošus un ticamus secinājumus; 2. Pētāmo grupu atlases kritēriji neļauj iegūtos rezultātus attiecināt uz populāciju kopumā. Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji ir atlasīti tikai no vienas tiesu ekspertīžu iestādes Rīgā. Pētījuma izlasē netika iekļauti uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji no citām Latvijā esošajām ekspertīžu iestādēm; 3. Iedalot likumpārkāpējus grupās, balstoties uz psihisko traucējumu diagnozi, tika ņemta vērā ekspertu - ārstu - psihiatru uzstādītā diagnoze. un, tā kā dažādiem likumpārkāpējiem, dažādi psihiatri uzstādīja diagnozi, tad pastāv iespējamība, ka diagnozes uzstādīšanas kritēriji visiem likumpārkāpējiem nebija vienādi; 36 4. Lai pētījumā iekļauto likumpārkāpēju skaits ar dažādām psihisko traucējumu diagnozēm būtu pieņemams, tad vienā grupā un zem viena diagnozes nosaukuma tika iekļauti likumpārkāpēji ar tomēr specifiskām atšķirībām šī psihiskā traucējuma norisē un izpausmēs, tā piemēram, zem nosaukuma „Personības un uzvedības traucējumi”, tika iekļauti likumpārkāpēji gan ar, piemēram, disociālu personības traucējuma veidu, gan arī ar, piemēram, emocionāli nestabilu personības traucējuma veidu. Tāpat tas attiecas uz likumpārkāpēju grupu ar „organiskajiem psihiskajiem traucējumiem”, gan ar „šizofrēniju” slimojošu likumpārkāpēja grupu; 5. Atsevišķās pētījumu dalībnieku grupas ir mazs respondentu skaits (piemēram, bija tikai 15 respondenti, kas slimo ar šizofrēniju vai 14 par nepieskaitāmiem atzītie likumpārkāpēji). Turpmāko pētījumu virzieni 1) Jāturpina veikt PCL-R latviešu versijas aptaujas ticamības un standartizācijas procedūru, lai šo metodi var sākt izmantot psihopātijas līmeņa noteikšanai Latvijā; 2) Būtu jāizstrādā MMPI-2 testa latviešu versijas standartizācijas rādītāji specifiski likumpārkāpēju grupai un tiesu ekspertīzēs esošajiem likumpārkāpējiem. Īpaši, tas attiecas uz MMPI-2 ticamības skalu standartizāciju Latvijā; 3) Izmantojot MMPI-2 un PCL-R veikt tālākus pētījumus par šo metožu izmantošanu tiesu ekspertīžu gadījumos, lai noteiktu ekspertējamās personas simulēšanas vai savu traucējumu pārspīlēšanas tendences; 4) Turpinot meklēt psiholoģiskos kritērijus, lai diferencētu uz tiesu ekspertīzi nosūtītos likumpārkāpējus pa trīs kriminālās atbildības grupām, pētījumos kā mainīgie ir jāiekļauj, ne tikai ar personības iezīmēm saistītos rādītājus, bet arī rādītājus, kas ir saistīti ar likumpārkāpēja uzvedības izzināšanu tieši likumpārkāpuma izdarīšanas laikā. ZINĀTNISKO PUBLIKĀCIJU SARAKSTS Strika E. (2002). Likumpārkāpēju personības īpatnības. Kastiņš J. (red.), LU PPF Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē, 649, 511-523. Rīga. Strika E. (2002). Psiholoģija tiesu sistēmā Latvijā. Baltic journal of psychology, 3, 2, 58-71. R.: LU, Psiholoģijas nodaļa. Strika E. (2002). Psiholoģiskie traucējumi un to saistība ar likumpārkāpuma izdarīšanu. Kastiņš J. (red.) LU PPF Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē, 655, 531-540. Rīga. Strika E. (2008). Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un tiesu psihiatriskajā ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju personības iezīmju atšķirības (mērītas ar MMPI-2). Latvijas Universitātes raksti, Psiholoģija, 729, 70-89. R.: Latvijas Universitāte. Uzstāšanās zinātniskajās konferencēs Strika E. “Personality features of intoxicated persons charged with murder”. IV Internacional Baltic Psychology Conference, Rīga, 1998. Strika E. „Likumpārkāpēju personības īpatnības”. LU 59. zinātniskā konference, Rīga, 2000. Strika E. “Personality features of offenders”. Nordic/Baltic Summer Institute and a conference on Risk and Protective Factors in the development of Antisocial Behavior, Vilnius, 2001. 37 Strika E. „Adaptation of the Hare Psychopathy checklist-revised for Latvian offenders” . XVth European Conference on psychology and Law „New Horizons for Psychology and law”, June 29 to July 2, Vilnius, 2005. Strika E. „Ar MMPI-2 mērīto personības iezīmju atšķirības tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un tiesu psihiatriskajā ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem”. LU 65. zinātniskā konference, Rīga, 2007. Strika E. „Personality and psychopathy correlates of criminal offenders with and without diagnosis of mental disorders”. Nordic-Baltic doctoral network in psychology. 4th annual meeting, 24-26th August, 2009, Helsinki, Finland 38 OFFENDER’S PERSONALITY CHARACTERISTIC. DATA FROM THE FORENSIC PSYCHIATRIC AND COMPLEX FORENSIC PSYCHIATRIC AND PSYCHOLOGICAL EXPERTISE GENERAL OVERVIEW OF THE DISSERTATION Already for a very long time psychologists and criminologists are trying to find the connection between the personality characterizing data and criminal behavior. They try to find different explanations in order to understand the criminal activity and special attention is devoted to the research of individual peculiarities of criminal offence performers. The question – why a person performs a transgression of law and becomes an offender - is also very pending matter in Latvia. In comparison with the 1990, in 2005 the number of registered criminal offences per 10 000 inhabitants has increased 1.95 times (Database of Central Statistical Bureau, 2009). There is often a stereotypical confidence in Latvia that criminal behavior is only and exclusively a social phenomenon and the reasons for it have to be found in economical conditions. Nevertheless the criminal behavior can be fully comprehended only, if several factors influencing it are taken into account: biological, social, and psychological factors (including personality traits and situation context, where the criminal offence has been made). Separate theme for research is mental disorders and performance of transgression of law of criminal behavior. From one side, there is sufficient amount of evidence that there are persons with mental disorders between the offenders. L. Robins and Dz. Helzer (Robins & Helzer, 1994, as mentioned in Andrews & Bonta, 1998), as well as other authors in their researches discovered that in 57.8% up to 100% cases the offenders have had diagnosed some of mental and behavior disorders mentioned in International Classification of Diseases 10 version (ICD-10). From the other side, summarizing the results of world studies, it is concluded that mental disorders can not be considered as the only reasons for performance of legal offences and personalities suffering from mental disorders are not determined to legal offence. These disorders are more “inner”, subjective reason and background that due to external, ill-disposed conditions promote the performance of legal offence. All by itself a mental and behavioral disorder or specific diagnosis do not influence and do not explain the criminal behavior or performance of legal offence. It is very important to explore the influence of changes made by these disorders (including personality changes) and their connection with the performance of legal offence. It is necessary to find out these connections in order to perform the correction activities of offender’s behavior more effectively and to attract the attention to these people as a risk group (Daffern & Howells, 2002; Coid, 2002). J. Bonta with the colleagues in their meta-analytical research established a fact that offenders with mental and behavioral disorders have the same main criminal behavior risk factors as all the other offenders (Bonta, Law & Hanson, 1998). One can say that mental disorders create particular problems for court and legal system. Learning the connections between the criminal behavior and mental disorders and presence of mental disorder in the moment of performance of transgression of law naturally lead up to several legal consequences: (1) the question how the mental disorders influence the offender’s behavior at the time when the criminal offence has been performed wherewith to the question about the degree of offender’s criminal liability; (2) the question about offender’s ability to understand his incrimination and to understand the ongoing court process; (3) the question about the future prevention, treatment or correction of offender’s criminal offence. 39 In order to clarify these questions very often specialists of law enforcement institutions set to perform forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise. If during the practice the medical criteria has been more or less developed in order to give answers to these questions, then until now the behavior and personality’s psychological aspects of the offender, who has been put though the forensic psychiatric or complex forensic psychiatric and psychological expertise, haven’t been examined at all in Latvia. The originality and scientific endeavors of the research paper is in the fact that such systematic and wide scientific researches, that reveal the connection of criminal offence with the offender’s characteristic marks, mental and behavioral disorders and the degree of offender’s criminal liability, till now have not been carried out in Latvia. Both in Latvia and the world there is few such researches that reveal the question about the psychological description of the offenders who have been put though the forensic psychiatric or complex forensic psychiatric and psychological expertise, and their psychological differences from other offenders and also from the people who haven’t offended against the law. Do these immanent to offenders characteristic marks can forecast their consignment to forensic psychiatric expertise? Next to nothing is also the question about the connection of different mental disorders with the performance of legal offence. Also the psychological criteria hasn’t been elaborated in Latvia, that could help to decide the question about the degree of offender’s criminal responsibility (complete responsibility (accountable), diminished responsibility and not guilty by reason of insanity (NGRI) (unaccountable)). Therefore in the practical part of the research, responding to the set questions of the dissertation, the author will search for the differences of personality describing characteristic marks for the offenders who are in imprisonment and are sent to the forensic psychiatric or complex forensic psychiatric and psychological expertise. Also the differences and differential criteria between the complete responsibility (accountable), diminished responsibility and not guilty by reason of insanity (NGRI) (unaccountable) offenders will be explored. The purpose of the dissertation: 3. To clarify the personality traits of the offenders who are in forensic psychological and forensic psychiatric expertise, comparing it with the personality traits of the offenders who are in custody and with the personality traits of the persons who haven’t offended against law. 4. To determine the differences of personality traits (measured with MMPI-2) of the offenders who are in forensic psychological and forensic psychiatric expertise (like psychopathy expression, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience, as well as indicators connected with performance of legal offence) between the offenders with different types of mental disorders (specific personality disorders, personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction and schizophrenia) and the offenders with different commendatory degrees of criminal responsibility (complete responsibility (accountable), diminished responsibility and not guilty by reason of insanity (NGRI) (unaccountable)). Additional purpose: to perform the control of psychometric indicators of the tests MMPI-2 and PCL-R and compare them with the indices of test’s original USA selection. Research questions: 6. What kind of personality trait differences possess to offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological 40 expertise, offenders who are sentenced and are in custody and persons who haven’t offended against law? 7. Which of MMPI-2 test scales better differentiate the offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise and offenders who are in custody? 8. What are the difference between the personality traits (measured with MMPI-2 test), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric record, education, family and work experiences, as well as data linked to transgression of law for the offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise with different types of mental disorders? 9. What are the difference between the personality traits (measured with MMPI-2 test), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience, as well as with performance of transgression of law connected indices for the offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise with different types of degree of criminal responsibility? 10. What are the MMPI-2 test scales, level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric record, education, family and work experience, as well as with performance of transgression of law connected indices common ability to differentiate the offenders into three groups according to the degree of criminal responsibility – Complete responsibility group (accountable), diminished responsibility and Not guilty by reason of insanity group (NGRI) (unaccountable)? Additional questions: 4. What are the indices of credibility – inner coordination of Latvia's selections (control group) MMPI –2 test? 5. Do the average indices of Latvia's selection (measured with in Latvia MMPI-2 test) and average indices of USA selection MMPI-2 test are different? 6. Do the psychometric indices of adapted Latvian version of PCL-R test correspond to the indices of original PCL-R version? Method Sample: The study sample consisted of 54 male offender who are in custody, 66 male who haven’t offended against law and 88 male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment. The participants of this samples where grouped in three different ways: I. Male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment (n=88; age M=33,47, SD=11,05), male offenders who are in custody (n=54; age M=29, SD=11,66) and male who haven’t offended against law (n=66; age M=31,08, SD=9,93). II. Male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment were grouped based on tape of mental disorders as diagnosed by psychiatrist: (1) Specific personality disorders (n=29; age M=31,03, SD=10,87); (2) Personality and behavioural disorders due to brain disease, damage and dysfunction (n=34; age M=34,12 SD=11,70); (3) Offenders suffering from schizopfrenia (n=17; age M=35,12, SD=10,55). III. Male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment were grouped based on degree of experts` recommended criminal responsibility: (1) Complete responsibility group (n=59; age M=33,37 SD=11,06); (2) Diminished 41 responsibility group (n=15; age M= 31,8 SD=9,9); (3) Not guilty by reason of insanity group (NGRI) (n=14, age M=35,64, SD=12,56). Instruments: (1)Minnesota Multiphasic Personality Inventory -2 (MMPI-2) (Butcher, Dahlstrom, Graham, Tellegem, & Kaemmer, 1989); (2) Psychopathy Checklist – Revised (PCL-R) (Hare, 1991); (3) Documents analysis and party structured interview (collection dates for: a)criminal behavior b) psychiatric history, c)education, family and work experience, d) crime relate indices) e) the psychical condition at the moment of the performance of criminal offence. Procedure: Date of the group of offenders who are sent to pretrial forensic assessment was are collected in two stationary departments of forensic psychiatric expertises in Riga. MMPI-2 was one of the regularly offered tests are beeing performed in the forensic expertise. All 88 respondents participated in partly structured interview and the research of their documents was done. 48 respondents from 88 had also Hare`s Psychopathy Checklist interviews. Taking into account the questions of dissertation and main conclusions, following thesis has been formulated: 1. There are MMPI- 2 test profile (credibility scales (L, F, K, Fb, Ds, Fp, Mp, S, Sd) and clinical scales (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si)) differences between offenders who are appointed forensic expertise, offenders who are sentenced and are in custody un persons who haven’t offended against law. Offenders who are appointed forensic expertise differ from the ones in custody and control group with the fact that they are more concentrated on their state of health (Hs), have lower self-esteem, they faster get the sense of guilt, they have difficulties to make independent decisions, they are more dysphorical with higher level of impetuousness (D and Pt). Offenders who are appointed forensic expertise poorly understand themselves and their psychological problems, also more often deny negative emotions and conflicts, and in