Download document 9009547

Document related concepts

CSI effect wikipedia , lookup

Recidivism wikipedia , lookup

Trial as an adult wikipedia , lookup

Psychopathy wikipedia , lookup

Feminist school of criminology wikipedia , lookup

Antisocial personality disorder wikipedia , lookup

Criminalization wikipedia , lookup

Forensic science wikipedia , lookup

Juvenile delinquency wikipedia , lookup

History of psychopathy wikipedia , lookup

Transcript
LATVIJAS UNIVERSITĀTE
Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte
Evija Strika
Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un
psihiatriskajā ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju personības
raksturojums
Klīniskā psiholoģija
PROMOCIJAS DARBA KOPSAVILKUMS
Rīga 2009
Promocijas darbs izstrādāts
Latvijas Universitātes
Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē
Psiholoģijas nodaļā
Laika posmā no 1999.gada līdz 2008.g.
Disertāciju veido ievads; teorētiskā daļa (ar 4 apakšnodaļām); metode (izlase,
instrumenti, procedūra un datu apstrādes metodes); rezultātu un iztirzājuma 3 sadaļas:
(1) Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā psihiatriski psiholoģiskajā ekspertīzē
nonākušo likumpārkāpēju personības raksturojuma atšķirības no apcietinājumā
esošajiem likumpārkāpējiem (2) Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā psihiatriski
psiholoģiskajā ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju ar dažādiem psihisko traucējumu
veidiem personības raksturojums (3) Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā psihiatriski
psiholoģiskajā ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju ar dažādiem kriminālās atbildības
pakāpes veidiem personības raksturojums, secinājumi, nobeigums, literatūras saraksts
un pielikumi. Darba apjoms ir 178 lpp., tas ietver 36 tabulas un 14 attēlus, 4
pielikumus un 171 literatūras avotus.
Darba raksturs: disertācija psiholoģijas nozarē, klīniskās psiholoģijas apakšnozarē.
Darba zinātniskā vadītāja: profesore, Dr.psych., Malgožata Raščevska
Darba recenzenti:
Sandra Sebre, PhD, profesore
Inta Tiltiņa-Kapele, Dr.psych., doc.
Albinas Bagdonas, Dr. psych., profesors
Promocijas darba aizstāvēšana notiks
Latvijas Universitāte
Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē
2009.gada 17. novembrī plkst. 14:00
Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76
Ar disertāciju un promocijas darba kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes
bibliotēkā
LU Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes priekšsēdētāja
__________________________
Dr.habil.psych., prof. Ārija Karpova
2
PROMOCIJAS DARBA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Psihologi un kriminologi jau ilgu laiku cenšas meklēt saistību starp personību
raksturojošiem datiem un kriminālo uzvedību. Tiek meklēti dažādi izskaidrojumi, lai
saprastu kriminālo darbību, un īpaša nozīme tiek pievērsta noziedzīgās darbības
veicēju individuālo atšķirību izpētei. Arī Latvijā ir aktuāls jautājums par to, kāpēc
cilvēks izdara likumpārkāpumu un kļūst par likumpārkāpēju. Salīdzinājumā ar 1990.
gadu, 2008. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir
audzis 1,95 reizes (Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, 2009). Latvijā bieži valda
stereotipiska pārliecība, ka kriminālā uzvedība ir tikai un vienīgi sociāls fenomens, ka
tās iemesli ir meklējami ekonomiskajos apstākļos. Tomēr kriminālo uzvedību pilnībā
var izprast tikai tad, ja ņem vērā vairākus faktorus, kas to ietekmē: bioloģiskos,
sociālos, psiholoģiskos faktorus (to skaitā personības iezīmes) un situācijas kontekstu,
kurā notiek noziedzīgais nodarījums.
Atsevišķa pētījumu tēma ir psihiskie traucējumi un likumpārkāpuma izdarīšana
vai krimināla uzvedība. No vienas puses, ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka
likumpārkāpēju vidū ir cilvēki ar psihiskiem traucējumiem. L. Robins un Dž. Helzers
(Robins & Helzers, 1994, kā minēts Andrews & Bonta, 1998), kā arī citi autori savos
pētījumos atklāja, ka 57,8% līdz pat 100% gadījumu likuma pārkāpējiem bija
diagnosticēti kādi no 10. Starptautiskajā slimību klasifikatorā (turpmāk tekstā – ICD10) minētajiem psihiskajiem traucējumiem. No otras puses, apkopojot pasaulē veikto
pētījumu rezultātus, jāsecina, ka psihiskos traucējumus nevar uzskatīt par
likumpārkāpuma izdarīšanas vienīgajiem iemesliem, un personības, kuras cieš no
psihiskiem traucējumiem, nav nolemtas likumpārkāpuma izdarīšanai. Šie traucējumi
vairāk ir “iekšējs”, subjektīvs iemesls un fons, kas ārēju, nelabvēlīgu apstākļu ietekmē
veicina likumpārkāpuma izdarīšanu. Pats par sevi (viens pats) psihiskais traucējums
vai konkrēta diagnoze neietekmē un nepaskaidro kriminālo uzvedību vai
likumpārkāpuma izdarīšanu. Svarīgi ir izpētīt šo traucējumu radīto izmaiņu (tai skaitā
arī personības izmaiņu) ietekmi un saistību ar likumpārkāpuma izdarīšanu. Šo saistību
izzināšana ir nepieciešama, lai efektīvāk varētu veikt likumpārkāpēja uzvedības
korekcijas pasākumus un pievērst uzmanību šiem cilvēkiem kā riska grupai (Daffern
& Howells, 2002; Coid, 2002). J. Bonta ar kolēģiem savā meta –analītiskajā pētījumā
konstatēja, ka likumpārkāpējiem ar psihiskiem traucējumiem galvenie kriminālās
uzvedības riska faktori ir tādi paši kā pārējiem likumpārkāpumiem (Bonta, Law &
Hanson, 1998).
Var teikt, ka psihiskie traucējumi tiesu un juridiskajai sistēmai rada īpašas
problēmas. Saistību izzināšana starp kriminālo uzvedību un psihiskajiem
traucējumiem un psihiskā traucējuma klātbūtne likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī
likumsakarīgi noved pie vairākām juridiskām konsekvencēm: (1) pie jautājuma, kā
psihiskie traucējumi ietekmē likumpārkāpēja uzvedību noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanas laikā un līdz ar to pie jautājuma par likumpārkāpēja kriminālās atbildība
pakāpi; (2) pie jautājuma par viņa spēju izprast pret viņu vērsto apsūdzību un izprast
tiesā notiekošo; (3) pie viņa kriminālās uzvedības tālākas aizkavēšanas, ārstēšanas vai
korekcijas.
Šo jautājumu noskaidrošanai ļoti bieži tiesībsargājošo iestāžu speciālisti norīko
tiesu psihiatrisko vai komplekso tiesu psiholoģisko un psihiatrisko ekspertīzi (lai arī
tiesu psihiatriskā ekspertīze un kompleksā tiesu psihiatriskā un psiholoģiskā
ekspertīze ir precīzi šo ekspertīžu veidu nosaukumi, turpmāk tekstā, lai atvieglotu
lasītāju uztveri, šo ekspertīžu apzīmēšanai tiks lietots vārdu salikums - tiesu
ekspertīze). Ja prakses gaitā vairāk vai mazāk ir izstrādāti medicīniskie kritēriji, lai
3
sniegtu atbildes uz šiem jautājumiem, tad līdz šim likumpārkāpēja, kuram nozīmēta
tiesu ekspertīze, uzvedības un personības psiholoģiskie aspekti Latvijā nav pētīti
vispār.
Pētījuma novitāte un praktiskā nozīmība ir tā, ka Latvijā līdz šim nav veikti
sistemātiski un plaši zinātniski pētījumi, kuros tiktu atklāta kriminālās uzvedības
saistība ar likumpārkāpēja personības iezīmēm, psihiskajiem traucējumiem un
kriminālās atbildības pakāpi. Gan Latvijā, gan pasaulē salīdzinoši mazs ir tādu
pētījumu skaits, kuros ir izzināts jautājums par to likumpārkāpēju psiholoģisko
raksturojumu, kuri ir nosūtīti uz tiesu psihiatrisko vai komplekso tiesu psihiatrisko un
psiholoģisko ekspertīzi, un viņu psiholoģiskajām atšķirībām no pārējiem
likumpārkāpējiem un arī cilvēkiem, kuri likumu nav pārkāpuši. Vai šiem
likumpārkāpējiem piemītošās personību raksturojošās iezīmes var prognozēt viņu
nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi? Tikpat kā nemaz nav arī izzināts jautājums par dažādu
psihisko traucējumu saistību ar likumpārkāpuma izdarīšanu. Kā arī Latvijā nav
izstrādāti psiholoģiskie kritēriji, kuri palīdzētu izlemt jautājumu par likumpārkāpēja
kriminālās atbildības pakāpi (pieskaitāmību, ierobežotu pieskaitāmību vai
nepieskaitāmību). Tāpēc pētījuma praktiskajā daļā, atbildot uz izvirzītajiem pētījuma
jautājumiem, tiks meklētas personību raksturojošo iezīmju atšķirības apcietinājumā
esošajiem un uz tiesu psihiatrisko vai komplekso tiesu psihiatrisko un psiholoģisko
ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem, kā arī tiks meklētas atšķirības un
diferencējošie kritēriji starp par pieskaitāmiem, ierobežoti pieskaitāmiem un
nepieskaitāmiem atzītajiem likumpārkāpējiem.
Promocijas darba mērķi:
1. Noskaidrot tiesu psiholoģiskajās un psihiatriskajās ekspertīzēs nonākušo
likumpārkāpēju personības iezīmes, salīdzinot ar to likumpārkāpēju personības
iezīmēm, kas atrodas apcietinājumā, un ar likumpārkāpumu neizdarījušu personu
personības iezīmēm.
2. Noteikt tiesu psiholoģiskajās un psihiatriskajās ekspertīzēs nonākušo
likumpārkāpēju personības raksturotāju (personības iezīmes (mērītas ar MMPI-2),
psihopātijas izteiktības, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības,
ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju)
atšķirības starp likumpārkāpējiem ar dažādiem psihisko traucējumu veidiem
(personības traucējumiem, organiskajiem psihes traucējumiem un šizofrēniju) un
likumpārkāpējiem ar dažādām rekomendējamajām kriminālās atbildības pakāpēm
(pieskaitāms, ierobežoti pieskaitāms un nepieskaitāms).
Papildus mērķis: Veikt MMPI-2 un PCL-R testu psihometrisko rādītāju pārbaudi un
salīdzināt tos ar testa oriģinālās ASV izlases rādītājiem.
Promocijas darba pētījuma jautājumi:
1. Kādas personības iezīmju atšķirības piemīt likumpārkāpējiem, kuriem
nozīmēta tiesu ekspertīze, likumpārkāpējiem, kuri ir notiesāti un atrodas
soda izciešanas vietās (apcietinājumā) un personām, kas nav izdarījušas
likumpārkāpumu?
2. Kuras no MMPI-2 testa skalām labāk diferencē tiesu psihiatriskajā vai
kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un tiesu psihiatriskajā ekspertīzē
nonākušos likumpārkāpējus un apcietinājumā esošos likumpārkāpējus?
3. Kā atšķiras personības iezīmes (mērītas ar MMPI-2 testu), psihopātijas
izteiktība, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības,
ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie
rādītāji tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un tiesu
4
psihiatriskajā ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem ar dažādiem
psihisko traucējumu veidiem?
4. Kā atšķiras personības iezīmes (mērītas ar MMPI-2 testu), psihopātijas
izteiktība, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības,
ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie
rādītāji tiesu psihiatriskā vai kompleksā tiesu psiholoģiskā un tiesu
psihiatriskā ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem ar dažādu
kriminālās atbildības pakāpes veidu?
5. Kāda ir MMPI-2 testa skalu, psihopātijas rādītāju, kriminālās uzvedības un
psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar
likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju kopējā spēja diferencēt
likumpārkāpējus pa trim kriminālās atbildības pakāpes grupām –
pieskaitāms, ierobežoti pieskaitāms un nepieskaitāms?
Papildus jautājumi:
1. Kādi ir Latvijas izlases (kontroles grupas) MMPI –2 testa ticamības – iekšējās
saskaņotības rādītāji?
2. Vai atšķiras Latvijas izlases (kontroles grupas) ( mērītas ar Latvijā adaptēto
MMPI-2 testu) un ASV izlases MMPI-2 testa skalu vidējie rādītāji?
3. Vai adaptētās PCL-R aptaujas latviešu versijas psihometriskie rādītāji atbilst PCLR oriģinālās versijas rādītājiem?
Metode
Pētījuma dalībnieki:
Pirmais pētījuma dalībnieku dalījums grupās:
Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji jeb ekspertējamo grupa. Šo grupu
veido 88 vīrieši (vecumā no 18 līdz 61 gadam (M=33,47, SD=11,05)), kuri izdarījuši
likumpārkāpumu, un, kuri ar tiesas, prokuratūras vai izziņas izdarītāja lēmumu laika
posmā no 2004. līdz 2007. gada novembrim bija pakļauti stacionārai tiesu ekspertīzei,
lai noteiktu viņa kriminālo atbildības pakāpi (pieskaitāmību, nepieskaitāmību vai
ierobežotu pieskaitāmību). Apcietinājumā esošie likumpārkāpēji jeb apcietinātie. Šo
grupu veido 54 vīrieši (vecumā no 18 līdz 61 gadam (M=29,43, SD=11,66)), kuri
izdarījuši likumpārkāpumu un pēc notiesāšanas atrodas soda izciešanas vietās.
Kontroles grupa jeb respondenti, kuri nav izdarījuši likumpārkāpumu. Šajā grupā ir
iekļauti 66 psihiski veseli vīrieši (vecumā no 18 līdz 57 gadiem (M=31,08, SD=9,93)),
kuriem nav inkriminēts likuma pārkāpums un kuri pēc izglītības un vecuma ir
pielīdzināti pirmajai un otrajai grupai.
Otrais pētījuma dalībnieku dalījums grupās:
Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēti „personības
traucējumi”(saskaņā ar SSK-10 F60 grupas traucējumi (Specifiski personības
traucējumi), kas nav tieša galvas smadzeņu slimības bojājumu vai citu psihisku
traucējumu sekas (ICD-10, 1994)). Šajā grupā ir iekļautas 29 (33% no visiem uz tiesu
ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) personas (vidējais vecums ir 31,03 gadi
(SD=10,87)). Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēti
„organiski psihiski traucējumi”(saskaņā ar SSK-10 F07 grupas traucējumi
(Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājumu vai disfunkcijas
dēļ), ietverot Organiskus personības traucējumus, Neprecizētus organiskus personības
un uzvedības traucējumus smadzeņu slimības, bojājuma un disfunkcijas dēļ un
Neprecizētus organiskus vai simptomātiskus psihiskus traucējumus) (ICD-10, 1994)).
Šo personu skaits ir 34 (38,6 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem
likumpārkāpējiem) un viņu vidējais vecums – 34,12 (SD=11,70) gadi. Uz tiesu
ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēta „šizofrēnija” ”(saskaņā ar
5
SSK-10 F20 grupas traucējumi (Šizofrēnija) (ICD-10, 1994)). Tika iekļautas 17 (19,3
% no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) ekspertējamās
personas. (vidējais vecums ir 35,12 (SD=10,55) gadi).
Trešais pētījuma dalībnieku dalījums grupās:
Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika
rekomendēts atzīt par pieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 59 (67 % no visiem uz
tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie
likumpārkāpēji (vidējais vecums ir 33,37 gadi (SD=11,06)). Uz tiesu ekspertīzi
nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika rekomendēts atzīt par
ierobežoti pieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 15 (17 % no visiem uz tiesu ekspertīzi
nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji (vidējais
vecums ir 31,8 gadi (SD=9,9)). Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus
ekspertīzes rezultātā tika rekomendēts atzīt par nepieskaitāmiem. Šajā grupā ir
iekļauti 14 (16 % no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz
tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji (vidējais vecums ir 35,64 gadi (SD=12,56)).
Instrumentārijs: (1) Minesotas daudzfaktoru personības testa otrā redakcija
(Minesota Multiphasic Personality Inventory – 2 (MMPI-2), Butcher, Dahlstrom,
Graham, Tellegen & Kaemmer, 1989) Latvijā adaptētā versija (Sarma, 2005). (2)
Psihopātijas aptauja (Psychopathy Checklist-Revised (PCL-R), Hare, 1991) latviski
tulkotā versija (tulkojumu veica E. Strika, M. Raščevska, A. Putniņš). (3) Dokumentu
(krimināllietas, slimības vēstures un ekspertu atzinumu) izpēte. (4) Daļēji strukturēta
intervija par demogrāfiskajiem un ar kriminālo uzvedību saistītajiem rādītājiem.