the stress situations they more often have problems of somatic character (Hy and Hs). For the offenders who are in custody, characteristic marks of this scale do not differ from the control group. Both offenders who are appointed forensic expertise and offenders who are in custody in comparison with the control group are more suspicious, more emotionally receive other attitude towards themselves, more often have anger and hostility towards others (Pa), they also feel more different from the others, are more socially isolated, feel incomprehended, can have unclear, irrelevant to reality thinking (Sc). The psychopathy scale (Pd) in MMPI-2 test is the scale that separates the offenders who are appointed forensic expertise and offenders who are in custody from the persons who haven’t offended against law; 2. MMPI-2 test scales statistically significantly differentiate the offenders who are appointed forensic expertise from the offenders who are in custody. Best input in the differentiation of the offenders in two groups give F (Ds, Fb), Pd, D and Pa scales. If the offender shows complaints about different psychological and mental problems (F, Ds, Fb) and often has more typical depression, low self-esteem, even possible ideas of suicide (D), suspiciousness, hostility towards others, distrust, sensitiveness to critics (Pa), but have less typical expressions of antisocial behavior, tendency to conflict and aggressiveness (Pd), then the possibility arises that this offender will be appointed to forensic expertise; 3. Offenders appointed to forensic psychiatric or complex forensic psychiatric and psychological expertise with different diagnosis of mental disorders do not have differences of personality traits (measured with MMPI-2), however several intergroup differences exist. Offenders with personality and behavioral disorders 42 due to brain disease, damage and dysfunction, suspiciousness, distrust to others, explicit sensitiveness towards other’s attitude to themselves, even possible creation of relationship ideas (Pa), disturbance and impetuousness (Pt) is much more explicit than the offenders with the diagnosis – schizophrenia. Also these offenders have higher results in Hs (Hypochondria) and Hy (Hysteria) scales in comparison with offenders – schizophrenic. That shows that they are more egocentrical, more often deny their problems, are not capable to understand the motives of their and other behavior, more carefully follow the functioning of their bodies, more feel physical discomfort, and their psychological problems turn into somatic symptoms. Besides they much more then offenders – schizophrenics (and offenders with personality and behavioral disorders) are more unconfident about themselves, feel distressed and oppression (D). In comparison with the offenders with the diagnosed schizophrenia, they have more difficulties to follow the rules and norms of the society, they act more impulsively thus immediately satisfying their needs (Pd). Experting persons with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction show much bigger adaptation problems and bigger sense of emotional discomfort (F), and have poorly developed mechanisms of psychological protection (K) than the offenders with the diagnosed schizophrenia. Offenders with personality and behavioral disorders differ from the offenders with the diagnosed schizophrenia only in one scale – psychopathy scale (Pd). This scale is the one that states the differences between the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction and schizophrenics, but does not establish differences between the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease and personality and behavioral disorders. After psychopathy explicit level that is measured with PCLR, differences between the offenders with different diagnosis of mental disorders do not exist, but offenders with specific personality disorders in contradistinction to offenders with the diagnosed schizophrenia more explicit have stated such characteristic to psychopathy symptoms - social deviance and antisocialization. Offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease more often than offenders with specific personality disorders and schizophrenia at the moment of transgression of law were under the influence psychoactive substances, performed criminal offence against a person, fully didn’t plead guilty and collaborated with the others. In their turn offenders with specific personality disorders more often than offenders with the diagnosed schizophrenia had the symptoms that witnessed about the previous criminal behavior; 4. Between the offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise with different degree of criminal responsibility type do not have differences of personality traits (measured with MMPI-2), but have several intergroup differences. In the test profiles of the offenders approved as NGRI, as well as in the profiles of complete responsibility offenders and offenders with diminished responsibility scale Sc (Schizophrenia) prevails. It shows that these people have a characteristic social insularity, difficulties to develop communication and recondite thinking. Sensitiveness, distrust to others, suspiciousness, sense of perilousness from the others, hostility (Pa), as well as disturbance, impetuousness, apprehensiveness (Pt), are the traits NGRI offenders differentiate from the accountable offenders. The level of suspiciousness, hostility, sense of perilousness and insecurity of the offenders approved as NGRI is less expressed in comparison with the offenders who are accountable. In their turn offenders who are approved as NGRI differ from the 43 offenders with diminished responsibility with lower physical and psychic activity and power (Ma). After psychopathy that is measured with PCL-R, differences of the levels of expressivity between the offenders with diagnosis of different mental disorders do not exist, but the accountable offenders and offenders with diminished responsibility differ from the offenders approved as NGRI according to criminal record indices. 5. MMPI-2 test, PCL-R inquiry, criminal behavior and psychiatric record indices, education, family and work experience, as well as with the performance of transgression of law connected indices differentiate the offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise into levels of different criminal responsibility. The greatest input in the offenders’ differentiation into groups give MMPI-2 test D, Sc and Ma scales, diagnosis set in time of the expertise - schizophrenia and total indices of psychiatric record ( experience of alcohol and narcotic drugs usage and mental health problems during the lifetime), the psychical condition during the trangression of law. THE CONTENT OF THE DISSERTATION Theory and Related Literature Review Criminal behavior explanatory theories Research and investigation of the criminal behavior has always been the object of interest for several areas of science. Researches in the field of criminal behavior carry out the representatives form psychology, medicine, sociology, as well as legal sciences. Studies in criminology as the main point of studies bring forward the detection of cause and motive of the criminal behavior (McGuire, 2004). Psychologists and psychiatrists traditionally more interested in the question what kind of persons become the offenders and why. Sociologists pay more attention to the corresponding groups of population or segments, but not separate individuals, they also more cognize socially economical factors that determine the criminality. Scientific literature also exudes such intersectoral scientific discipline as psychology of criminal behavior that combines achievements and opinions of sociology, criminology, clinical and forensic psychology. Psychology of criminal behavior tries to find rational and empirical explanations in order to understand the criminal activity, and pays special attention to the research of individual peculiarities of offenders. The researches in this field of scientific discipline do not confine themselves only with the determination of the influence of gender, age, nationality or social provenance factors towards criminal behavior, but searches for deeper and wider comprehension about the criminal behavior and personality of the offender (Andrews & Bonta, 1998). Psychology of criminal behavior analyses this behavior taking into account biological, personality, interpersonal, family and socially cultural factors as well as takes interest in the mutual connection of the individual’s behavior and specific situation of trangression of law. Authors divide several theories that explain the criminal behavior. One approach in the explanation of criminal behavior directly connects the criminal behavior with the individual of personality factors, other approach – explains the criminal behavior as a result of social and environmental factors, some other considers that criminal behavior is like irreconcilable conflict between the individual and social powers. There are also eclectic theories that were formed, combining different approaches and directions, from the individual factors down to wide social environmental factors. Leading theories that explain criminal behavior can be theoretically divided into three 44 main groups (Glueck & Glueck, 1950, Thornton, 1987, Eysenck & Gudjonsson, 1989, Andrews, 1989; Andrews, Leschied & Hoge, 1992 as mentioned Andrews & Bonta, 1998; LeBlanc, Ouimet & Tremblay, 1988; Gottfredson & Hirschi, 1990; Farrington, 2004): (1) Sociological theories (for example, Social location theories, Control theory, Differential association theory); (2) Psychological theories (for example, Psychodynamic/Psychoanalytical theory, Behavioral theory, Eysenck’s theory of criminality); (3) Complex theories (for example, General approach of personality and social psychology in the explanation of criminal behavior), Eclectic theories (combination of different opinions, theories and ideological directions) (for example, LeBlanc, approach of Ouimet and Tremblay, approach of Wilson and Hernstein, Farrington’s approach). At present there is no such united theory that determines criminal behavior. The formation of criminal behavior is influenced by mutual interaction of several factors (both biological predisposition and social experience); so we can’t exude any of the previously mentioned factors and consider that each of them are the main one that has influenced the trangression of law. At the moment the leading is general approach of personality and social psychology in the interpretation of criminal behavior. There are four central factors divided within it that significantly influence the formation of criminal behavior (attitude or position, relationship, individual’s behavioral record and his personality). Comprehension of personality in psychology Although initially criminologists didn’t treat the personality as an important factor in the explanation or criminal behavior, in the last couple of years there are lot of researches that reveal this connection (Miller & Lynam, 2001) and it is considered that one of the factors that facilitate the trangression of law is also personality traits S. Hampson (Hampson, 1988) considers that looking at the criminal behavior from the point of view of personality psychology, not the situation or surrounding circumstances, but especially the personality describing values have a determinant role in the explanation or criminal behavior. The goal of offender’s personality researches is to prove that persons that perform trangression of law have characteristic pleiad of personality traits that differ them from the people who haven’t offended against the law. Before we further analyze the personality of the offender, it should be clarified that is understood by the personality, personality traits and description of the personality. In the definition acknowledged by the American Psychological Association (APA) says that personality is a person’s unique psychological abilities that influence his behavioral models in different situations and periods of time (Gerrig & Zimbardo, 2002). Predominantly all definitions of personality theories underline the importance of personality’s individuality or individual differences. Personality as a subject has been described in the process of evolution that is influenced by both – external and internal factors (genetic and biological predisposition, social experience and changing circumstances of the surrounding environment). Mainly personality definitions define the personality using the characteristic rates that are “responsible” about the perpetual form of behavior. Personality as such is relatively constant and perpetual within the time and surrounding conditions (Hjelle & Ziegler, 1992; Matthews, Deary & Whiteman, 2003). One of the newest and leading in the world combining approaches in the research of personality traits is in 80ties of last century established Five Factor Model by P. Costa and R. McCrae that contains basic traits. „Personality traits-relatively 45 enduring styles of thinking, feeling, and acting. By personality structure trait, psychologists mean the pattern of covariation among these traits, usually summarized in terms of a relatively small number of factors that represent the basic dimensions of personality” (McCrae & Costa, 1997, p.509). If we see the personality only from the perspective of personality traits or point of view of some other personality theory, then it gives restricted understanding about the personality, its describers and characteristics. Therefore authors (Mayer, 2005, 2006; McAdams, 2007; Maddi, 2007) try to integrate the conclusion of wellknown “big” theories of personality into new structure of personality systems. They define the personality as a psychological system that is created from the mutually connected parts (Mayer, 2006). This organized and always in development structural division of personality reflects the total action of individual’s systems set; the total action of personality’s structure main systems set. Main systems of the personality’s structure are: Energy lattice (motivation and emotions), Conscious executive (consciousness and attention, self awareness, defense and coping) Knowledge works (models of the self, models of the world, imagination, intellect, cognitive intelligences) and Social actor (social skills, social role knowledge, attachment system, motivation and social emotional expressions, motivation and social emotional expressions). Each of the parts of this structure have a definite trait (for example, Energy lattice is characteristic with neurotics – stability, need for achievements, Social actor is characteristic with introversion – extraversion etc.) (Mayer, 2005). There are authors who point that all the constructs that describe the personality provisory can divide into thee groups: dispositional traits, characteristic adaptations and integrative life stories (Hooker & McAdams, 2003; McAdams, 2006; McAdams & Pals, 2006; Sheldon, 2004 as mentioned in McAdams & Pals, 2007). Dispositional traits of the personality are defined as „Broad dimensions of psychological individuality that describe assumedly internal, stable, and global individual differences in behavior, thought, and feeling. Traits account for consistency in individual functioning across different situations and over time” (McAdams & Pals, 2007, p.7). In general dispositional traits are measured using the methods of personality self-evaluation. Second group involves wide range of such personality constructs as motives, goals, and projects, values and beliefs, cognitive schemas and styles, Ego and psychosocial stages, coping strategies, defense mechanisms. They all are called characteristic adaptations. These characterizers describe what a person wants from the life and what he does in order to achieve it and how the person avoids from what he doesn’t want. Characteristic adaptations are usually contextualized in time, place, situation or social role. Third group comprises individual’s integrative life story that is internalized and evolving narratives of the self that people construct to integrate the past, present, and future and provide life with some sense of unity, purpose, and meaning (McAdams & Pals, 2007, p. 7). As the empirical research within this dissertation is not built on the specific theory of the personality (only partly is grounded on the approach of personality traits) then following the all above mentioned, description of personality will be used as characteristic personality traits and characteristic adaptations of the personality (behavioral and emotional particularities, person’s