Datu apstrādes un analīzes metodes: Datu apstrādē tiks lietotas šādas statistiskās
metodes: parametriskās metodes divu izlašu salīdzināšanai, dispersiju analīze
(ANOVA), multivariatīvā dispersijas analīze (MANOVA), diskriminācijas analīze,
skalu ticamības analīze un kontentanalīze. Datu apstrāde tika veikta izmantojot SPPS
15.00 versiju.
Pētījuma uzdevumi: (1) Iepazīties un apkopot galvenos zinātniskos pētījumus un
atziņas par pētījuma tematu. (2) Izvēlēties un aprobēt pētījuma metodes. (3) Ievākt
pētījuma datus. (4) Veikt ievākto datu apstrādi, kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi un
balstoties uz iegūtajiem rezultātiem un to interpretāciju, izdarīt zinātniskā pētījuma
secinājumus. (5) Izstrādāt praktiskus ieteikumus kriminālo personu tiesu ekspertīžu
pilnveidošanai.
Ņemot vērā pētījuma jautājumus un galvenos secinājumus, formulētas
aizstāvēšanai izvirzītās tēzes:
1. Pastāv MMPI- 2 testa profila (ticamības skalu (L, F, K, Fb, Ds, Fp, Mp, S, Sd)
un klīnisko skalu (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si)) atšķirības starp
likumpārkāpējiem, kuriem nozīmēta tiesu ekspertīze, likumpārkāpējiem, kuri
ir notiesāti un atrodas soda izciešanas vietās (apcietinājumā) un personām, kas
nav izdarījušas noziegumu. Tiesu ekspertīzē nonākušie likumpārkāpēji no
apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem un kontroles grupas, atšķiras ar to,
ka viņi ir vairāk koncentrējušies uz savu veselības stāvokli (Hs), ir ar zemāku
pašvērtējumu, viņiem ātrāk rodas vainas izjūta, viņiem grūtāk pieņemt
patstāvīgus lēmumus, ir disforiskāki ar augstāku trauksmes līmeni (D un Pt).
Tiesu ekspertīzēs esošie likumpārkāpēji vāji izprot sevi un savas psiholoģiskās
problēmas, arī biežāk noliedz negatīvās emocijas un konfliktus, kā arī stresa
situācijās viņiem biežāk rodas somatiska rakstura problēmas (Hy un Hs).
Apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem šo skalu raksturojošās iezīmes
neatšķiras no kontroles grupas. Gan tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji,
gan apcietinājumā esošie likumpārkāpēji, salīdzinoši ar kontroles grupu, ir
6
daudz aizdomīgāki, jūtīgāk uztver citu attieksmi pret sevi, ir raksturīgākas
dusmas un naidīgums pret citiem (Pa), kā arī viņi jūtas atšķirīgāki no citiem, ir
sociāli izolētāki, jūtas nesaprasti, var būt arī neskaidra, realitātei neatbilstoša
domāšana (Sc). MMPI-2 testā Psihopātijas skala (Pd) ir tā skala, kas atšķir
tiesu ekspertīzē un apcietinājumā esošus likumpārkāpējus, no cilvēkiem, kuri
likumu nav pārkāpuši.
2. MMPI-2 testa skalas statistiski nozīmīgi diferencē uz tiesu ekspertīzi nosūtītos
likumpārkāpējus no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem. Vislielāko
ieguldījumu likumpārkāpēju diferencēšanā pa divām grupām dod F (Ds, Fb),
Pd, D un Pa skalas. Ja likumpārkāpējs vairāk uzrāda sūdzības par dažādām
savām psiholoģiskām un psihiskām problēmām (F, Ds, Fb) un vairāk viņam ir
izteikta nomāktība, zems pašvērtējums, iespējams varbūt pat pašnāvības idejas
(D), aizdomīgums, naidīgums pret citiem, neuzticēšanās citiem, jūtīgums pret
kritiku (Pa), bet mazāk izteiktas antisociālas uzvedības izpausmes, tendence
konfliktēt un agresivitāte (Pd), tad pieaug iespējamība, ka šis likumpārkāpējs
tiks nosūtīts uz tiesu ekspertīzi;
3. Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psihiatriskajā un psiholoģiskajā
ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem, ar dažādām psihisko traucējumu
diagnozēm, nepastāv personības iezīmju atšķirības (mērītas ar MMPI-2), taču
pastāv dažas starpgrupu atšķirības. Likumpārkāpējiem ar organiskajiem
psihiskajiem traucējumiem aizdomīgums, neuzticēšanās citiem, izteikts
jūtīgums pret citu attieksmi pret viņiem, iespējams pat attiecību ideju
veidošana (Pa), nemiers un trauksme (Pt) ir daudz vairāk izteiktas nekā
likumpārkāpējiem, kuriem ir uzstādīta diagnoze – šizofrēnija. Tāpat šiem
likumpārkāpējiem ir augstāki rezultāti arī Hs (Hipohondrija) un Hy (Histērija)
skalās nekā likumpārkāpējiem šizofrēniķiem. Tas norāda, ka viņi ir
egocentriskāki, vairāk noliedz savas problēmas, nespēj izprast savas un citu
uzvedības motīvus, rūpīgāk seko līdzi sava organisma funkcionēšanai, vairāk
izjūt fizisku diskomfortu, savas psiholoģiskās problēmas pārvērš somatiskos
simptomos. Turklāt viņi daudz vairāk nekā likumpārkāpēji šizofrēniķi (un
likumpārkāpēji ar personības un uzvedības traucējumiem) ir nepārliecinātāki
par sevi, izjūt distresu un nomāktību (D). Salīdzinoši ar likumpārkāpējiem,
kuriem ir diagnosticēta šizofrēnija, viņiem ir lielākas grūtības ievērot
sabiedrības normas un likumus, vairāk rīkojas impulsīvi, tūlītēji apmierinot
savas vajadzības (Pd). Ekspertējamās personas ar organiskiem psihiskiem
traucējumiem uzrāda daudz lielākas adaptācijas grūtībām un lielāku
emocionālā diskomforta izjūtu (F), un, ir ar vājāk attīstītiem psiholoģiskās
aizsardzības mehānismiem (K) nekā ar šizofrēniju slimojošie likumpārkāpēji.
Likumpārkāpējiem ar personības un uzvedības traucējumiem no ar šizofrēniju
slimojošiem likumpārkāpējiem, atšķir tikai viena – psihopātijas skala (Pd). Šī
ir arī tā skala, kurā ir konstatētas atšķirības starp likumpārkāpējiem ar
organiskajiem psihiskajiem traucējumiem un šizofrēniķiem, bet nav
konstatētas atšķirības starp likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem
traucējumiem un personības un uzvedības traucējumiem. Pēc psihopātijas, kas
mērīta ar PCL-R, izteiktības pakāpes atšķirības starp likumpārkāpējiem ar
dažādām psihisko traucējumu diagnozēm atšķirības nepastāv, taču
likumpārkāpējiem ar personības traucējumiem, atšķirībā no likumpārkāpējiem
ar šizofrēniju, ir konstatētas vairāk zteiktas tādas psihopātijai raksturīgas
pazīmes, kā sociālā deviance un antisocialitāte. Likumpārkāpēji ar
organiskajiem traucējumiem biežāk kā likumpārkāpēji ar personības
7
traucējumiem un šizofrēniju, likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī atradās
psihoaktīvo vielu ietekmē, veica noziedzīgo nodarījumu pret personu, neatzina
pilnībā savu vainu un sadarbojās ar citiem. Savukārt likumpārkāpējiem ar
personības traucējumiem biežāk nekā ar šizofrēniju slimojošiem
likumpārkāpējiem bija sastopamas pazīmes, kas liecināja par jau iepriekš
bijušu kriminālu uzvedību;
4. Starp tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psihiatriskajā un psiholoģiskajā
ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības
pakāpes veidu nepastāv personības iezīmju atšķirības (mērītas ar MMPI-2),
taču pastāv dažas starpgrupu atšķirības. Par nepieskaitāmiem
likumpārkāpējiem atzīto MMPI-2 testa profilos, tāpat kā pieskaitāmo un
ierobežoti pieskaitāmo likumpārkāpēju profilos dominē Sc (šizofrēnija) skala,
kas norāda, ka šiem cilvēkiem ir raksturīga sociāla izolētība, saskarsmes
veidošanas grūtības un neskaidra domāšana. Jūtīgums, neuzticēšanās citiem,
aizdomīgums, apdraudētības izjūta no apkārtējo puses, naidīgums (Pa), kā arī
nemiers, trauksme, bažīgums (Pt), ir tās iezīmes, kas nepieskaitāmos
likumpārkāpējus atšķir no pieskaitāmajiem likumpārkāpējiem. Par
nepieskaitāmiem
atzīto
likumpārkāpēju
aizdomīguma,
naidīguma,
apdraudētības izjūtas, nedrošības līmenis ir mazāk izteikti, salīdzinoši ar
pieskaitāmiem likumpārkāpējiem. Savukārt nepieskaitāmie no ierobežoti
pieskaitāmiem likumpārkāpējiem atšķiras ar zemāku fizisko un psihisko
aktivitāti un enerģiskumu (Ma). Pēc psihopātijas, kas mērīta ar PCL-R,
izteiktības pakāpes atšķirības starp likumpārkāpējiem ar dažādām psihisko
traucējumu diagnozēm atšķirības nepastāv, taču pieskaitāmie un ierobežoti
pieskaitāmie likumpārkāpēji no nepieskaitāmiem likumpārkāpējiem atšķiras
pēc kriminālās vēstures rādītājiem.
5. MMPI-2 testa, PCL-R aptaujas, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures
rādītāji, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma
izdarīšanu saistītie rādītāji diferencē uz tiesu ekspertīzi nosūtītos
likumpārkāpējus ar dažādām kriminālās atbildības pakāpēm. Vislielāko
ieguldījumu likumpārkāpēju diferencēšanā pa grupām dot MMPI-2 testa D, Sc
un Ma skalas, ekspertīzes laikā uzstādītā diagnoze – šizofrēnija un
psihiatriskās vēstures faktoru summārie rādītāji (alkohola un narkotisko vielu
lietošanas pieredze un garīgās veselības problēmas dzīves laikā), kā arī
psihiskais stāvoklis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā.
PROMOCIJAS DARBA SATURS
Teorētiskā daļa
Kriminālās uzvedības skaidrojošās teorijas
Kriminālās uzvedības izzināšana un izpēte vienmēr ir bijusi vairāku zinātnisku
disciplīnu intereses objekts. Pētījumus kriminālās uzvedības jomā veic psiholoģijas,
medicīnas, socioloģijas, kā arī juridiskās zinātnes pārstāvji. Pētījumi kriminoloģijā kā
galveno izvirza kriminālās uzvedības cēloņu un iemeslu atklāšanu (McGuire, 2004).
Psihologus un psihiatrus tradicionāli vairāk interesē jautājums par to, kādi cilvēki
kļūst par likumpārkāpējiem un kāpēc. Sociologi vairāk pēta attiecīgo iedzīvotāju
grupas jeb segmentus, nevis atsevišķus indivīdus, tāpat viņi vairāk izzina noziedzību
noteicošos sociāli ekonomiskos faktorus. Zinātniskajā literatūrā tiek izdalīta arī tāda
starpnozaru zinātniska disciplīna kā kriminālās uzvedības psiholoģija, kur tiek
apvienoti socioloģijas, kriminoloģijas, klīniskās un tiesu (jeb juridiskās) psiholoģijas
zinātņu sasniegumi un uzskati. Kriminālās uzvedības psiholoģija meklē racionālus un
8
empīriskus izskaidrojumus, lai saprastu kriminālo darbību, un īpašu nozīmi pievērš
noziedzīgās darbības veicēju individuālo atšķirību izpētei. Pētījumi šīs zinātniskās
disciplīnas jomā neaprobežojas tikai ar dzimuma, vecuma, tautības vai sociālās
izcelsmes faktoru ietekmes noteikšanu uz kriminālo uzvedību, bet gan tiek meklēta
daudz dziļāka un plašāka izpratne par kriminālo uzvedību un likumpārkāpēja
personību (Andrews & Bonta, 1998). Kriminālās uzvedības psiholoģija noziedzīgo
uzvedību analizē, ņemot vērā bioloģiskos, personības, intepersonālos, ģimenes un
sociāli kulturālos faktorus, kā arī interesējas par indivīda uzvedības un
likumpārkāpuma izdarīšanas konkrētās situācijas savstarpējo saistību.
Autori izdala vairākas kriminālās uzvedības skaidrojošās teorijas. Viena pieeja
kriminālās uzvedības skaidrojumā kriminālo uzvedību tiešā veidā saista ar
individuālajiem jeb personības faktoriem, cita pieeja - kriminālo uzvedību skaidro kā
sociālo un vides nosacījumu rezultātu, vēl cita – uzskata, ka kriminālā uzvedība ir kā
nesamierināms konflikts starp indivīdu un sociālajiem spēkiem. Ir arī eklektiskās
teorijas, kuras veidotas, apvienojot dažādas pieejas un virzienus, no individuālajiem
faktoriem līdz pat plašiem sociālās vides faktoriem. Vadošās kriminālās uzvedības
skaidrojošās teorijas nosacīti var iedalīt trīs galvenajās grupās (Glueck & Glueck,
1950, Thornton, 1987, Eysenck & Gudjonsson, 1989, Andrews, 1989; Andrews,
Leschied & Hoge, 1992 kā minēts Andrews & Bonta, 1998; LeBlanc, Ouimet &
Tremblay, 1988; Gottfredson & Hirschi, 1990; Farrington, 2004): (1) Socioloģiskās
teorijas (piemēram, Sociālās lokalizācijas teorija, Kontroles teorija, Diferenciālo
saistību teorija); (2) Psiholoģiskās teorijas (piemēram, Psihodinamiskā/Psihoanalītiskā
teorija, Biheiviorālā teorija, Aizenka kriminalitātes teorija); (3) Kompleksās teorijas
(piemēram, Vispārējā personības un sociālās psiholoģijas pieeja kriminālās uzvedības
skaidrojumā), Eklektiskās teorijas (dažādu uzskatu, teoriju, idejisko virzienu
savienošana) (piemēram, LeBlanka, Oimeta un Trembleja pieeja, Vilsona un
Hernšteina pieeja, Faringtona pieeja).
Šobrīd nav radīta vienota teorija, kas nosaka kriminālo uzvedību. Kriminālas
uzvedības veidošanos ietekmē vairāku faktoru savstarpējā mijiedarbība (gan
bioloģiskā predispozīcija, gan sociālā pieredze), nevar izolēti izdalīt kādu no iepriekš
minētajiem faktoriem un uzskatīt, ka tas ir galvenais, kas ietekmējis likumpārkāpuma
izdarīšanu. Šobrīd vadošā ir vispārējā personības un sociālās psiholoģijas pieeja
kriminālās uzvedības skaidrošanā, kuras ietvaros tiek izdalīti četri centrālie faktori,
kas nozīmīgi ietekmē kriminālās uzvedības veidošanos (attieksme vai nostāja,
attiecības, indivīda uzvedības vēsture un viņa personība).
Personības izpratne psiholoģijā
Lai arī sākotnēji kriminologi personību neuzskatīja par svarīgu faktoru
kriminālās uzvedības skaidrošanā, pēdējos gados ir parādījušies daudz pētījumu, kuri
atklāj šo saistību (Miller & Lynam, 2001), un tiek uzskatīts, ka viens no
likumpārkāpuma veicinošiem faktoriem ir arī personības iezīmes. S. Hempsons
(Hampson, 1988) uzskata, ka, lūkojoties uz kriminālo uzvedību no personības
psiholoģijas viedokļa, nevis situācijai vai apkārtējiem apstākļiem, bet gan tieši
personību raksturojošiem lielumiem ir noteicošā loma kriminālās uzvedības
skaidrošanā. Likumpārkāpēju personības pētījumu mērķis ir pierādīt, ka cilvēkiem,
kas izdara likumpārkāpumu, ir raksturīga personības īpašību plejāde, kas atšķir viņus
no cilvēkiem, kas likumpārkāpumu nav izdarījuši.
Pirms tālāk analizēt likumpārkāpēja personību, tiks noskaidrots, kas tiek saprasts
ar personību, personības iezīmēm un personības raksturojumu.
Amerikas psihologu asociācijas atzītajā personības definīcijā ir teikts, ka
personība ir cilvēkam piemītoši neatkārtojami psiholoģiski dotumi, kas ietekmē viņa
9
uzvedības modeļus dažādās situācijās un laika periodos (Gerrig & Zimbardo, 2002).
Pārsvarā, visās personības teoriju definīcijās tiek pasvītrota personības individualitātes
nozīme vai individuālās atšķirības. Personība kā subjekts tiek raksturota evolūcijas
procesā, kuru ietekmē gan ārējie, gan iekšējie faktori (ģenētiskā un bioloģiskā
predispozīcija, sociālā pieredze un apkārtējās vides mainīgie apstākļi). Vairumā
personības definīciju personība tiek definēta, izmantojot tos raksturojošos lielumus,
kuri „atbild” par pastāvīgu uzvedības formu. Personība kā tāda ir nosacīti nemainīga
un pastāvīga laikā un apkārtējos apstākļos (Hjelle & Ziegler, 1992; Matthews, Deary
& Whiteman, 2003).