attitude and judgment towards himself and others, his motivation, his adaptation skills) as it is mentioned by the previously described authors (McAdams & Pals, 2007). Research of offender’s personality 46 Concerning the offenders’ personality traits, one can conclude that almost in all interpretations of psychological theory about the criminal behavior, personality describing factors (including also personality traits) have important role in the process of development of the criminal behavior and also in its expressions. After the studies of the psychology literature on the criminal behavior and researches in the field of criminal psychology, one can deduce that there is no such definite overall description of offenders’ or criminal’s personality type. As K. Clements observes:”… there are extreme opinions among the scientists, starting with – “all offenders are similar” up to “each offender is unique” (Clements, 1996). Likewise the scientists haven’t discovered some certain personality trait that would differ the offender form the person who hasn’t committed the crime. But the personality factors are important indicator in order to understand the nature of the criminal behavior. Some forms of behavior are connected with the different personality factors. Summarizing the literature from the previous years about the research of offender’s personality, one can conclude that the researches have been performed in following fields: (1) comparisons of offenders’ personality traits with the personality traits of persons’ who haven’t performed the trangression of law; (2) ascertainment of specific personality traits like risk factors of the criminal (3) research of connection of the personality traits with different types of criminal behavior; (4) establishment of the typology offenders’ personalities, basing on the consistent totality of personality traits and their to mutual connection. Mental disorders and their connection with the trangression of law Opinions about the range in what mental disorders influence and are connected with the expressions of criminal behavior have changed from year to year. J. Bonta with colleagues (Bonta, Law & Hanson, 1998) writes that there are researches (Rabkin, 1979; Monahan & Steadman, 1983), where the authors have come to the conclusion that there is no connection between the criminal behavior and mental disorders. In its turn as a result of other researches this connection has been proved (Hodgins, 1993; Monahan, 1993; Marzuk, 1996). P. Dietz (Dietz, 1992) described five possible ways of the connection between criminal behavior and mental disorders: (1) criminal behavior is as a consequence to psychotic symptoms; (2) performing the trangression of law the compulsive aspirations are being satisfied (for example, paraphylia); (3) specific personality disorders reflect in the criminal behavior; (4) criminal behavior and mental disorder happens to be simultaneously; (5) genuine or simulated mental disorder is as a reaction towards the preformed trangression of law. Thinking about the significance of mental disorders research in the legal aspect and summarizing the researches carried out in the world, one can affirm that the question about the offender’s mental disorders is important in all the aspects criminology, criminalistics, criminally legal, criminally processual and aspect of criminal responsibility and serving the term. In the scientific literature of the past years researches on the connection of mental disorders with the criminal behavior dominate mainly in two directions: one sees the connection of mental disorders with the violent behavior, other - connection with the risk of reiterative violent transgression of law. Although less, there are researches carried out also in the other directions, including the research of criminal behavior commitments with the degree of criminal responsibility. Research of the offender’s personality in forensic expertise The necessity of the research of the offender’s personality results in the norms set by the law and in some way is obligatory. From the legal point of view each 47 content of criminal offence concept contain objective and subjective indications. (Krastins, 2000). Although the information that describe the personality of the criminal doesn’t reveal and prove the existence of nonbeing of the corpus delicti, lawyers point that it has meaning of criminal law, because it can be important when the appoint the punishment or resolve other questions connected with the punishment in the criminal case (that is stated in the paragraph 46 part 2, paragraph 29 part 1, paragraph 55, part 1, paragraph 58 part 1 of the Criminal Law (Criminal Law, 1998) Legal literature and literature of forensic psychology often write about the individual approach in the designation of the punishment. In accordance with the overall punishment designation base, concept “individualization” in complex encircles the evaluation of performed transgression of law, offender’s personality, extenuating or aggravating circumstances (Sitkovskaja, 2000). Here are important all these personality describing characteristics that influence the choice and realization of illegal action, burden or facilitate it’s performance and is related to his attitude towards the committed action Therefore it is hard to revaluate the help of psychologist in order to carry out the individual approach to criminal case, especially for research of offender’s value orientation, motivation, personality traits that are important to individualize the responsibility (punishment) and prognosis of behavior in connection with the sentenced punishment. Unfortunately in the methodological literature for investigation officers and judges the psychological aspects of individualized responsibility practically are being ignored. Literature informs about the social, socially demographic, criminological, legal personality aspects, but the fact that personality in the first place has a characteristic psychological traits and condition, commonly hasn’t been mentioned or hasn’t been discovered what kind of personality describing characteristics are important for dealing with the legal problems. In order to fully carry out the individualized approach to offender, it is necessary to investigate wide enough range of his personality describing aspects and constructs, for example, needs, motives of behavior, personality traits, emotional sphere and sphere of will, intellectual competence. The legal system of Latvia at the moment yet very little uses the experience and knowledge of psychologist. But in the world, from the point of view of practical use, the research of offender’s personality and its traits are important not only in the field of psychology of criminal behavior as such, but in the concrete also in the work of forensic psychologist. Several authors (Ben-Porath, Graham, Hall, Hirschman, & Zaragoza, 1995; Pope et al., 2000, Nicholson & Norwood, 2000) mark three main areas where the forensic psychologist makes the evaluation of offender’s personality, inter alia explores personality traits using tests of personality research: (1) evaluating the offender’s competence; (2) evaluating the offender’s ability to be responsible for the committed; (3) evaluating the criminal behavior and risk degree of repeated criminal behavior. Group of other authors (Edens, Cruise & Buffington-Vollum, 2001) additionally mark such areas as evaluation of possibility of repeated criminal behavior, forecasting of forcible behavior, determination of treatments or correction’s effectiveness, as well as forensic expertise situation, for example, determination of pretension tendencies. In their turn the researches of Russian authors emphasize that the research of offender’s personality is important in order: (1) to solve the question that touches the determination of criminal responsibility and the determination of legal motives of separate types of legal offences; (2) to individualize the criminal responsibility and punishment (Safuanov, 2004); (3) to research the possible influence of the personality traits to individual’s behavior in specific situation of the criminal offence (Sitkovskaja, 1998), as well as in the situations of forensic expertise’s, in 48 order (1) to research the personality traits of the offenders with mental disorders and their influence on the ability to understand the situation and to control the behavior during the criminal offence (Balabanova, 1998). In Latvia one of the areas where the knowledge of forensic psychologist is most often used and the research of offender’s personality is being performed, is forensic expertise (forensic psychological expertise to a priori healthy people, forensic clinical psychological research as additional research in the forensic psychiatric expertise and complex forensic psychiatric and forensic psychological expertise) gate and detect the legally important mental disorders, not only psychiatric knowledge is necessary, but also the knowledge of clinical psychology. Neither forensic psychological, nor forensic psychiatric expertise separately cannot fully answer all the questions that are in the interest of the court. In Latvia the law enforcement bodies, sending the offender to experts for forensic assessment, mainly expect for the judgment that would help to adjudicate the question about person’s ability to be responsible for his actions, that is, complete responsibility, diminished responsibility and NGRI as well as expect the recommendations about the possible application of compulsory means of medical character to the offender. Therefore it is to understand the criteria of these conditions both from the legal, psychological, both medical aspects. The problem of accountability or lucancy is complex. It mutually involves psychological, clinical psychological, psychiatric and legal aspects. Because it is not only about the diagnostics of one or the other sickly condition, but also about how this defect influences the regulation and formation of action. In order to clarify this, it is necessary to compare the broken psyche with the good one. The clarification of this personality norm or pathology is a subject of psychological research and it is one of the more complicated tasks. If in the development process of practice the criteria of lunacy are enough elaborated, then at present the criteria of diminished responsibility are not clearly formulates and defined, neither from the medical, nor psychological standpoint. There are very few researches where the connection between the degree of criminal responsibility (comlepete responsibility, diminished responsibility) and the offender’s personality describing individualities and characteristics has been explored. (Moskowitz, Lewis, Ito & Ehrmentraut, 1999; Barendregt, Muller, Nijman & de Beurs, 2008). In the researches, where the hypothesis has set up that the personality describing individualities are like a mediator between the mental disorders and degree of criminal responsibility (Rogers & McKee, 1995; Barendregt, Muller, Nijman & de Beurs, 2008). As MMPI tests has been widely used in the assessment of the offenders’ personality, then the literature predominantly gives the measurements made exactly with this test. It should be pointed that these researches differ both in the research hypothesis and questions, and the selection of research participants. As one from the a few researches where using the MMPI-2 tests civil psychiatric patients were compared with the offenders who are found to be mentally deficient (Moskowitz, Lewis, Ito & Ehrmentraut, 1999). As a result of this research it was established that the MMPI-2 profile of mentally deficient offenders substantially differs from the civil psychiatric patients. Profiles of mentally deficient offenders can be interpreted as less pathological, it had higher scale K (corrections) and comparatively with the profiles of psychiatric patients, lower were scales F, 1, 2, 7, 8. and 0. The differences in scale 4 weren’t recognized between these two groups. If the results from MMPI tests were compared between the sane and mentally deficient offenders who have committed the murder, then R Rogers and Seman (Rogers & 49 Seman, 1983) in their research found out that scale 5 was the only scale where the differences between these offenders were stated. They also made a conclusion that MMPI test gives little contribution in order to differentiate the offenders into two groups (complete responisbility and NGRI). In its turn summarizing the researches performed with MMPI-2 test about this theme, R. Rogers and G. McKee (Rogers & McKee, 1995) draw consequences that there are several important differences in the MMPI-2 profiles of de jure approved complete responisbility and NGRI persons. Persons that are approved as NGRI have lower results in scales 4. (Psychopathy) and ASP (antisocial experience). Further they point the MMPI-2 results can reach important information about the personality’s criminal responsibility in the process of verdict acceptance. First of all, the accused, which are found to be innocent due to NGRI, can have explicit motivation to exaggerate their emotional problems; therefore it is important to evaluate the credibility indices of the test results. In the second place, large number of scientific researches and literature about the MMPI/MMPI-2 scales and correlations of their combinations enable to accomplish exact conclusions about the personality traits and symptoms that point at the offender’s ability to respond about his behavior. In the third place, separate MMPI-2 scales, especially scale 4. (Psychopathy), gives information about the antisocial behavior, therefore eliminates the possibility that this personality has any disorders that restrict his ability to be responsible for his actions. This scale only points the possible relapse of antisocial behavior. One of the newest reaches about the cognition of the factors that are connected with the decision making about the offender’s criminal responsibility has been made in the Netherlands. (Barendregt, Muller, Nijman & de Beurs, 2008). The results of this research showed that several variables contributed independently to experts` opinions regarding criminal responsibility; diagnosis (Axis I and II), cultural background, type of weapon used in committing the crime and whether the defendant committed the crime alone or with other. MMPI-2 scores also turned out of have a small contribution to experts` opinions on criminal responsibility, independently of mere diagnostic variables. The result suggest that experts base their judgments not only on the presence or absence of mental disorders, but also on cultural and crime related characteristics, as well as dimensional information about the defendant’s personality and symtomatology. This research established statistically important differences of the average values of F, K and Si scales for the offenders with different degree of criminal responsibility. It is important to elaborate evident psychological criteria in order to state offender’s competence and ability to be responsible for his actions by objective considerations. Research of personality traits and cognition of their connection with the performance of transgression of law and criminal behavior is one part of this criteria elaboration stages. There were no researches in the literature that said that the offender’s, who hasn’t put through the forensic expertise in order to evaluate his psychic condition during the performance of criminal offence, personality description differs from the other offenders. Although the Criminal Law (Paragraph 194 and 195 of the Criminal Law (Criminal Law, 2006) generally sets all these cases when the forensic expertise should be performed and is even obligatory, in each separate case the decision on the appointment of forensic expertise is made by the court proceedings facilitator, evaluating in total all the conditions of the case. The question arises - do these offenders who are put through the forensic expertise have any personality describing differences in comparison with those who aren’t in the situation of forensic expertise. 