Viena no jaunākajām un pasaulē vadošajām apvienojošajām pieejām personības
iezīmju izpētē ir 20 gs. 80 gados izveidotais P. Kostas un R. Makkreja piecfaktoru
modelis, kas satur bāzes iezīmes. Ar personības iezīmēm tiek saprasts relatīvi
pastāvīgs cilvēka domāšanas, jušanas un darbības veids, bet ar personības struktūras
iezīmēm tiek saprasta kovariāciju sistēma starp šīm iezīmēm, kas parasti summējas
relatīvi mazā skaitā faktoru, kas tad arī ir personības pamatdimensijas (McCrae &
Costa, 1997).
Ja uz personību lūkojas tikai no personības iezīmju vai kādas citas personības
teorijas viedokļa, tad tā sniedz ierobežotu izpratni par personību, tās raksturotājiem un
īpašībām, tādēļ ir autori (Mayer, 2005, 2006; McAdams, 2007; Maddi, 2007), kas
mēģina integrēt labi zināmo „lielo” personības teoriju atziņas jaunā personības
sistēmu struktūrā. Viņi personību definē kā psiholoģisku sistēmu, kas veidota no
savstarpēji saistītām daļām (Mayer, 2006). Šī organizētā un attīstībā esošā personības
struktūra atspoguļo indivīda apakšsistēmu kopējo darbību. Personības struktūras
svarīgākās sistēmas un apakšsistēmas ir: Enerģijas režģis (motivācija un emocijas),
Apziņas vadība (apziņa un uzmanība, „Es” apzināšanās, aizsardzības un kopings),
Zināšanu apstrāde („Es” veidols, pasaules veidols, iztēles produkti, intelekts, darba
atmiņa) un Sociālais izpildītājs (sociālās prasmes, sociālo lomu zināšanas, piesaistes
sistēma, sociālo emociju un motivācijas izpausmes). Katrai no šīs struktūras daļām ir
raksturīga kāda noteikta iezīme (piemēram, Enerģijas režģim ir raksturīgs neirotisms –
stabilitāte, vajadzība pēc sasniegumiem, Sociālajam izpildītājam introversija –
ekstraversija u.c.) (Mayer, 2005).
Ir autori, kas uzsver, ka visus personību raksturojošos konstruktus,
provizoriski var sakārtot trīs grupās: raksturīgās iezīmes, adaptācijas raksturotāji un
integratīvais dzīves stāsts (Hooker & McAdams, 2003; McAdams, 2006; McAdams
& Pals, 2006; Sheldon, 2004 kā minēts McAdams & Pals, 2007).
Personības raksturīgās iezīmes tiek definētas kā plaša individuāli psiholoģiskā
dimensija, kas apraksta personas uzvedības, domu un izjūtu internālās, stabilās un
vispārīgās individuālās atšķirības. Iezīmes parādās indivīda funkcionēšanā dažādās
situācijās un dažādos laika sprīžos. Parasti raksturīgās iezīmes tiek mērītas, izmantojot
personības pašnovērtējuma metodes.
Otrajā grupā tiek iekļauts plašs tādu personības konstruktu kā motīvi, mērķi,
intereses, vērtības, uzvedības stratēģijas un attīstības uzdevumi klāsts, kā arī
kognitīvās shēmas un stili, identitātes stāvokļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas un
aizsardzības mehānismi. Tie visi tiek nosaukti par adaptācijas raksturotājiem. Šie
raksturotāji apraksta, ko cilvēks vēlas no dzīves un, ko viņš dara, lai to panāktu, un kā
cilvēks izvairās no tā, ko viņš nevēlas. Adaptācijas raksturotājus parasti izzina laika,
vietas, situācijas vai sociālās lomas kontekstā.
Trešā grupa aptver indivīda integratīvo dzīves stāstu, kas ir internalizēti un
izvērsti personas paša stāstījumi (angļ.val. - self-narrative) ar kuru palīdzību indivīds
10
rekonstruē pagātni un iztēlojas nākotni. Tas palīdz cilvēkam savu dzīvi izjust kā
nozīmīgu, vienotu un mērķtiecīgu.
Tā kā šī darba ietvaros veiktais empīriskais pētījums nav balstīts kādā konkrētā
personības teorijā (tikai daļēji tas ir balstīts personības iezīmju pieejā), tad, vadoties
no visa iepriekš rakstītā, ar personības raksturojumu tiks saprasts raksturīgās
personības iezīmes un personības adaptācijas raksturotāji (uzvedības un emocionālās
īpatnības, cilvēka attieksme un vērtējums par sevi un citiem, viņa motivācija, viņa
piemērošanās spējas) kā to min iepriekš aprakstītie autori (McAdams & Pals, 2007).
Likumpārkāpēja personības izpēte
Attiecībā uz likumpārkāpēju personības iezīmēm, jāsecina, ka gandrīz visos
kriminālās uzvedības psiholoģisko teoriju skaidrojumos, personību raksturojošiem
faktoriem (tai skaitā arī personības iezīmēm) ir būtiska loma kriminālās uzvedības
veidošanās gaitā un arī izpausmēs. Iepazīstoties ar kriminālās uzvedības psiholoģijas
literatūru un pētījumiem kriminālās psiholoģijas jomā, jāsecina, ka neeksistē kāds
noteikts vispārējs likumpārkāpēja vai noziedznieka personības tipa raksturojums. Kā
atzīmē K. Klements : “.. zinātnieku vidū pastāv galēji uzskati, sākot ar – “visi
likumpārkāpēji ir līdzīgi” līdz – “katrs likumpārkāpējs ir unikāls” (Clements, 1996).
Tāpat zinātnieki nav atklājuši kādu vienu noteiktu personības iezīmi, kura atšķirtu
likumpārkāpēju no cilvēka, kurš nav pārkāpis likumu. Taču personības faktori ir
būtisks rādītājs, lai izprastu kriminālās uzvedības dabu. Dažādas kriminālās uzvedības
formas ir saistītas ar dažādiem personības faktoriem.
Apkopojot iepriekšējo gadu literatūru par likumpārkāpēju personības izpēti,
jāsecina, ka ir veikti pētījumi šādās jomās: (1) likumpārkāpēju personības iezīmju
salīdzinājumi ar likumpārkāpumu neizdarījušo personu personības iezīmēm; (2)
specifisko personības iezīmju kā kriminālās uzvedības riska faktoru noskaidrošana;
(3) personības iezīmju saistības ar dažādiem kriminālās uzvedības veidiem izpēte; (4)
likumpārkāpēju personību tipoloģiju veidošana, pamatojoties uz personības iezīmju
noturīgu kopumu un to savstarpējo saistību.
Psihiskie traucējumi un to saistība ar likumpārkāpuma izdarīšanu
Viedokļi par to, cik lielā mērā psihiskie traucējumi ietekmē un ir saistīti ar
kriminālas uzvedības izpausmēm, gadu no gada ir mainījušies. Dž. Bonta ar kolēģiem
(Bonta, Law & Hanson, 1998) raksta, ka ir pētījumi (Rabkin, 1979; Monahan &
Steadman, 1983), kuros autori nonākuši pie secinājuma, ka saistība starp kriminālu
uzvedību un psihes traucējumiem nepastāv. Citu pētījumu (Hodgins, 1993; Monahan,
1993; Marzuk, 1996) rezultātā šī saistība savukārt ir pierādīta. P. Daiets (Dietz, 1992)
aprakstīja piecus kriminālās uzvedības un psihisko traucējumu iespējamo saistību
veidus: (1) kriminālā uzvedība ir kā sekas psihotiskiem simptomiem, (2) veicot
kriminālu darbību tiek apmierinātas kompulsīvās tieksmes (piemēram, parafīlijas), (3)
kriminālajā uzvedībā atspoguļojas personības traucējumi, (4) vienlaicīgi sakrīt
kriminālā uzvedība un psihisks traucējums, (5) patiess vai simulēts psihisks
traucējums ir kā reakcija uz veikto kriminālo darbību.
Domājot par psihisko traucējumu izpētes nozīmi juridiskajā aspektā un apkopojot
pasaulē veiktos pētījumus, var apgalvot, ka jautājums par likumpārkāpēja
psihiskajiem traucējumiem ir svarīgs gan kriminoloģijas, gan kriminālistikas, gan
krimināli tiesiskajā, gan krimināli procesuālajā, gan arī kriminālās atbildības un soda
izciešanas aspektā.