50 As until now there are no such systematic and wide scientific researches in Latvia that would discover the connection of criminal behavior with the offender’s personality traits, his mental disorders and degree of criminal responsibility, then in the next part of this work, answering the questions of the research, this connection and also the differences will be sought. As the researches in the field of criminal psychology show that besides the personality traits in the expression of criminal behavior, big role is devoted also to other factors – socially demographical, criminal and clinical, including also psychopathy, that has direct connection with the criminal behavior both for the offenders with mental disorders, and offenders without them. Therefore within this research also these additional factors that are selected and summarized basing of the results of previous researches, will be examined. Method Sample The study sample consisted of 54 male offender who are in custody, 66 male who haven’t offended against law and 88 male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment. The participants of this samples where grouped in three different ways: I. They were grouped: (1) Male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment (n=88; age M=33,47, SD=11,05). Offenders ranging from 18 to 61 years-old. Charges included violence againsts person (51,4%), felony property offenses (28,4%) and other felonies (10,2%). (2) Male offenders who are in custody (n=54; age M=29, SD=11,66). Offenders ranging from 18 to 61 years-old. Charges included violence againsts person (22,2%), felony property offenses (44,4%) and other felonies (5,6%). and (3) Male who haven’t offended against law (n=66; age M=31,08, SD=9,93). Offenders ranging from 18 to 57 years-old. II. They were grouped based on tape of mental disorders as diagnosed by psychiatrist: (1) Specific personality disorders (n=29; age M=31,03, SD=10,87); (2) Personality and behavioural disorders due to brain disease, damage and dysfunction (n=34; age M=34,12 SD=11,70); (3) Offenders suffering from schizopfrenia (n=17; age M=35,12, SD=10,55). III. They were grouped based on degree of experts` recommended criminal responsibility: (1) Complete responsibility group (n=59; age M=33,37 SD=11,06); (2) Diminished responsibility group (n=15; age M= 31,8 SD=9,9); (3) Not guilty by reason of insanity group (NGRI) (n=14, age M=35,64, SD=12,56). Research instruments 1. Minnesota Multiphasic Personality Inventory-2 (MMPI-2) (Butcher, Dahlstrom, Graham, Tellegem, & Kaemmer, 1989); 2. Psychopathy Checklist –Revised (PCL-R) (Hare, 1991); 3. Documents analysis and party structured interview (collection dates for: a) criminal behavior b) psychiatric history, c)education, family and work experience, d) crime relate indices) e) the psychical condition at the moment of the performance of criminal offence. Procedure of the research Date were collected within the time period from 2005 till November 2007, in the individual meetings with each participant of the research. The results of the group of offenders who are sent to forensic expertise were collected in two meetings, results of the group of offenders in custody and results of the control group were gathered in one meeting. Data of the group of offenders who are sent to forensic expertise were collected in two stationary departments of forensic psychiatric expertises in Riga. 51 MMPI-2 test was one of the regularly offered tests with the help of what the psychological research of the respondents are being performed in the forensic expertise. Respondents were informed that the results of MMPI-2 test will be used for the purpose of scientific research, maintaining the person’s anonymity. To this group of the participants of the research the statements of the MMPI-2 test were delivered orally. The researches of correspondent field (Edwards, Holmes & Carvajal, 1998) testify that the result is not affected by the fact that answers have been oral or written. The participants of this group participated in partly structured interview and the research of their documents was done. 48 respondents from 88 had also Hare’s Psychopathy Checklist interviews. The participants of the group of offenders in custody accomplished the MMPI-2 test in two custody places in Riga. The participation in the research was voluntary. To this group of the participants the statements of the MMPI-2 test were delivered orally and the oral answers were stated in correspondent protocols. Respondents of this group answered also the questions about their age, education, type of performed criminal offence. Participants of the control group (who according to their age and education were emulated to first and second research group) were informed about the process of the research and invited voluntary to participate in the research and accomplish the MMPI-2 test. These people accomplished the test without assistance and they had chance to ask questions. Respondents of control group additionally had questions also about their age, education, and precise information about the possible insanity derangement and their criminal record. During the gathering and processing of the data complete confidentiality was observed. Gathered protocols of MMPI-2 test were verified. These protocols, where were no answers to more than 15 affirmations and where the result of F scale was higher than 30 grades, were withdrawn, because as Graham with his partners has proved, 30 grades in F scale witness that the respondent desired to simulate some of mental problems (Graham, Watts & Timbrook, 1991). Results and Interpretation Adaptation of the Instruments Comparison of psychometric indices of Latvian and USA sample MMPI-2 test 1) Internal consistency of MMPI- 2 test In order to check the reliability of the Latvian version of MMPI-2 test, one of the types of test reliability was determined – inner consentaneity of the scales, using the Cronbach’s coefficient - , and it was compared with the internal consistency indices acquired from original USA test and Z. Sarma’s promotional work. The results acquired are reflected in table 1. 2) Comparison of means of the scales For the both samples (Latvian sample for the control group and USA sample) the comparison of mean of the scales were performed in order to clarify do the norms of USA MMPI-2 test substantially differ from the potentially possible norms of the Latvian sample (set for the control sample of this research). This calculus there done for the basic validity scales of MMPI-2 test: three validity and ten clinical scales. The standardized average values of the Latvian control group and USA sample MMPI-2 test scales are reflected in table 2. 52 Table 1. Cronbach’s coefficients of MMPI-2 scales in the Latvian males control group (in this study), Latvian male students sample from Z. Sarma`s promotional work`s and orginal USA males sample MMPI-2 scales Latvian sample Latvian students sample* Orginal USA sample** (this study control group) Validity scales L F K FB Fp Ds S Mp Sd Ss Clinical scales Hs D Hy Pd Mf Pa Pt Sc Ma Si n1 64 60 63 64 66 59 62 64 64 60 0,60 0,78 0,74 0,79 0,44 0,85 0,79 0,48 0,51 0,85 63 58 61 59 63 63 62 63 61 57 0,83 0,57 0,65 0,58 0,67 0,67 0,87 0,83 0,67 0,67 N 76 76 76 - 0,55 0,72 0,74 - 1127 1077 1103 1106 - 0,62 0,64 0,74 0,72 - 76 76 76 76 76 76 76 76 76 76 0,71 0,59 0,58 0,54 0,43 0,51 0,89 0,88 0,66 0,80 1116 1095 1095 1063 1056 1097 1099 1076 1062 1070 0,77 0,59 0,58 0,60 0,58 0,34 0,85 0,85 0,59 0,82 n2 source: * „Adaptation of the Minnesota Multiphasic personality inventory-2 to Latvia. A dissertation submitted to the faculty of the graduate schoool of the University of Minnesota” (Sarma, 2005) **“Multiphasic Personality Inventory – 2 for Administration and Scoring” (Butcher, Dahlstrom, Graham, Tellegen & Kaemmer, 1989) The reasons for such difference of the of the mean values can be different. One of them - the Latvian control group according to socially demographic indices was liken to two experimental groups of this research, therefore it differ from proportions of different socially demographic indices of the USA stratificied selections, for example, proportions of representatives from different age groups and education levels. Second reason could be the fact the there are cultural differences in the perception and comprehension of the affirmations between both selections. As J. Graham points (Graham, 1993), F scale if one of the MMPI-2 scales that is closely connected with the respondent’s age group and ethnic group. For example, teenagers, American Affricans, American Indians and representatives from other races, F values are on average for 5 T valued higher then the other group. It is possible that the definition of these scales’ affirmations is not correspondent to Latvia. It is substantial to point that also Z. Sarma (Sarma, 2005) in her research showed as problematic exactly F, Fp, Fb and Sc scales that should be interpreted carefully. 53 Table 2. MMPI-2 scales` descriptive statistics of Latvian sample (this study control group) and orginal USA sample (T scores with K correction) Scales L F K Fb Ds Fp Mp Sd S Hs D Hy Pd Mf Pa Pt Sc Ma Si Latvian (n=66) sample (male) USA sample (N=1138) (male) M SD M SD 51,53 67,76 46,73 74,88 62,76 67,38 51,05 58,36 46,26 49,73 58,00 53,48 59,91 44,80 55,39 58,18 62,48 55,48 53,73 10,71 17,58 10,03 18,15 14,28 16,18 9,46 11,35 8,39 20,98 10,91 12,35 9,69 10,15 15,48 13,36 14,21 12,64 8,27 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 M starp. 1,53 17,76 -3,27 24,88 12,76 17,38 1,05 8,36 -3,74 -0,27 8,00 3,48 9,91 -5,20 3,39 8,18 12,48 5,48 3,73 t 1,09 7,82** 2,48* 10,62** 6,89** 8,30** 0,84 5,64** 3,36** 0,10 5,60** 2,16 7,77** 3,90** 2,69** 4,71** 6,77** 3,33** 3,39** * p<0,05 **p<0,01 Comparison of psychometric indices of North America PCL-R original test and Latvian version 1) Internal consistency of the PCL-R scores Internal consistency indices of the total value of the inquiry, both factors and four facets were calculated using the Cronbach’s coefficient - . The highest internal indices of coordination is in Factor 2 (= 0,82) that is followed by the Facet 2 (= 0,77). The lowest internal indices of coordination are in Facet 3 (= 0,54) and Facet 4 (= 0,65). The reliability of both these facets could be higher. Though comparing the modules acquired in Facet 3 and 4 of Latvian sample with the corresponding modules acquired in Facet 3 (= 0,65) and 4 (= 0,61) of North America sample, one can come to conclusion that also the internal consistency of these facets of original PCL-R is lower that the preferable limit 0,7. 2) Interrater reliability As PCL-R is one of those psychological evaluation methods where the acquired values of facets largely depend on the interrater’s qualification, then the interraters’ reliability were calculated using the module of Pirson correlation. The PCL-R data from ten respondents were evaluated by two independent clinical psychologists. Results give evidence about the high interrater’s reliability almost in all PCL-R facets (Value correlation of two evaluators of the test’s total grade is r = 0,94, Factor 1 r = 0,69, Factor 2 r = 0,96, Facet 1 r = 0,46, Facet 2 r = 0,71, Facet 3 r = 0,81,Facet 4 r = 0,76), except the Facet 1, where value correlation of both evaluators is lower. It is possible that the information about this facet has been interpreted a little bit different from the point of view of two evaluators clinical experience. But there are opinion 54 that the difference of evaluators mainly can be explained by the fact the valuation of Facet1 develops from such items as Glibness/Superficial Charm (item 1), Grandiose Sense of Self Worth (item 2), Pathological Lying (item 4) and Cunning/Manipulative (item 5). In order to evaluate item 1 and 2 of Facet 1, great importance belongs to observations about the type of behavior of the research person and behavior during the interview (especially important it is for the evaluation of item 2). The interrater who working only with the protocols lacked the possibility to carry out the observation during the interview therefore it is possible that the opinions about these characteristic to psychopathy traits of these two interraters differ. 3) Comparison of means of the facets As the group of offenders who are put through the Latvian forensic expertises is specific and it contains both male gender offenders with the mental disorders, and male gender offenders without mental disorders, the standard variations mean values of the facets of Latvian group were compared with both – the North America group of offenders with the mental disorders, and the North America group of offenders without mental disorders. As a result of comparison of both groups almost similar conclusions were acquired – there are statistically important differences between Latvian and North America total value mean indices of the PCL-R Total score, Factor 2 and Facet 4. In Facet 3 statistically important differences were established between the Latvian offenders with forensic expertise and North America group of offenders with the mental disorders, but differences in the Facet 3 weren’t established between the Latvian offenders with forensic expertise and the North America offenders without mental disorders. Indices of Latvian group in these facets are lower in comparison with the indices of the North America group. In the first factor and its facts statistically important differences weren’t established. If in its turn we compare the total values of group of offenders who are put through the Latvian forensic expertises with the data from the Great Britain offenders in custody, we can come to the conclusion the between Latvian sample (M=17,04, SD= 7,26) and Great Britain sample (N=669) (M=16,8, SD=7,2) statistically important differences do not exist (t= 0,15, p>0,05). Researches of scientists of several European countries (Cook, 1992; Goncalves, 1999; Tengstrom, Grann, Langstrom & Kullgren 2000; Hildebrand, Ruiter, de Vogel & van der Wolf, 2002) have proved the affirmations of PCL-R authors (Hare, 2003), that PCL-R is a method whose results are not especially influenced the cultural and environmental conditions and that the psychopathy is construct that are characteristic for the offenders from European countries. Nevertheless Latvian results meanwhile only partly confirm the stability of psychopathy construct, because the acquired PCL-R indices are significantly lower that corresponding North America indices. This conclusion goes together with the results from the research done by D. Cooke and his colleagues (Cooke, Hart & Michie, 2004). They show that total value average indices of North America, USA and Canada offenders’ psychopathy are higher in comparison with the psychopathy of European offenders’ psychopathy. Intercultural differences more explicitly appear in psychopathy interpersonal and behavioral indications, less explicitly – in affective indications. Cooke with his colleagues point out that reasons of the intercultural differences are not fully explored. As one of the explanations he mentions that the expressions of psychopathy differ in various cultural environments. It also has to be noted that possibly there is important difference of the psychopathy prevalence between the patients who are in North America prisons and treatment departments and individuals who are put through the Latvian forensic psychiatry expertises. The original version of this method wasn’t scandalized to patients of 55 forensic expertise therefore the average indices of the original selections and of the Latvian offenders who are sent to forensic expertise can differ substantially. Group of Latvian offenders who are sent to forensic expertise is very particular in a way that it includes individuals both with the deep mental disorders revealed during the expertise and who are enforced to have compulsory stationary treatment, and those whose mental disorders do not impede to serve the sentence and they return to custody after the expertise, and those who after the expertise will have outpatient treatment ( that is who are not socially dangerous). Taking into account all these considerations that average indices of total value can differ from the original PCL-R average indices. It is necessary to point here that the Latvian average indices of total value is much closer the indices of European countries. Within this research, like in Great Britain, that indices that testify about the psychopathy will reach in total value 24 points (M +SD). Evaluating the reliability of Latvian version of the tests used in the promotion work (MMPI-2 and PCL-R), it can be concluded that: (1) Taking into account the internal coordination indices of the Latvian version of the MMPI -2 test, test in Latvian cultural environment measures the personality and behavior traits similarly prima facie as in United States of America; (2) the mean of the Latvian version of the MMPI -2 test in separate test scales statistically significantly differ from the mean values of the original selections. Especially problematic scales in the Latvian version of the MMPI -2 test are F (Infrequency scale), Fb (F-Back scale), Ds (Dissimulation scale), Fp (The Infrequency-Psychopathology scale) and Sc (Schizophrenia scale). The average values gained in the Latvian group are higher in comparison with the original test version. As you can see, four of five problematic scales are validy scales that burdens to make proper conclusions about the research of important for this work problems – simulation of psychic symptoms. Therefore in order to avoid inconsiderate interpretation of the results of this research about the pathological personality traits of the respondents of the research group the MMPI-2 test results gathered in this research predominantly will be described comparatively, but the clinical meaning of scandalized grades will be interpreted carefully without making categorical conclusions; (3) Taking into account the internal consistency indices of the Latvian version the PCL-R inquiry, the inquiry measures the psychopathy dispositional traits in Latvian cultural environment similarly prima facie, like in North America; (4) Latvian version of PCL-R inquiry has good enough inter- raters consentaneity. Only one for PCL-R item (item 1 – interpersonal relations), it is lower. Analyzing the consistency indices in the level of items, it was discovered the indices of Latvian version of PCL-R inquiry in total have good enough reliability indices. As one of the most problematic items of Latvian version of PCL-R inquiry was item 17 (Many Short-Term Marital Relationships), but also this item showed not big enough credibility indices also in the original PCL-R inquiry; (5) The arithmetical average values in separate inquiry items of the Latvian version of PCL-R inquiry statistically significantly differ from the arithmetical average indices of the original selections. The values acquired in the group of Latvian respondents are lover comparatively to values acquired North America group or respondents. Comparing the total value of psychopathy of Latvian respondents with the value acquired from the group Great Britain respondents’ one can consider that in this case there are no statistically important differences. Therefore within this work, similarly like in Great Britain, the value that will testify about the psychopathy, will be the one that will exceed the sum of arithmetical average and standard variation (M+SD). Basing on the results of this research, it is not possible to draw proper conclusion about the credibility of Latvian version of PCL-R inquiry in connection with the psychopathy measuring for the 56 Latvian offenders, because there were only offenders who are sent to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise included in this research, and no offenders that are in custody of who have another type of punishment were included in this research. Control of basic question of the research With the help of MMPI-2 tests, the differences between the offenders who are in the places where forensic psychiatric or complex forensic psychiatric and psychological expertises are performed, and offenders who are in custody and with the control group were done within this research. Author stated the scales that best of all help to differentiate the offenders sent to forensic expertise from the offenders who are in custody. Acquired results show that personality profiles of MMPI-2 test for the offenders who are sent to forensic expertise is different from both – the offenders who are in custody, and persons who haven’t performed the trangression of law. Then this conclusion encouraged look closer at the description of indices of personality traits, psychopathy, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience, as well as indices connected with the performance of transgression of laws for the offenders in forensic expertise with different diagnosis of mental disorders and different degree of criminal responsibility recommended as a result of expertise. Question No.1: What kind of personality traits’ differences are particular to offenders who are appointed to forensic expertise, to offenders who are sentenced and are in custody and to persons who haven’t performed the trangression of law? Multivariate Analysis of Variance method (MANOVA) (in the first analysis as a variable (were 3 validity scales (L, F and K) and 10 clinical scale (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si), in the second analysis as variable were additional validity scales (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd, S)) with the Post hoc test (LSD); after that the acquired results were evaluated describing the average MMPI-2 profile of each group. Acquired results are reflected in table 3. Analyzing the MANOVA results it is clear that the total effect of independent variable (affiliation to group of who are sent to forensic expertise, to group of offenders who are in custody of the control group) corresponding to Pillai’s trace criteria, that presents statistically important influence to the 3 scales or validity and 10 clinical scales of the MMPI-2 test (F (26, 372) = 5,38, p<0,001) and 6 additional validity scales (F (12, 356)=5,96, p<0,001). Describing in total the offenders who are appointed to forensic expertise (if their MMPI-2 test profile if being analyzed) one can conclude that that these offenders mainly are suspicious and don’t trust others, have difficulties to create and maintain interpersonal relations, are emotionally disassociated form the others, they can have unclear inadequate thinking (Pa and Sc scales). Main characteristics are negative mood with hard to forecast behavior, possible expressions of anger and hostility, nonobservance of social norms and rules (scales Pa, Sc and Pd). At the same time they can feel unsafe, feel the guilt, low mood, anxiety, disturbance (D, Pt). Offenders who are appointed to forensic expertise differ from the offenders who are in custody and the control group, with the fact that they are more concentrated on their health condition (Hs), have lower self-esteem, faster gain feeling of guilt, it is more complicated for them to make independent decisions, they are dysphorical with the higher level of impetuousness (D and Pt). 57 Table 3. MMPI-2 descriptive and conclusive statistics for samples of male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment, male offenders who are in custody and males who haven’t offended against law (MANOVA) MMPI-2 scales Validity scales L F K Fb Ds Fp Mp Sd S Clinical scales Hs D Hy Pd Mf Pa Pt Sc Ma Si Exp.gr. (n=82) 1 M (SD)# Custody (n=54) F gr.1 Control (n=66) Post hoc (LSD) gr.1 54,65 (11,42) 89,18 (23,64) 42,34 (10,46) 99,49 (28,48) 70,76 (18,89) 81,86 (20,93) 52,07 (11,92) 61,71 (11,48) 42,78 (9,82) 54,11 (13,54) 78,57 (21,81) 44,39 (11,53) 87,33 (23,33) 69,72 (16,69) 78,19 (16,46) 55,07 (9,75) 61,44 (12,54) 43,28 (10,14) 51,53 (10,71) 67,76 (17,58) 46,73 (10,03) 74,88 (25,93) 62,76 (14,28) 67,38 (16,18) 51,05 (9,46) 58,36 (11,35) 46,26 (8,39) 1,38 18,49** 3,11* 18,20** 4,42** 11,51** 2,30 1,63 2,60 64,24 (15,32) 68,45 (13,16) 61,18 (14,36) 66,84 (10,61) 45,61 (8,64) 77,10 (19,62) 68,32 (16,03) 77,29 (17,68) 58,70 (10,71) 59,67 (11,17) 58,54 (12,51) 59,30 (12,03) 56,28 (12,41) 69,91 (9,39) 44,56 (7,90) 66,91 (18,04) 62,74 (12,94) 70,72 (15,41) 62,43 (9,78) 52,72 (9,82) 57,17 (14,07) 58,00 (10,91) 53,48 (12,35) 59,91 (9,69) 44,83 (10,15) 55,39 (15,48) 58,18 (13,36) 62,48 (14,21) 55,48 (12,64) 53,73 (8,27) 5,18** 16,20** 6,45** 16,29** 0,27 26,80** 9,16** 15,64** 5,75** 10,23** Exp.gr.> Custody gr.>Control Control gr. > Exp.gr Exp.gr.> Custody gr.> Control Exp.gr. Custody gr.> Control Exp.gr., Custody gr.> Control Custody gr.> Control gr. Control gr. > Exp.gr. Exp.gr.> Custody gr.,Control Exp.gr.> Custody gr., Control Exp.gr.> Custody gr., Control Exp.gr., Custody gr.> Control Exp.gr.> Custody gr.> Control Exp.gr.> Custody gr., Control. Exp.gr.> Custody gr.> Control Custody gr.> Control Exp.gr.> Custody gr., Control *p<0,05 **p<0,01 # - MMPI-2 scales T-scores 1 Exp.gr.: male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment; Custody gr.: male offenders who are in custody; Control gr.:males who haven’t offended against law Offenders who are appointed to forensic expertise poorly understand themselves and their psychological problems, also more often deny the negative emotions and conflicts, as well as in the stress situations they more often get problems of somatic nature (Hy and Hs). The features that describe this scale of the defenders who are in custody don’t differ from the control group. Both the offenders who are sent to forensic expertise, and offenders who are in custody, in comparison with the with the control group, are more suspicious, more emotionally perceive others attitude towards themselves, has characteristic anger and hostility against others (Pa), as well as they feel more different from the others, are socially more isolated, feel incomprehended, can have also unclear, irrelevant to reality thinking (Sc). Inspecting the results of the credibility scales, it can be concluded that, offenders who are appointed to forensic expertise show many psychopathological problems, also problems connected with depression and urgent distress (F and Fb) as well as it cannot be excluded that it is characteristic for these offenders to exaggerate or simulate their psychopathological symptoms (Fp and Ds). It can be admitted that the offenders who are sent to forensic expertise simulate the features that are connected with the scales Sc (Schizophrenia), D (Depression) and Pt (Psychasthenia). It should be mentioned that this group of offenders is characteristic to present themselves in 58 socially positive light. If we look at the results of basic profile (3 credibility scales and 10 clinical scales) then they fully coincide with the research results that were done in USA (Shea, Geoffrey, McKee, Shea & Culley, 1996). Also this research, done by mentioned authors, included offenders who have performed different types of trangression of law and who were sent to pretrial psychiatric research. As a result of USA research, the identical conclusions were acquired that in the offenders’ profile over 65 T values the elevated scales are F, Sc, Pa, Pt, Pd, D and Hs. It is of the opinion that exactly these features the offenders who are sent to forensic expertise show as most characteristic not only in USA, but also in Latvia. The scale of Pd (psychopathy) is the only form the clinical scales that differ the offenders who are sent to forensic expertise and offenders under custody from the control group, but what do not recognize mutual difference. Offenders who are both sent to forensic expertise and under custody in comparison with the persons who haven’t offended against law, have more characteristic disinclination to obey the authorities, laws, rules, and they put their emotional strain in behavior, they are more egocentric and more aggressive (Pd). This personality description fully reflects previously deduced in literature that there are united opinion within the scientists that scale Pd (Psychopathy scale) of the MMPI-2 tests is the one that differ the offenders form the persons who haven’t offended against law (Simourd, Bonta, Andrews & Hoge, 1991). Afforcing the previously discovered with the results of this research one can conclude that Pd scale is the one that differs the offenders who are sent to forensic expertise from the persons who haven’t offended against law, so like the offenders in total have impulsive, norms breaking, conflicting behavior, then such kind of behavior (that is closely connected with the criminal behavior) is also characteristic to offenders who are sent to forensic expertise. Although the offenders who are sent to forensic expertise according to MMPI-2 scales from the persons who haven’t offended against law, differ in some other way than the offenders under custody, they similarly like other offenders have characteristic personality traits that are connected with the criminal, antisocial, norms breaking behavior. Separately we have to look at the question about the differences of MMPI-2 test credibility scales between the groups of respondents. The results of this research showed that the offenders who are sent to forensic expertise , offenders under custody and respondents who haven’t offended against law, mutually differ by different types of personality traits (they reflect clinical scales), by their degree of expressiveness, and by the respondents’ attitude towards the fulfillment of the test (this is reflected by the credibility scale). If we in general compare all three groups of respondents, then one can conclude that, ka the offenders who are sent to forensic expertise comparatively with the offenders who are in custody and with the control groups, have more explicit tendency to present different problems of psychosocial or psychopathological nature that is connected both with the extraordinary experience and feelings (F), and with those show the acute stress and depression (Fb). Similarly the offenders who are sent to forensic expertise and the offenders under custody, comparatively with the control group, in more explicit demonstrate rarely met symptoms of disturbance (Fp), as well as dissimulate (Ds) their symptoms. This difference can be explained differently – both acknowledging that they really more explicit have different problems of psychological nature, they feel emotional discomfort in connection with the fact that situation of forensic expertise in itself creates to the offenders bigger stress, because they are being evaluated and the outcome of the expertise in vast majority can influence their future life, and also saying that the offenders who are appointed to forensic expertise knowingly in 59 exaggerate way try to demonstrate or even exaggerate their problems. But as it was mentioned, describing the credibility indices of the Latvian version of MMPI-2 test, then all the MMPI-2 test scales exactly the credibility indices of F, Fp, Ds and Fb scales in the Latvian version of the test create doubts about the use and adaptation of the USA standardized values in Latvia. The average values of these scales in the Latvian selection, and in the control group that that established within this research, were higher than in USA selection. Therefore the clinical interpretation of these scales are open for discussions, and, basing on their results (especially on F, Fp and Fb) unfortunately precise and proper conclusions can not be made about their desire to simulate their symptoms or to demonstrate them in exaggerate way (aggravate – in deliberate way to exaggerate less explicit symptoms of mental disorder). In only can be concluded that the offenders who are sent to forensic expertise have more explicit tendency, comparatively with the offenders who are in custody and with the control group, to show and mark these problems. Question No. 2: Which of the MMPI-2 test scales best of all differentiate the offenders who are sent to forensic expertise from the offenders who are in custody? Using the stepwise method of discriminant analysis where the group variable is offender’s presence in forensic expertise or being in custody and the independent variable – the values of MMPI-2 test scales. It is little investigated but very important question in practice about the fast – do such psychological criteria exist (in this case some certain personality traits) excluding the ones defined in the Law on Criminal procedure, according to which the court proceedings guide states whether the forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise is necessary. In the practice of forensic expertise sometimes the question why this offender is sent to forensic expertise remains unclear. Sometimes also in the decision of court proceedings guide this reason is grounded. The results of discriminant analysis performed within this research show that the scales of MMPI-2 test statistically significantly (=0,65, 2 = 49,39, p<0,001; 2 =0,14) differentiate the offenders who are sent to forensic expertise from the offenders who are in custody. The results of classification show that the given model in 78,9 % of all cases correctly foresees these offenders who are sent to forensic expertise and in 73,6 % cases correctly foresees those offenders who are in custody. Belonging to one or the other group has been foreseen with the 76,6 % preciseness. The greatest input in the differentiation of the offenders into two groups give clinical scales: Pd, D and Pa and credibility scales: F, Ds and Fb. That means the more the offender shows the complaints about different psychological and psychic problems (F, Ds, Fb) and the more he has explicit oppression, low self-esteem, possibly even ideas about suicide (D), suspiciousness, hostility against others, distrust to others, sensitiveness to critics (Pa), but less explicit expressions of antisocial behavior, tendency to conflict and aggressiveness (Pd), the possibility grows that this offender will be sent to forensic expertise. From these indices exactly scales D, Fb, Pa and F are more closely connected with possibility tat the offender will be sent to forensic expertise. Conclusion about the fact that the offenders sent to the forensic expertise have wide range of different problems of psychological character, that there are features in their personality characteristic to the offenders and features that are different and are not typical to offenders but more to the people with mental disorders, encourages closer look at the personality, criminal behavior and clinical description of the 60 offenders sent to the forensic expertise with different types of mental disorders and different level of criminal responsibility. Question No. 3: How the personality traits (measured with MMPI-2), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience, as well as indices connected with the performance of transgression of law differ within the offenders sent to the forensic expertise with different types of mental disorders? First of all, using the Multivariate Analysis of Variance method (MANOVA) with the Post hoc test (LSD method), the MMPI-2 test profiles of the offenders sent to the forensic expertise with different type of diagnosis of mental disorders were compared (in the first analysis as variable were 3 validity scales (L, F and K) and 10 clinical scales (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si), in the second analysis as variable were additional validity scales (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd, S)), after that the average MMPI-2 profiles of each group were described. Using the One-Way ANOVA method (as Post Hoc LSD method) the total indices of the PCL-R inquiry, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience indices, as well as with the performance of transgression of law connected indices of the offenders sent to the forensic expertise with different type of diagnosis of mental disorders were compared. Stating the connection of forensic expertise statement’s conclusions with the types of mental disorders of the offenders sent to the forensic expertise, the 2 test was used. The results of multivariative test doesn’t show the total effect of the statistically important independent variable (belonging to group of offenders with specific personality disorders, with organic mental disorders or having a schizophrenia) corresponding to Pillai’s trace criteria, to the total values of MMPI-2 test 3 validity and 10 clinical scales (F (26,120) = 1,04, p>0,05) and to 6 additional validity scales (F (12,110) = 0,87, p>0,05). But in the level of scales there are differences observed between some of the groups (table 4). All the offenders sent to the forensic expertise with different type of diagnosis of mental disorders have similarly characteristic such personality describing features like isolation from the social contacts, difficulties to make relations, unclear and blurry thinking, benumbed affect, as well as they sow different psychological and psychopathological problems. But there is statistically significantly different explicity level of F, K, Hs, D, Hy, Pd, Pa and Pt scales describing traits between the offenders with organic mental disorders and the offenders who have schizophrenia. Statistically important difference of the height of scales location between the offenders with the personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction and specific personality disorders is observed only in one scale MMPI-2 test and that’s is scale D. The offenders with organic mental diseases at the level of personality traits are the most different and have the most explicit personality description traits in comparison with the other offenders who are sent to the forensic expertise and first of all in comparison with the offenders who have schizophrenia. These people have - the ones that show their behavioral problems (Pa and Pd), and the ones that show their emotional difficulties (Hs, D and Hy). 61 Table 4. MMPI-2 descriptive and conclusive statistics for samples of specific personality disorders, personality and behaviour disorders due to brain disease, damage and disfunction and suffering from schizophrenia offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment (MANOVA) MMPI-2 scales Validity scales L F K Fb Ds Fp Mp Sd S Clinical scales Hs D Hy Pd Mf Pa Pt Sc Ma Si Diagnosis F Pers.1 (n=26) M (SD) Org.1 (n=31) M (SD) Sch.1 (n=17) M (SD) 53,00 (10,09) 91,65 (24,37) 41,00 (9,80) 101,8 (27,64) 74,50 (18,43) 81,20 (21,33) 52,85 (10,78) 62,42 (7,99) 40,45 (8,63) 53,94 (12,30) 97,39 (21,05) 39,16 (9,97) 107,2 (29,36) 74,59 (19,79) 87,55 (20,45) 50,45 (11,51) 62,18 (13,70) 41,00 (9,07) 56,06 (11,93) 79,47 (23,15) 47,00 (11,33) 88,81 (28,45) 63,00 (18,07) 77,00 (21,10) 53,44 (15,56) 59,31 (12,96) 46,40 (12,18) 0,37 3,41* 3,29* 2,13 2,24 1,41 0,38 0,36 1,92 64,23 (14,70) 66,23 (13,81) 61,00 (13,58) 68,15 (9,19) 45,85 (9,29) 78,46 (19,84) 67,54 (17,35) 77,92 (19,87) 57,92 (11,94) 58,50 (10,00) 69,00 (15,90) 73,39 (13,87) 64,55 (14,53) 68,52 (11,68) 46,32 (6,62) 83,29 (18,96) 73,39 (15,24) 82,13 (16,39) 59,26 (10,03) 63,39 (11,91) 58,18 (13,88) 64,06 (8,93) 53,82 (14,52) 60,82 (8,02) 45,41 (8,23) 67,94 (19,52) 63,35 (14,43) 72,00 (16,39) 57,65 (12,07) 58,35 (11,20) 2,87 3,63* 3,14* 3,65* 0,92 3,45* 2,28 1,81 0,15 1,79 Post hoc (LSD) Org.> Sch. Sch.>Org. Org.> Sch. Org.>Pers., Sch. Org. > Sch. Org., Pers. > Sch. Org.> Sch. Org.> Sch. *p<0,05 # - MMPI-2 scales T-scores Pers. –Specific personality disorders; Org.- personality and behaviour disorders due to brain disease, damage and disfunction; Sch.– Schizophrenia 1 The scale of psychopathy (Pd) is the only one that differs the offenders who have schizophrenia from the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction, and from the offenders with specific personality disorders. One can say that the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and have more characteristic such personality describing features as impulsiveness, problems with authorities, hostility, desire to create relationship, but these relations are more superficial in comparison with the ones that schizophrenics have. As the previously performed researches prove, these are the features that closely correlate with the performance of transgression of law and differ the offenders form the persons who haven’t offended against law (Simourd, Bonta, Andrews & Hoge, 1991). One can conclude that comparatively the offenders who have schizophrenia the problems of behavior is less explicit and it is less characteristic for them to respond their emotional experience and problems in behavior, breaking the social norms or rules. This conclusion possibly shows that the offender who have schizophrenia perform the transgression of law not because of their personality traits but because in the moment of performance of legal offence their behavior was influenced and determined by their ill emotional experience. Unexpected is a conclusion that offenders with the schizophrenia have the lowest average values of MMPI-2 test scales, although as it is characteristic to the patients 62 with schizophrenia (Graham, 2000), the leading and elevated also in the offenders’ group are the scales F (Fb, Fp), Pa and Sc. Conclusion about the fact that the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and have more explicit different emotional, interpersonal and social deviance problems, that is features that are characteristic to psychopathy, is also approved by the results acquired in the PCL-R inquiries (represented in table 5). Table 5. PCL-R descriptive and conclusive statistics for samples of specific personality disorders, personality and behaviour disorders due to brain disease, damage and disfunction and suffering from schizophrenia offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment PCL-R Total score Factor 1(Interpersonal/ Affective Facet1(Interpersonal) Item 1 Item 2 Item 4 Item5 Facet 2(Affective) Item6 Item 7 Item 8 Item 16 Facotor 2 (Social deviance) Facet 3(Lifestyle) Item 3 Item 9 Item 13 Item 15 Item 16 Facet4 (Antisocial) Item 10 Item 12 Item 18 Item 19 Item 20 Item 11 Item 17 Diagnosis F Pers.1 (n=16) M (SD) 18,81 (8,33) 7,63 (4,29) Org.1 (n=20) M (SD) 17,65 (7,22) 8,45 (3,80) Sch.1 (n=8) M (SD) 13,00 (4,93) 6,25 (4,10) 1,74 0,86 2,81 (2,29) 0,31 (0,70) 0,63 (0,72) 0,88 (0,72) 1,00 (0,73) 4,81 (2,46) 1,25 (0,86) 1,13 (0,81) 1,06 (0,77) 1,50 (0,73) 10,13 (5,15) 3,75 (2,22) 0,85 (0,88) 1,35 (0,75) 0,75 (0,72) 0,80 (0,70) 4,70 (2,62) 1,30 (0,73) 1,05 (0,83) 1,10 (0,85) 1,35 (0,77) 8,40 (4,92) 2,25 (2,12) 0,88 (0,83) 0,75 (1,04) 0,50 (0,53) 0,13 (0,35) 4,00 (2,56) 1,00 (0,93) 1,38 (0,16) 0,50 (0,76) 1,38 (0,92) 5,75 (2,49) 1,56 2,31 4,14* 0,79 4,74* 0,29 0,40 0,44 1,72 0,18 2,34 5,50 (3,29) 1,25 (0,86) 0,88 (0,81) 0,94 (0,93) 1,44 (0,81) 1,50 (0,73) 4,63 (2,81) 1,31 (0,87) 1,25 (0,93) 1,00 (0,73) 0,75 (0,86) 0,31 (0,48) 0,75 (0,77) 0,19 (0,40) 4,70 (2,77) 1,00 (0,92) 0,85 (0,88) 0,80 (0,77) 0,95 (0,76) 1,35 (0,75) 3,70 (2,47) 1,50 (0,76) 0,95 (0,94) 0,65 (0,81) 0,50 (0,61) 0,10 (0,31) 0,50 (0,69) 0,20 (0,52) 3,88 (1,55) 0,25 (0,46) 0,88 (0,64) 1,25 (0,71) 0,50 (0,53) 1,38 (0,92) 1,88 (1,46) 1,00 (0,93) 0,13 (0,35) 0,25 (0,46) 0,50 (0,53) 0,00 (0,00) 0,13 (0,35) 0,63 (0,52) 0,93 3,89* 0,01 0,86 4,50* 0,18 3,32* 1,04 4,53* 2,89 0,65 2,54 2,28 2,62 Post hoc (LSD) Org.>Pers. Pers., Org.> Sch. Pers.> Sch. Pers.,Org.> Sch. Pers.> Sch. Pers.> Sch. Pers.,Org.> Sch. Pers.> Sch. Pers.> Sch. Sch.>Pers.,Org. *p<0,05; 1 Pers. –Specific personality disorders; Org.- personality and behaviour disorders due to brain disease, damage and disfunction; Sch.– Schizophrenia These offenders have more explicit tendency to cheat other and have more manipulating behavior than schizophrenics, they have bigger need for strong feelings, as well as have more characteristic antisocial behavior that has started in early age. As most of the differences that characterize psychopathy were stated between the offenders with the personality and behavior disorders and schizophrenia, then additionally besides the above mentioned differences, offenders with personality and behavior disorders have more explicit social deviances and problems of antisocial 63 behavior that has started in early and teenager age, frequent promiscuous sexual behavior and irresponsibility comparatively with the offenders who have schizophrenia. And only one of the items of PCL-R inquiries differ the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction from the offenders with personality and behavioral disorders. This item describes the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction more than people who exaggerate the importance of their personal value, are egocentrical and pretentious. In total psychopathy value of the PCL-R inquiry, the differences between all three groups of offenders didn’t show, and the connection between the psychopathy and the types of mental disorders also wasn’t stated. Also the total indices of the criminal behavior history scale validate the previously mentioned that the offenders with specific personality disorders in their history more often have facts that show the early started, repeatedly performed different types of criminal offence comparatively with the offenders who have schizophrenia (F=2,36, p<0,05). In its turn according to work experience and family status (F=0,22, p>0,05), as well as mental health, psychiatric history of alcohol and drugs usage (F=0,93, p>0,05) respondents of all three groups are mutually similar. But there are statistically proved differences between the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction and the offenders of other two groups in the indices connected with the performance of transgression of law (F=4,56, p<0,05). That means that the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction more often than offenders with specific personality disorders and schizophrenia, at the moment of performance of legal offence were under the influence of psychoactive substances, more often performed the criminal offence against the person, collaborating with the others and more often during the expertise didn’t fully admit their guilt. Taking into account the conclusion of the forensic expertise in can be seen that the offenders who have schizophrenia form the vast majority of the group of offenders who are declared to be mentally deficient (2 = 36,98, p<0,01), the most part of the accountable were recommended to accept the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction. It means that they at the moment of criminal offence they could fully direct and understand their action. Whereas the most part of the offenders with the diagnosis of schizophrenia at the moment of criminal offence cannot direct or understand their actions. The biggest number of the offenders who at the moment of performance of criminal offence were in psychotic condition, were schizophrenics (2 = 24,07, p<0,01). Psychotic condition was recognized also for the little part of the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction. Concerning the connection of the mental deficiency with the type of mental disorder, in the most cases, the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction and the offenders with specific personality disorders were declared as persons as diminished responsibility. Consequently, although the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction most often at the moment of the performance of legal offence were able to understand and to evaluate the ongoing according to reality, though as the results show, the conclusions made during the expertise indicate that heir abilities fully understand and direct their activity during the performance of legal offence were restricted. Question No. 4: How does the indices of personality traits (measured with MMPI-2 test), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience, as well as indices connected with the performance of 64 transgression of law differ in-between the offenders who are sent to forensic expertise with different degree of criminal responsibility? First of all, Multivariate Analysis of Variance method (MANOVA) with the Post hoc test (LSD method), the MMPI-2 test profiles of the offenders who are sent to the forensic expertise with different degree of criminal responsibility (complete responisbility, diminished responsibility and NGRI) were compared (in the first analysis as variable were 3 validity scales (L, F and K) and 10 clinical scales (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si), in the second analysis as variable were additional validity scales (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd, S)), after that the average MMPI-2 profiles of each group were described. Using the One-Way ANOVA (OneWay ANOVA) method (as Post Hoc LSD method), the total indices of the PCL-R inquiry, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience indices, as well as indices connected with the performance of transgression of law of the offenders who are sent to the forensic expertise with different degree of criminal responsibility will be compared the. Stating the connection of forensic expertise statement’s conclusions with the types of mental disorders of the offenders sent to the forensic expertise, the 2 test will be used. Analyzing the results of multivariative test they do not show the total effect of the statistically important independent variable (belonging to group of offenders with complete responsibility (CR), diminished reponsaibility (DR) and not guilty by reason of insanity (NGRI)) corresponding to Pillai’s trace criteria, to the total values of MMPI-2 test 3 validity and 10 clinical scales (F (26,120) = 1,23, p>0,05) and to 6 additional validity scales (F (12,110) = 1,17, p > 0,05). But in the level of scales there are differences observed between some of the groups (see table 6). Table 6. MMPI-2 descriptive and conclusive statistics for samples of male offenders who are sent to forensic expertise with different degree of criminal responsibility (MANOVA) MMPI-2 scales Validity scales L F K Fb Ds Fp Mp Sd S Clinical scales Hs D Hy Pd Mf Pa Pt Sc Ma Si Degree of criminal responsibility F CR1 (n=51) M (SD) DR1 (n=15) M (SD) NGRI1 (n=14) M (SD) 53,90 (11,47) 94,02 (23,38) 40,94 (10,44) 107,45 (26,88) 76,11 (18,25) 86,45 (19,71) 52,55 (9,40) 60,39 (11,19) 41,89 (9,02) 50,45 (9,09) 90,82 (22,24) 37,36 (8,43) 110,36 (26,14) 76,36 (14,78) 89,00 (10,42) 53,09 (10,69) 67,82 (9,28) 39,00 (6,56) 57,64 (12,38) 81,93 (23,95) 47,29 (10,79) 87,85 (21,35) 64,31 (15,15) 77,31 (23,63) 56,00 (13,89) 63,08 (7,44) 47,00 (12,17) 1,26 1,47 3,20* 3,24* 2,47 1,36 0,51 2,30 2,33 66,24 (15,02) 69,24 (14,65) 62,71 (13,87) 68,00 (10,45) 45,71 (8,00) 81,61 (18,64) 71,16 (15,87) 79,90 (18,40) 58,37 (10,88) 60,76 (10,93) 65,36 (17,11) 71,91 (12,43) 58,18 (16,27) 65,00 (10,33) 45,64 (7,37) 73,27 (19,42) 70,82 (17,05) 79,91 (16,47) 64,64 (11,76) 64,27 (13,00) 59,50 (15,49) 64,43 (7,78) 56,36 (15,61) 63,21 (10,35) 44,14 (9,84) 69,43 (23,12) 60,14 (14,27) 71,57 (16,65) 53,71 (9,40) 56,64 (10,46) 1,05 1,08 1,25 1,29 0,20 2,48 2,74 1,24 3,18* 1,48 Post hoc (LSD) NGRI >CR, DR CR, DR> NGRI DR >piesk. NGRI >DR CR>NGRI CR>NGRI DR>NGRI *p<0,05 1 CR – complete responsibility; DR – diminished responsibility, NGRI – not guilty by reason of insanity 65 The function of forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise is not only to state the mental disorders and set the diagnosis, but also to give recommendations to the person who orders the psychological expertise on the offender’s ability to direct and understand his behavior during the performance of criminal offence, as well as recommendations on the application of medical type compulsory measures. Therefore examining the personality describing features of the offenders who are sent to forensic expertise, as well as criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience, as well as indices connected with the performance of transgression of law, it is substantially also to compare the offenders recommended to be complete responsibility, diminished responsibility and NGRI according to these indices. The evaluation of the offender’s ability to understand and direct his behavior is related to the moment of legal offence and not to the moment when the expertise is done, at the same time, without the overall research of personality describing traits the correct recommendations about the offender’s level of criminal responsibility as well as about the on the application of medical type compulsory measures cannot be made. Basing on the indices of this research one can conclude that the difference between these three groups of offenders is stated in little numbers. To thin in that the conclusions about the differences between the offenders who are found to be complete responsibility, diminished responsibility and NGRI have to be made carefully because number of the respondents included in the group of offenders with diminished responsibility and NGRI offenders is small and that possibly do not correctly reflect the differences that really exist. Commonly concluding – the profiles of MMPI-2 test of the groups of complete responsibility, diminished responsibility and NGRI is similar. The scale Sc (Schizophrenia) dominates in the MMPI-2 test profiles of NGRI offenders, as well as the in the profiles of complete responsibility and diminished responsibility offenders. The Sc shows that these people have characteristic social insularity, problems to create communication and unclear thinking. Sensitiveness, distrust to others, suspiciousness, sense of perilousness from the others, hostility (Pa), as well as disturbance, impetuousness, apprehensiveness (Pt), are the features that differ the NGRI offenders from the complete responsibility offenders. The level of suspiciousness, hostility, sense of perilousness, and level of incertitude of the offenders who are found to be NGRI is less explicit, comparatively with complete responsibility offenders. In their turn the NGRI offenders differ from the diminished responsibility offenders with lower physical and psychic activity and energy (Ma). Also the offenders who are found to be NGRI in their history have less stated factors connected with already previously happened experience of criminal behavior (previous criminal records, performance of the transgression of law at early age, experience of imprisonment etc.) comparatively with the complete responsibility offenders and offenders with diminished responsibility(F=3,80, p<00,05). According to education, family and work experience (F=0,91, p>0,05), history of psychiatry (F=0,35, p>0,05), as well as with the performance of transgression of law connected indices (F=1,48, p>0,05), complete responsibility, NGRI and offenders with diminished responsibility are similar. The degree of commendatory criminal responsibility have a connection only between the diagnosis made during the forensic expertise (2 = 36,98, p<0,01) and psychic condition during the performance of criminal offence (2 = 42,08, p<0,01). As is was already previously written, like in the researches made elsewhere in the world (Cochrane, Grisso & Frederick, 2001; Warren, Murrie, Chauhan, Dietz & Morris, 2004), also in this research it was proved 66 that the offenders with schizophrenia diagnosis create the biggest part of these offenders who are recommended to be NGRI, equally small part of the offenders who found to be NGRI with personality and behavior disorders and offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease. According to the total sum of psychopathy characteristic indices do not differ for the complete responisbility, NGRI and offenders with diminished responsibility. These offenders differ only according to separate characteristic to psychopathy indices. NGRI offenders and offenders with diminished responsibility more often have alternating and unstable relations in the family than complete responsibility offenders, in their turn the complete responsibility offenders have more characteristic tendency to manipulate and to cheat others (F=2,44, p<0,05), they have more explicit necessity to strong feelings (F=3,03, p<0,05) and have had early behavior problems (F=2,49, p<0,05), comparatively with the NGRI offenders. Although it is not possible to make statistically proved conclusions about the fact that level of psychopathy has a connection with the degree of criminal responsibility, but the indices acquired in the result of this research show that none of the NGRI offenders had stated sychopathy (total indices sum of PCL-R inquiry were lower than 24 grades). Question No. 5: What is the total ability o MMPI-2 test scales, level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work, as well as with the performance of transgression of law connected indices to differentiate the offenders into three groups according to the degree of criminal responsibility Complete responsibility (sane), diminished responsibility and Not guilty by reasion of insanity (insane)? The scale values of MMPI-2 test and PCL-R inquiry, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work, as well as with the performance of transgression of law connected total indices, as well as conclusions during the expertise. It was discovered that stating the total effectiveness of these indices in order to differentiate the offenders into three groups according to the degree of criminal liability, one can conclude that the diagnosis - schizophrenia, such MMPI2 scales as depression (D), schizophrenia (Sc) un hypomania (Ma), total indicator of psychiatric history (dependence from the alcohol or drugs un problems with mental health during the life) and psychological condition at the moment of the performance of criminal offence, effective enough foreseen the complete responsibility or NGRI of the offender (=0,09, 2 = 76,98, p<0,0001; 2 =0,52). Though basing on the totality of these indices, the diminished responsibility has been foreseen not enough effectively (=0,42, 2 = 27,90, p<0,0001; 2 =0,27). It can be concluded that the diminished responsibility is not some middle condition or level between being the complete responsibility, and NGRI. It should be considered that the variable included in this research, do not enough precisely differentiate group of offenders with the diminished responsibility. Stating the diminished responsibility, we should base on different criteria than differentiate the complete responisbility and NGRI offenders. If we look at the other researches performed in the other countries about the offenders with different degree of criminal responsibility and criteria how to state it, then predominantly more researches can be found where different clinical psychiatric or criminal indices are being cognized (Cochrane, Grisso & Frederick, 2001; Warren, Murrie, Chauhan, Dietz & Morris, 2004) but less psychological factors and personality describing features are being explored. Conclusion Main conclusions I. With regard to kind of personality trait differences possess to offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological 67 expertise, offenders who are sentenced and are in custody and persons who haven’t offended against law, research resulst allow to make conclusions: 1) The offenders who are appointed to forensic expertise differ from the offenders who are in custody and from the control group (if their MMPI-2 test profile is being analyzed), in a way that they are more concentrated on their health condition(Hs), have lower self-esteem, more rapidly gain sense of guilt, they are more difficult to make independent decisions, are more dysphorical with the higher level of impetuousness (D and Pt). Offenders who are appointed to forensic expertise poorly understand themselves and their psychological problems, also more often deny negative emotions and conflicts, as well as in the stress situation more often gain problems of somatic nature (Hy and Hs). These scales characterizing features of the offenders who are in custody do not differ from the control group. Both offenders who are appointed to forensic expertise, and offenders under custody, comparatively with the control group, are more suspicious, more emotionally perceive others attitude towards themselves, have more characteristic anger and hostility towards others (Pa), as well as they feel more different from others, are more socially isolated, feel incomprehended, can have unclear, irrelevant to reality thinking (Sc). Inspecting the credibility scale results it can be concluded that the offenders who are appointed to forensic expertise show many both psychopathological, and connected with the depression and acute distress problems (F and Fb), as well as it cannot be excluded that these offenders have characteristic to exaggerate their psychopathological symptoms or to simulate them (Fp and Ds); 2) Is if not possible to make precise and proper conclusions within this research about the possible tendencies of the offenders to exaggerate or pretend the symptoms. The high average values of the F, Fp and Fb scales can not be interpreted unequivocally as a wish of offenders who are appointed to forensic expertise to simulate the disorders of psychotic or neurotic type. Even more because also in the control group the average values of scales F, Fp and Fb exceeded the value border of 65 T. Also from the additional credibility scales (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd and S), the MMPI-2 indices in the Latvian test version made the greatest doubts about the adaptation and usage of USA standardized values in Latvia. The average values of these scales in the Latvian selection and also in the control group of this research was higher than in USA selection. Therefore the clinic interpretation of these scales is opened for discussions and basing on the results (especially on the scales F, Fp and Fb), unfortunately cannot make precise and proper conclusions about their desire to simulate their symptoms or to demonstrate them in exaggerated way. It only can be concluded that the offenders who are sent to forensic expertise have more explicit tendency to present and note these problems, in comparison with the offenders who are in custody and with the control group; 4) The psychopathy scale (Pd) in the MMPI-2 test is the scale differ the offenders who are sent to forensic expertise and the offenders who are in custody from the persons who haven’t offended against law; 5) The scales of MMPI-2 test statistically significantly differentiate the offenders who are sent to forensic expertise from the offenders who are in custody. More the offender shows the complaints about different psychological and psychic problems ((F, Ds, Fb) and the more he has explicit oppression, low selfesteem, possible even ideas about suicide (D), suspiciousness, hostility against others, distrust to others, sensitiveness against critics (Pa), but less explicit the 68 expression of antisocial behaviors, tendency to conflict and aggressiveness (Pd), the bigger is a possibility that this offender will be sent to forensic expertise. II. With regard to the difference between the personality traits (measured with MMPI-2 test), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric record, education, family and work experiences, as well as data linked to transgression of law for the offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise with different types of mental disorders, research results (as seen in figure 1) allow to make conclusions: 1) Basing on the results MMPI-2 test, one can conclude that the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction in the level of personality traits are the most different and have the most explicit personality describing traits in comparison with the other offenders who are in forensic expertise and first of all comparatively with the offenders who have schizophrenia; 2) Offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction and the offenders with specific personality disorders, comparatively are offenders who have schizophrenia have more explicit personality and behavior characterizing features that disturb to adapt and to join social environment, to create communication, to express their emotions in socially acceptable way, including also aggression, to take responsibility about their actions, and personality traits, that are connected with the repeated performance of transgression of law and raises the risk of forcible behaviors. These offenders, comparatively with the schizophrenics, different deviations of behavior (problems with the behaviors during the school, over usage of psychoactive substances, repeated trangressions of law) predominantly have had also before this last performance of legal offences, as well as these offenders more often than offenders who have schizophrenia have stated the existence of such indices tat are connected with the performance of transgression of law (including the facilitating and “facilitating” factor of the performance of criminal offence – being in drunkenness condition during the performance of criminal offence). Offenders with specific personality disorders, comparatively with the schizophrenics, have higher psychopathy describing indices, in their turn offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction, comparatively with the offenders who have schizophrenia, have more explicit adaptation and functioning problems, they are more antagonistic, egocentrical, more impulsive, more deny their psychological problems and are more lowspirited and pessimistic. 