Pēdējo gadu zinātniskajā literatūrā par psihisko traucējumu saistību ar kriminālo
uzvedību galvenokārt dominē pētījumi divos virzienos: tiek aplūkota psihisko
traucējumu saistība ar vardarbīgu uzvedību un saistība ar atkārtotu vardarbīga
likumpārkāpuma izdarīšanas risku. Lai arī mazāk, tomēr ir veikti arī pētījumi citos
11
virzienos, tai skaitā arī kriminālās uzvedības saistību izzināšanā ar kriminālo
atbildības pakāpi.
Likumpārkāpēja personības izpēte tiesu ekspertīzēs
Likumpārkāpēja personības izpētes nepieciešamība izriet no likuma noteiktām
normām un savā ziņa ir obligāta. No juridiskā viedokļa katrā noziedzīgā nodarījuma
jēdziena sastāvā ir ietvertas objektīvās un subjektīvās pazīmes (Krastiņš, 2000). Lai
arī noziedznieka personību raksturojošās ziņas neatklāj un nepierāda noziedzīgā
nodarījuma sastāva esamību vai neesamību, juristi uzsver, ka tām ir krimināltiesiska
nozīme, jo tās var būt svarīgas, kad likumpārkāpējam par izdarīto jānosaka sods vai
jāizlemj citi ar sodu saistīti jautājumi krimināllietā (tas ir noteikts krimināllikuma
(Krimināllikums, 2004) 46.panta 2.daļā, 49.panta 1.daļā, 55.panta 1.daļā, 58.panta
1.daļā). Juridiskajā un tiesu psiholoģijas literatūrā bieži tiek rakstīts par individualizētu
pieeju soda noteikšanā. Saskaņā ar vispārējo soda piespriešanas pamatu, jēdziens
‘’individualizācija’’ kompleksi aptver izdarītā likumpārkāpuma vērtējumu,
likumpārkāpēja personību, vainu pastiprinošos vai mīkstinošos apstākļus
(Sitkovskaja, 2000). Šeit ir nozīmīgas visas tās personību raksturojošās īpašības, kas
ietekmē pretlikumīgās darbības izvēli un realizāciju, apgrūtina vai atvieglo tā
veikšanu un attiecas uz viņa attieksmi pret izdarīto. Tādēļ ir grūti pārvērtēt psihologa
palīdzību, lai realizētu individuālo pieeju krimināllietā, īpaši, lai izpētītu
likumpārkāpēju vērtību orientāciju, motivāciju, personības iezīmes, kas ir svarīgas, lai
individualizētu atbildību (sodu) un uzvedības prognozi, saistībā ar piespriesto sodu.
Diemžēl izmeklētāju un tiesnešu metodoloģiskajā literatūrā individualizētās atbildības
psiholoģiskie aspekti praktiskie tiek ignorēti. Tiek runāts par sociālajiem, sociāli
demogrāfiskajiem, kriminoloģiskajiem, tiesiskajiem personības aspektiem, bet tas, ka
personībai pirmām kārtām ir raksturīgas psiholoģiskas iezīmes un stāvoklis, parasti
netiek pieminēts vai arī netiek atklāts, kādas personību raksturojošas īpašības ir
svarīgas, risinot juridiskos jautājumus. Lai pilnībā realizētu individualizēto pieeju
likumpārkāpējam, ir nepieciešams izpētīt pietiekami plašu viņa personību raksturojošu
aspektu vai konstruktu apjomu, piemēram, vajadzības, uzvedības motīvus, personības
iezīmes, emocionālo un gribas sfēru, intelektuālās spējas.
Latvijā tieslietu sistēmā šobrīd vēl ļoti maz tiek izmantota psihologa pieredze
un zināšanas. Taču pasaulē, no praktiskā pielietojuma viedokļa, likumpārkāpēja
personības un tās iezīmju izpēte ir svarīga ne tikai kriminālās uzvedības psiholoģijas
jomā vispār, bet konkrēti arī tiesu psihologa darbā. Vairāki autori (Ben-Porath,
Graham, Hall, Hirschman, & Zaragoza, 1995; Pope et al., 2000, Nicholson &
Norwood, 2000) izdala trīs galvenās jomas, kur tiesu psihologs veic likumpārkāpēja
personības novērtējumu, tai skaitā, pēta personības iezīmes, izmantojot personības
izpētes testus: (1) izvērtējot likumpārkāpēja kompetenci; (2) izvērtējot likumpārkāpēja
spēju atbildēt par izdarīto; (3) izvērtējot kriminālās uzvedības un atkārtotas kriminālās
uzvedības riska pakāpi. Citu autoru grupa (Edens, Cruise & Buffington-Vollum,
2001) papildus vēl atzīmē tādas jomas kā atkārtotas kriminālas uzvedības
iespējamības izvērtējums, vardarbīgas uzvedības prognozēšana, ārstēšanas vai
korekcijas efektivitātes noteikšana, kā arī tiesu ekspertīzes situācijā, piemēram,
simulēšanas tendenču noteikšana. Krievu autoru pētījumos savukārt tiek akcentēts, ka
likumpārkāpēja personības izpēte ir svarīga, lai: (1) atrisinātu jautājumu, kas skar
kriminālās atbildības noteikšanu un atsevišķu likumpārkāpumu veidu juridisko motīvu
noteikšanu; (2) individualizētu kriminālo atbildību un sodu (Safuanof, 2004),; (3)
izpētītu personības iezīmju iespējamo ietekmi uz indivīda uzvedību konkrētā
noziedzīgā nodarījuma situācijā (Sitkovskaja, 1998), kā arī tiesu ekspertīžu situācijās,
lai (1) izpētītu likumpārkāpēju ar psihiskiem traucējumiem personības iezīmes un to
12
ietekmi uz viņa spēju saprast situāciju un vadīt savu uzvedību noziedzīgā nodarījuma
laikā (Balabanova, 1998).
Latvijā viena no jomām, kurā visbiežāk izmanto tiesu psihologa zināšanas un veic
likumpārkāpēja personības izpēti, ir tiesu ekspertīzes (tiesu psiholoģiskā ekspertīze
apriori veseliem cilvēkiem, tiesu klīniski psiholoģiskā izpēte kā papildus izmeklējumu
tiesu psihiatriskajās ekspertīzēs un kompleksā tiesu psihiatriskā un tiesu psiholoģisko
ekspertīze). Lai izpētītu un atklātu juridiski nozīmīgus psihiskus traucējumus,
nepieciešamas ne tikai psihiatriskās zināšanas, bet arī klīniskās psiholoģijas zināšanas.
Ne tiesu psiholoģiskā, ne tiesu psihiatriskā ekspertīze atsevišķi nespēj pilnībā atbildēt
uz visiem tiesu interesējošiem jautājumiem.
Latvijā tiesībsargājošās iestādes, nosūtot likumpārkāpēju uz tiesu ekspertīzi,
galvenokārt sagaida atzinumu, kas palīdzētu izlemt jautājumu par ekspertējamās
personas spēju atbildēt par savu rīcību, tas ir, pieskaitāmību, nepieskaitāmību, vai
ierobežotu pieskaitāmību, kā arī sagaida rekomendācijas par iespējamo medicīniska
rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu likumpārkāpējam. Tādēļ ir svarīgi izprast šo
stāvokļu kritērijus gan no juridiskā, gan psiholoģiskā, gan medicīniskā aspekta.
Pieskaitāmības vai nepieskaitāmības problēma ir kompleksa. Tajā ir savstarpēji
iesaistīti psiholoģiskie, klīniski psiholoģiskie, psihiatriskie un tiesiskie aspekti. Jo
runa ir ne tikai par tā vai cita slimīgā stāvokļa diagnostiku, bet arī par to, kā šis
defekts ietekmē darbības regulāciju un veidošanos. Lai to noskaidrotu, traucēto psihi
ir nepieciešams salīdzināt ar veselo. Šī personības normas vai patoloģijas
noskaidrošana ir psiholoģiskās izpētes priekšmets un ir viens no komplicētākajiem
uzdevumiem. Ja prakses attīstības gaitā ir pietiekami izstrādāti nepieskaitāmības
kritēriji, tad ierobežotas pieskaitāmības kritēriji šobrīd nav skaidri formulēti un
definēti ne no medicīniskā ne psiholoģiskā viedokļa.