69 Offenders Offenders who were sent to experts for forensic assessment (n=88) Personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction (n=34) Specific personality disorders (n=29) Offenders suffering from schizophrenia (n=17) MMPI-2 F- Infrequence scale Hs-abnormal concern over bodily health Hy – to be unconscious problems Pa –hypersensitivity, suspiciousness Pt-anxiety, tension, doubt MMPI-2 D–negative frame of mind Total crime relate indicate MMPI-2 Pd – antisocial action, impulsive, problems with authority PCL-R: Item 5 –Conning/Manipulative Item 3-Need to stimulation/Proneness to boredom Item 12-Early behavioral problems PCL-R: Item 2 –Grandioser sense of self Worth PCL-R: Factor 2 –Social deviance Facet 4 -Antisociality Item 15 -Irresponsibility Item 18 –Juvenile delinquency Item 11- Promiscuous sexual behavior Total indice of criminal behavior history MMPI-2 K- Correction scale PCL-R: Item 17-Many shortterm marital relationships K (Korekcijas skala) Figure 1. Summary of MMPI-2, PCL-R, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience, as well as crime related indices results (MANOVA or ANOVA, p<0,05) for personality disorders, personality and behaviour disorders due to brain disease, damage and disfunction and suffering from schizophrenia offenders 70 III. With regard to the difference between the personality traits (measured with MMPI-2 test), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience, as well as with performance of transgression of law connected indices for the offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise with different types of degree of criminal responsibility research results (as seen in figure 2) allow to make conclusions: 1) The mean values of MMPI-2 test scales of the complete responsibility, diminished responsibility and NGRI offenders doesn’t differ between themselves, profiles are similar, with the leading scales schizophrenia (Sc) and paranoia (Pa), and following them in different level situated scales of psychasthenia (Pt), depression (D) and psychopathy (Pd). In all three profiles high situated (over values 65 T) also several validity scales F, Fb and Fp, as well as Ds. In the level of MMPI-2 scales more often the differences between the complete responsibility or diminished responsibility NGRI offenders were stated. In all the scales where the average value differences were stated (except K (correction scale) and S (superlative self-presentation scale)), the average values of the NGRI offenders are statistically significantly lower, in comparison with the average values of other two groups of the offenders. Also I the history of NGRI offenders were less stated facts that are connected with the previous experience of criminal behavior, comparatively with the complete responsibility and diminished responsibility offenders; 2) The Sc (schizophrenia) scale dominates in the MMPI-2 test profiles of the offenders found to be NGRI, as well as in the profiles of the complete responsibility and diminished responsibility offenders. It shows that these people have characteristic social insularity, difficulties to create communication and unclear thinking. Sensitiveness, distrust to others, suspiciousness, sense of perilousness from the others, hostility (Pa), as well as disturbance, impetuousness, apprehensiveness (Pt), are the features differ the mentally deficient (insane) offenders from the complete responsibility offenders. Suspiciousness, animosity, sense of perilousness, level of incertitude of the NGRI offenders is less explicit, comparatively with the complete responisbility offenders. These offenders also have less explicit such psychopathy features as manipulation (PCL-R item 5), early behavioral problems (PCL-R item 12) and they doesn’t get bored too quick (PCL-R item 3). But the NGRI offenders differ from the diminished responsibility offenders with a lower physical and psychic activity and being energetic (Ma); 3) Such MMPI-2 scales as Depression (D), Schizophrenia (Sc) and Hypomania (Ma) and such clinical indices as the diagnosis made during the expertise - schizophrenia, clinical factors (experience of alcohol and drugs usage and mental health problems during the life) and the psychical condition at the performance of criminal offence effectively enough foreseen the complete responsibility or NGRI of the offender. But basing on these indices diminished responsibility is being foreseen not enough effectively. 71 Offenders Offenders who were sent to experts for forensic assessment (n=88) Complete responsibility (n=59) Diminished responsibility (n=15) Not guilty by reason of insanity (n=14) MMPI-2 Pa –hypersensitivity, suspiciousness Pt-anxiety, tension, doubt PCL-R: Item 5 – Conning/Manipulative Item 3-Need to stimulation/Proneness to boredom Item 12-Early behavioral problems Total indicate of criminal behavior history MMPI-2 Ma – level of energy and activity MMPI-2 K –Correction scale PCL-R: Item 17-Many short-term marital relationships Figure 2. Summary of MMPI-2, PCL-R, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience, as well as crime related indices results (MANOVA or ANOVA, p<0,05) for Complete responsibility, 72 Diminished responsibility and NGRI offenders Practical implications 4) The results of this research can be used in order to plan effective treatment of the offender with the mental disorders and the correction of his behavior; 5) The results of this research can be used in order to continue cognize the psychological criteria that could help, scientifically basing, could differentiate the offenders into three groups of criminal responsibility within the forensic expertise; 6) The results of this research can be used in order assessing malingering and other aspects of credibility. Offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction claim particular attention. Novelty of the research This research is very topical and innovative in the Latvian psychology science, because: 4) For the need of this research, for the first time the widely used psychopathy evaluation inquiry (Psychopathy Checklist-Revised (PCL-R), Hare, 1991), whose original version has very high credibility indices, was translated and its primary adaptation in Latvia performed. 5) Getting acquainted with the previously made research, it was state that there are very few researches who find the differences between the personality describing traits for the offenders who are sent to forensic expertise with the different types of mental disorders and different degrees of criminal responsibility. If the literature more describes the offenders who have schizophrenia or also personality and behavior disorders, then there are almost no researches that describe the offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction. This research gives also the description of these offenders; 6) This research is the first promotional work in Latvia there it was tried to cognize the psychological criteria that could help, scientifically basing, could differentiate the offenders into three groups of criminal responsibility within the forensic expertise. Limitations: 6. The chosen for the research methods – MMPI-2 test and PCL-R inquiry – the standardization process in Latvia has not completely finished, therefore evaluating the results of these methods and performing their clinical interpretation, safe and credible conclusions cannot be made; 7. The selection criteria of the research groups do not allow relating the acquired results to the population in total. The offenders who are sent to forensic expertise were selected only from one forensic expertise institution in Riga. The offenders who are sent to forensic expertise from the other such existing in Latvia institutions were not included in the research selection; 8. Dividing the offenders into three groups according to the diagnosis of psychic disorders, the diagnosis made by the experts – doctors – psychiatrists was taken into account. And, as different offenders had diagnosis made by different psychiatrists, than there can be possibility that the criteria of the diagnosis wasn’t the same for all the offenders; 9. In order to make the number of offenders with different type of psychic disorder diagnosis acceptable, then in one group under one name of diagnosis the offenders with specific differences in the expression and 73 process of this disorder were included. So, for example, under the name “Specific personality and behavior disorders” were included the offenders with, for example, dissocial type of personality disorders, and also, for example, with type of emotionally unstable personality disorder. It also refers to the group of offenders with the „personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction”, and the group of offenders who have “schizophrenia”; 10. Separate groups of research participants had a small number of respondents (for example, were only 15 respondents, who have schizophrenia or only 14 offenders who are found to be NGRI). Directions for the further researches 5) Continue to perform the credibility and standardization procedure of the Latvian version of PCL-R Latvian version, so this method can be used for the stating of psychopathy level in Latvia; 6) The standardization indices of the Latvian version of MMPI-2 test have to be elaborated for the specific group of offenders and the offenders who are sent to forensic expertise. Especially it is related to standardization of MMPI-2 credibility scales in Latvia; 7) Continuing to search for the psychological criteria in order to differentiate the offenders who are sent to forensic expertise into three groups of criminal responsibility, not only indices connected with the personality traits should be included in the researches as variable, but also the indices that are connected with the research of the offender’s behavior exactly at the moment of performance of legal offence. References Andrews, D. A., & Bonta, G. (1998). The psychology of criminal conduct. Cincinnati, OH: Anderson publishing Co. Balabanova, L. (1998). Sudebnaja patopsohologija [Tiesas patopsiholoģij]. Doneck: Stalker. Barendregt, M., Muller, E., Nijman, H., & de Beurs, E. (2008). Factors associated with experts’opinions regarding criminal responsibility in the Netherlands. Behavioral Sciences & the Law, 26, 619-631. Ben-Porath, Y., Graham, J., Hall, G., Hirschman, R., & Zaragoza, M. (1995). Forensic application of the MMPI-2. Thousand Oaks, CA: Sage. Bonta, J., Law, M., & Hanson, K. (1998). The prediction of criminal and violent recidivism among mentally disordered offenders – a metaanalysis. Psychological Bulletin, 2, 123–142. Butcher, J. N., Dahlstrom, W. G., Graham, J. R., Tellegen, A., & Kaemmer, B. (1989). MMPI-2. Manual for administration and scoring. Minnesota: University of Minnesota Press Minneapolis,. Centrālās statistikas pārvaldes datubāze (2009). Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits. Iegūts 2009.gada 17. maijā no http:// data.csb.gov.lv/Dialog/saveshow.asp Clements, C. B. (1996). Offender Classification. Criminal justice and Behavior, 23, 121 – 143. Cochrane, R. E., Grisso, T., & Frederick, R. I. (2001). The relationship between criminal charges, diagnoses and psycholegal opinions among federal pretrial defendants. Behavioral Sciences and the Law, 19, 565-582. Coid, J. W. (2002). Personality disorders in prisoners and their motivation for dangerous and disruptive behaviour. Criminal behaviour and mental 74 health,12, 209-226. Cooke, D. J. (1992). Psychological disturbance in the Scottish prison system: prevalence, precipitants and policy, (unpublished). Daffern, M., Howells, K. (2002). Psychiatric inpatient aggression: A rewire of structural and functional assessment approaches. Aggression and violent behaviour, 1, 1-21. Dietz, P. E. (1992). Mentally disordered offenders; patterns in the relationship between mental disorders and crime. Psychiatric clinics of North America, 15, 539-551. Edens, J.F., Cruise, K.R. & Buffington-Vollum, J.K. (2001). Forensic and Correctional applications of the personality inventory. Bahavior Sciences and the Law, 19, 519-543. Edwards, E. L., Holmes, C. B., & Carvajal, H. H. (1998). Oral and booklet presentation of the MMPI-2. Journal of Clinical Psychology, 54, 593 – 596. Farrington, D. P. (2004). Criminological psychology in the twenty-first century. Criminal Behaviour and Mental Health, 14, 152-166. Gerrig, R. J. & Zimbardo, P. G. (2002). Psychology And Life, 16/e Published by Allyn and Bacon, Boston, MA. Copyright (c) by Pearson Education. Graham, J. R. (1993). MMPI-2 Assessing personality and psychopatology. New York, Oxsford : Oxsford University Press, inc. Graham, J. R., Watts, D., & Timbrook, R. E. (1991). Detecting fake – good and fake – bad MMPI-2 profiles. Journal of Personality Assessment, 59, 264 – 277. Goncalves, R. A. (1999). Psychopathy and offender types: Results from a Portuguese Prison sample. International Journal of Law and Psychiatry, 22 (3-4), 337 346. Gottfredson, S. D., & Hirschi, T. (1990). A general theory of crime. Stantford, CA : Stantford University Press. Hampson, S. (1988). Construction of personality. Routledge, London and NY. Hare, R. D. (2003). Hare Psychopathy Checklist-Revised (PCL-R) 2nd Edition. Technical manual. Canada: MHS. Hildebrand, M. & de Ruiter, C. (2004). PCL-R psychopathy and its relation to DSMIV AXIS I and II disorders in a sample of male fornesic psychiatric patients in the Netherlands. International journal of law and psychiatry, 27, 233-248. Hildebrand, M., de Ruiter C., de Vogel, V., & van der Wolf, P. (2002). Reliability and Factor Structure of Dutch language version of Hare`s Psychopathy ChecklistRevised. International journal of forensic mental health, 2, 139-154. Hjelle, L. A., & Ziegler, D. J. (1992). Personality Theories. Basic Assumptions, Research, and Applications. New York: McGraw-Hill Hodgins, S. (2007). Persistent violent offending: what do we know? The British Journal of Psychiatry,19,12-14. Krastiņš U. (2000). Noziedzīgs nodarījums. Rīga.: Tiesu namu aģentūra. Krimināllikums (1998). LPA, Rīga: Tiesiskās informācijas centrs. Kriminālprocesa likums (2006). Rīga: Latvijas Vēstnesis. LeBlanc, M., Ouimet, M., & Tremblay, R. E. (1988). An integrative control theory of delinquent behavior: A validation 1976-1985. Psychiatry, 51, 164-176. Maddi, S. R. (2007). Personality theories facilitate integrating the five principles and deducing hypotheses for testing. American Psychologist, 62,(1), 5875 59. Marzuk, P. M. (1996). Violence, crime and mental illness. How strong link? Archives of General psychiatry, 53, 481-486. Matthews, G., Deary, I. J., & Whiteman, M. C. (2003). Personality traits. Cambridge, England: Cambridge University Press. Mayer, J. D. (2005). A tale of two versions: Can a new of personality help integrate psychology? American Psychologist, 60, 294-307. Mayer, J. D. (2006). A new vision of personality… and of personality theory. American Psychologist, 61, 331 – 332. McAdams, D. P. & Pals, J. L. (2007). The role of theory in personality research. In Robins Richard (Ed), Handbook of research methods in personality psychology (pp. 3-25). New York: Guilford Publication, Inc. McCrae, R. R. & Costa, P. T. (1997). Personality trait structure as a human universal. American Psychologist, 52, 509-516. McGuire, J. (2004). Understanding Psychology and Crime. Berkshire, GBR: McGraw-Hill Education. Miller, J. D., Lynam, D. (2001). Structural models of personality and their relation to antisocial behavior: A meta-analytic rewire. Criminology, 39, 765798. Molto, J., Poy, R., & Torrubia, R. (2000). Standartization of the Hare Psychopathy Checklist-Revised in a Spanish prision sample. Journal of Personality Disorders, 14, 84-96. Moskowitz, J. L., Lewis, R. J., Ito, M. S., & Ehrmentraut, H. (1999). MMPI-2 Profiles of civil patients. Journal of clinical psychology, 55, 659-668. Nicholson, R. A., & Norwood, S. (2000). The quality of forensic psychological assessment, reports and testimony: Acknowledging the gap between promise and practice. Law and Human Behavior, 24, 9-44. Pope, H. S., Butcher, J. N. & Seelen, J. (2000). The MMPI, MMPI-2 & MMPI-A in cort. American Psychological Association, Washington. DC. Rogers, R., & McKee, G. R. (1995). Use of the MMPI-2 in the assessment of criminal responsibility. In Ben-Porath, Y., Graham, J., Hall, G., Hirschman, R., & Zaragoza, M. (Eds.). Forensic application of the MMPI-2 (pp.103-126). Thousand Oaks, CA: Sage. Rogers, R. & Seman, W. (1983). Murder and criminal responsibility: An examination of MMPI profiles. Behavior Sciences and the Law, 1, 89-95 Safuanov, F. S. (1998). Sudebnaja psihologicheskaja ekspertiza v ugolovnom procese [Tiesu psiholoģiskā ekspertīze kriminālprocesā], Moskva: Smisl. Sarma, Z. M. (2005). Adaptation of the Minnesota Multiphasic personality inventory2 to Latvia. A dissertation submitted to the faculty of the graduate schoool of the University of Minnesota. JO-IDA C. Hansen, Adviser Shea, S. J., Geoffrey, R., McKee, G. R., M.E.C. Shea, & Cook, D. (1996). MMPI-2 profiles of male pre-trial defendants. Behavioral sciences and the law, 14, 331-338. Simourd, D.J., Bonta, J., Andrews, D.A., & Hoge, R.D. (1991). The assessment of criminal Psychopathy: A meta-analysis. Unpublished paper, Department of Psychology, Carleton University, Ottawa, Ontario. Sitkovskaja, O. D. (1998). Psihologija ugolovnoij otvetstvenosti [Kriminālās atbildības psiholoģij]. Moskva: Norma. 76 Sitkovskaja, O. D. (2000). Novije napravljenie sudebno-psihologicheskoj ekspertizi [Tiesu psiholoģiskās ekspertīzes jaunie virzieni]. Moskva: Jurljitinform. Tengström, A., Grann, M., Längström, N., & Kullgren, G. (2000). Psychopathy (PCLR) as a pedictor of violent recidīvism among criminal offenders with schizophrenia. Law and human behavior, 24, (1), 45-58. Tengström, A., Hodgins, S., Grann, M., Längström, N., & Kullgren, G. (2004). Schizophrenia and criminal offending. The role of psychopathy and substance use disorders. Criminal Justice and behavior, 31, 376-391. Warren, J. I., Murrie, D. C., Chauhan, P. C., Dietz, P. E., & Morris, J. (2004). Opinion formation in evaluating sanity at the time of the offense: An examination of 5175 pre-trial evaluations. Behavioral Sciences and the Law, 22, 171-186. 77