Ļoti maz ir atrodami tādi pētījumi, kuros būtu izzināta saistība starp kriminālās
atbildības pakāpi (pieskaitāmību, ierobežotu pieskaitāmību un nepieskaitāmību) un
likumpārkāpēja personību raksturojošām īpatnībām un iezīmēm (Moskowitz, Lewis,
Ito & Ehrmentraut, 1999; Barendregt, Muller, Nijman & de Beurs, 2008). Ir pētījumi,
kuros tiek izvirzīta hipotēze par to, ka personību raksturojošās īpatnības ir kā
mediators starp psihiskajiem traucējumiem un kriminālās atbildības pakāpi (Rogers &
McKee, 1995; Barendregt, Muller, Nijman & de Beurs, 2008). Tā kā MMPI tests ir
plaši lietots likumpārkāpēju personības izvērtēšanā, tad literatūrā pārsvarā var atrast
tieši ar šo testu veiktos mērījumus. Ir jāatzīmē, ka šie pētījumi atšķiras gan ar pētījuma
hipotēzēm un jautājumiem, gan ar pētījuma dalībnieku atlasi.
Kā vienu no nedaudzajiem var minēt pētījumu, kurā izmantojot MMPI-2 testu,
tika salīdzināti civilie psihiatriskie pacienti ar likumpārkāpējiem, kuri atzīti par
nepieskaitāmiem (Moskowitz, Lewis, Ito & Ehrmentraut, 1999). Šī pētījuma rezultātā
tika konstatēts, ka nepieskaitāmo likumpārkāpēju MMPI-2 profils būtiski atšķiras no
MMPI-2 civilu psihiatrisku pacientu profila. Nepieskaitāmo likumpārkāpēju profilu
varēja interpretēt kā mazāk patoloģisku, tajā augstākā skala bija K (korekcijas) un
salīdzinoši ar psihiatrisku pacientu profilu, zemākas bija F, 1., 2., 7., 8. un 0 skalas.
Starp šīm divām grupām netika konstatētas atšķirības 4. skalā.
Ja tiek salīdzināti MMPI testa rezultāti starp pieskaitāmiem un nepieskaitāmiem
slepkavību izdarījušiem likumpārkāpējiem, tad R. Rodžers un Sīmens (Rogers &
Seman, 1983) savā pētījumā konstatēja, ka 5. skala bija vienīgā skala, kurā tika
konstatētas atšķirības starp šiem likumpārkāpējiem. Tāpat viņi secināja, ka MMPI
tests dot mazu ieguldījumu, lai diferencētu likumpārkāpējus pa divām grupām
(pieskaitāmie un nepieskaitāmie).
13
Savukārt apkopojot ar MMPI-2 testu šai sakarā veiktos pētījumus, R. Rodžers un
G. Makkijs (Rogers & McKee, 1995) secināja, ka juridiski atzītu pieskaitāmu un
nepieskaitāmu personu MMPI-2 profilos, pastāv dažas nozīmīgas atšķirības. Par
nepieskaitāmiem atzītām personām ir zemāki rezultāti 4. (psihopātija) un ASP
(antisociāla pieredze) skalās. Tālāk viņi norāda, ka MMPI-2 rezultāti var sniegt
svarīgu informāciju sprieduma pieņemšanas procesā par personības kriminālo
atbildību. Pirmkārt, apsūdzētajiem, kuri atzīti par nevainīgiem nepieskaitāmības dēļ,
var būt izteikta motivācija pārspīlēt savas emocionālās problēmas, tādēļ ir svarīgi
novērtēt testa rezultātu ticamības rādītājus. Otrkārt, plašais zinātnisko pētījumu un
literatūras skaits par MMPI/MMPI-2 skalu un to kombināciju korelācijām, ļauj izdarīt
akurātus secinājumus par tām personības iezīmēm un simptomiem, kas norāda uz
likumpārkāpēja spēju atbildēt par savu rīcību. Treškārt, atsevišķas MMPI-2 skalas,
īpaši 4. (psihopātijas), sniedz informāciju par antisociālu uzvedību, un tādēļ izslēdz
iespēju, ka šai personībai ir kādi traucējumi, kas ierobežo viņa spēju atbildēt par savu
rīcību. Šī skala vienīgi norāda uz iespējamu antisociālas uzvedības atkārtošanos.
Viens no visjaunākajiem pētījumiem, kurā tika izzināti tie faktori, kas ir saistīti ar
lēmuma pieņemšanu par likumpārkāpēja kriminālo atbildību ir veikts Nīderlandē
(Barendregt, Muller, Nijman & de Beurs, 2008). Šī pētījuma rezultāti rāda, ka
uzstādītā diagnoze, kultūras pamats, ieroča veids, kas tika izmantots izdarot
likumpārkāpumu, un tas, vai likumpārkāpējs veica noziedzīgo nodarījumu viens vai
sadarbojoties ar citiem, neatkarīgi ietekmē eksperta secinājumu par viņa
pieskaitāmību vai nepieskaitāmību. MMPI-2 testa rezultāti deva tikai nelielu
ieguldījumu eksperta spriedumos par likumpārkāpēja kriminālo atbildības pakāpi.
Šajā pētījumā tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības F, K un Si skalu vidējās
vērtībās likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības pakāpi.
Ir svarīgi izstrādāt skaidrus psiholoģiskos kritērijus, lai objektīvi varētu noteikt
likumpārkāpēja kompetenci un spēju atbildēt par savu rīcību. Personības iezīmju
izpēte un to saistības izzināšana ar likumpārkāpuma izdarīšanu un kriminālo uzvedību
ir viena daļa no šo kritēriju izstrādes etapiem.
Literatūrā nekur netika atrasti pētījumi par to vai likumpārkāpēja, kurš tiek
nosūtīts uz tiesu ekspertīzi, lai izvērtētu viņa psihisko stāvokli noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanas laikā, personības raksturojums atšķiras no citiem likumpārkāpējiem. Lai
arī Kriminālprocesa likums (Kriminālprocesa likums, 2006, 194. un 195. pants)
vispārīgi nosaka tos gadījumus, kad tiesu ekspertīze būtu veicama un pat ir obligāta,
katrā individuālajā gadījumā lēmumu par tiesu ekspertīzes noteikšanu pieņem procesa
virzītājs, izvērtējot kopumā visus lietas apstākļus. Rodas jautājums – vai šiem
likumpārkāpējiem, kuri tiek nosūtīti uz tiesu ekspertīzi ir kādas personību
raksturojošas atšķirības, salīdzinoši ar tiem, kuri neatrodas tiesu ekspertīzes situācijā.
Tā kā Latvijā līdz šim nav veikti sistemātiski un plaši zinātniskie pētījumi, kuros
tiktu atklāta kriminālās uzvedības saistība ar likumpārkāpēja personības iezīmēm, ar
viņa psihiskiem traucējumiem un kriminālās atbildības pakāpi, tad turpmākajā darba
daļā, atbildot uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem, tiks meklēta šī saistība un arī
atšķirības. Kā parāda pētījumi kriminālās psiholoģijas jomā, bez personības iezīmēm
kriminālās uzvedības izpausmēs lielu lomu spēlē arī citi faktori – sociāldemogrāfiskie,
kriminālie un klīniskie, tai skaitā arī psihopātija, kurai ir cieša saistība ar kriminālo
uzvedību gan likumpārkāpējiem ar psihiskiem traucējumiem, gan arī bez tiem. Tādēļ
dotā pētījuma ietvaros tiks izzināti arī šie papildus faktori, kas izvēlēti un apkopoti,
balstoties uz iepriekš veikto pētījumu rezultātiem.
Metode
Pētījuma dalībnieki
14
Pirmais pētījuma dalībnieku dalījums grupās:
Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji jeb ekspertējamo grupa. Šo grupu
veido 88 vīrieši, kuri izdarījuši likumpārkāpumu, un ar tiesas, prokuratūras vai izziņas
izdarītāja lēmumu laika posmā no 2005. līdz 2007. gada novembrim bija pakļauti
stacionārai tiesu ekspertīzei, lai noteiktu viņa kriminālo atbildības pakāpi
(pieskaitāmību, nepieskaitāmību vai ierobežotu pieskaitāmību). Pētījumā tika iekļauti
indivīdi no divām Rīgas stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļām (viņiem bija
piemērota brīvības atņemšana – apcietinājums) un arī tie likumpārkāpēji, kuri atradās
policijas uzraudzībā. Jāņem vērā, ka 1. grupā tika iekļauti tikai tie cilvēki, kuriem
dzimtā valoda ir latviešu valoda un kuri ieguvuši pamatskolas (31,8 %), nepabeigtu
vidējo (28,4 %), vidējo (31,8 %) vai augstāko (8,0 %) izglītību. Viņiem tiesu
ekspertīze nav nozīmēta garīgās atpalicības vai kādu citu neatgriezenisku intelekta
traucējumu dēļ. Vīriešu vecums bija no 18 līdz 61 gadam (M=33,47, SD=11,05).
Pētījuma dalībnieku sadalījums pa izdarītajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem: a)
51,4 % ir veikuši noziedzīgu nodarījumu pret personu (nonāvēšana, smagi, vidēji
smagi vai viegli miesas bojājumi, seksuālie noziegumi), b) 28,4 % – noziedzīgu
nodarījumu pret īpašumu (zādzība, laupīšana, krāpšana, izspiešana, mantas tīša
bojāšana un iznīcināšana, c) 10,2 % – noziedzīgu nodarījumu, pret vispārēju drošību
un sabiedrisko kārtību (huligānisms, narkotisko vielu glabāšana, uzņēmuma novešana
līdz bankrotam. Detalizētāku dalījumu pa nozieguma apakšveidiem skatīt 1.
pielikumā. Ekspertīzes gaitā psihiatri, pamatojoties uz ICD -10 (ICD, 2007), viņiem
noteica šādas diagnozes: a) organiski psihiski traucējumi; b) pieaugušo personības un
uzvedības traucējumi; c) šizofrēnija (procentuālo dalībnieku sadalījumu pa diagnožu
grupām skatīt 1. pielikumā.
Apcietinājumā esošie likumpārkāpēji jeb apcietinātie. Šo grupu veido 54 vīrieši,
kas izdarījuši noziedzīgu nodarījumu un atrodas soda izciešanas vietās pēc
notiesāšanas. Likumpārkāpēju vecuma diapazons ir no 18 līdz 61 gadam (M=29,43,
SD=11,66). Arī šajā grupā ir iekļauti tikai tie, kam dzimtā valoda ir latviešu valoda un
kuri ir ieguvuši pamatskolas (46,3%), nepabeigtu vidējo (16,7%) vai vidējo (37,0%)
izglītību (šajā grupā nebija respondentu ar augstāko izglītību) (detalizētāku šīs grupas
dalībnieku sociāldemogrāfisko raksturojumu skatīt 2. pielikumā).
Kontroles grupa jeb respondenti, kas nav izdarījuši likumpārkāpumu. Šajā
grupā ir iekļauti 66 psihiski veseli vīrieši, kuriem nav inkriminēts likuma pārkāpums
un kuri pēc izglītības un vecuma ir pielīdzināti pirmajai un otrajai grupai. Vīriešu
vecuma diapazons ir no 18 līdz 57 gadiem (M=31,08, SD=9,93). Kontroles grupas
respondentu izglītība ir šāda: pamatskolas – 34,8%, nepabeigta vidējā – 4,5%, vidējā
– 50,0% vai augstākā izglītība – 10,6%.
Otrais pētījuma dalībnieku dalījums grupās:
Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēti „personības
traucējumi”. Tas nozīmē, ka šiem indivīdiem ir dziļi personības un uzvedības
traucējumi, ko saskaņā ar SSK-10 (ICD-10, 1994) klasificē kā F60 grupas
traucējumus, kas nav tieša galvas smadzeņu slimības bojājumu vai citu psihisku
traucējumu sekas. Šajā grupā ir iekļautas 29 (33% no visiem uz tiesu ekspertīzi
nosūtītajiem likumpārkāpējiem) personas. Viņu vidējais vecums ir 31,03 (SD=10,87).
Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēti „organiski
psihiski traucējumi”. Šīs grupas respondentiem tika noteikta F07 grupas diagnoze, kas
ietver traucējumus, kas radušies smadzeņu organisku slimību, bojājuma vai
disfunkcijas dēļ. Šo personu skaits ir 34 (38,6 % no visiem uz tiesu ekspertīzi
nosūtītajiem likumpārkāpējiem) un viņu vidējais vecums – 34,12 (SD=11,70) gadi.
15
Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kuriem konstatēta „šizofrēnija”.
Šīs grupas respondentiem ir uzstādīta F20 grupas diagnoze. Tika iekļautas 17 (19,3 %
no visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) ekspertējamās personas
ar diagnozi „šizofrēnija”. Viņu vidējais vecums ir 35,12 (SD=10,55) gadi.
Trešais pētījumu dalībnieku dalījums grupās:
Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika
rekomendēts atzīt par pieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 59 (67 % no visiem uz
tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie
likumpārkāpēji. Šo personu vidējais vecums ir 33,37 gadi (SD=11,06).
Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika
rekomendēts atzīt par ierobežoti pieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 15 (17 % no
visiem uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie
likumpārkāpēji. Šo personu vidējais vecums ir 31,8 gadi (SD=9,9).
Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika
rekomendēts atzīt par nepieskaitāmiem. Šajā grupā ir iekļauti 14 (16 % no visiem uz
tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem) uz tiesu ekspertīzi nosūtītie
likumpārkāpēji, kurus ekspertīzes rezultātā tika rekomendēts atzīt par
nepieskaitāmiem. Šo personu vidējais vecums ir 35,64 gadi (SD=12,56).
Instrumentārijs
(1) Minesotas daudzfaktoru personības testa otrā redakcija (Minesota Multiphasic
Personality Inventory – 2 (MMPI-2), Butcher, Dahlstrom, Graham, Tellegen &
Kaemmer, 1989) Latvijā adaptētā versija (Sarma, 2005).
(2) Psihopātijas aptauja (Psychopathy Checklist-Revised (PCL-R), Hare, 1991)
latviski tulkotā versija (tulkojumu veica Strika, Raščevska, Putniņš).
(3) Dokumentu (krimināllietas, slimības vēstures un ekspertu atzinumu) izpēte.
(4) Daļēji strukturēta intervija par demogrāfiskajiem un ar kriminālo uzvedību
saistītajiem rādītājiem.
Pētījuma procedūra
Visu grupu rezultāti tika ievākti laika posmā no 2005. gada līdz 2007. gada
novembrim, individuāli tiekoties ar katru pētījuma dalībnieku. Pētījumā iekļauto uz
tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju grupas rezultāti tika ievākti divās tikšanās
reizēs, apcietinājumā esošo likumpārkāpēju un kontroles grupas rezultāti tika ievākti
vienā tikšanās reizē. Pētījumā iekļauto uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju
grupas dati tika ievākti divās stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļās Rīgā.
MMPI-2 tests bija viens no regulāri piedāvātajiem testiem, ar kuru veic respondentu
psiholoģisko izpēti tiesu ekspertīzē. Viņi tika informēti, ka MMPI-2 testa rezultāti tiks
izmantoti zinātniskā pētījuma nolūkos, saglabājot personas anonimitāti. Šajā grupā
pētījuma dalībniekiem MMPI-2 testa apgalvojumi tika lasīti mutiski. Attiecīgās jomas
pētījumi (Edwards, Holmes & Carvajal, 1998) liecina, ka rezultātu neietekmē tas, vai
atbildes bijušas mutiskas vai rakstiskas. Šīs grupas dalībnieki piedalījās daļēji
strukturētā intervijā un tikai veikta viņu dokumentu izpēte. 48 respondentiem no 88
tika veiktas arī Heira Psihopātijas aptaujas intervijas. Apcietinājumā esošo
likumpārkāpēju grupas dalībnieki MMPI-2 testu izpildīja divās apcietinājuma vietās
Rīgā. Dalībnieku piedalīšanās pētījumā bija brīvprātīga. Viņiem MMPI-2 testa
apgalvojumi tika lasīti priekšā, un mutiskās atbildes tika fiksētas attiecīgos
protokolos. Šīs grupas respondenti atbildēja arī uz jautājumiem par viņu vecumu,
iegūto izglītību, izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu. Kontrolgrupas dalībnieki (kuri
pēc vecuma un iegūtās izglītības tika pielīdzināti pirmajai un otrajai pētāmajai grupai)
tika informēti par pētījuma norisi un uzaicināti brīvprātīgi piedalīties pētījumā,
izpildot MMPI-2 testu. Šie cilvēki testu izpildīja patstāvīgi, un viņiem bija iespēja
16
uzdot jautājumus. Kontroles grupas respondentiem papildus tika uzdoti jautājumi arī
par viņa vecumu, iegūto izglītību, un tika precizēta informācija par iespējamiem
garīgās veselības traucējumiem un viņu sodāmību.
Datu ievākšanas un apstrādes gaitā tika pilnībā ievērota konfidencialitāte.
Ievāktie MMPI-2 testa protokoli tika pārbaudīti. Tie protokoli, kuros nebija atbildēts
uz vairāk nekā 15 apgalvojumiem un kur F skalas rezultāts bija lielāks par 30 ballēm,
tika izņemti, jo, kā ir pierādījis Greihems ar līdzautoriem, 30 balles F skalā liecina, ka
respondents vēlējies simulēt kādu no psihiskām problēmām (Graham, Watts &
Timbrook, 1991).
Rezultāti un iztirzājums
Lietoto instrumentu ticamības un validitātes pārbaude
Latvijas un ASV izlases MMPI-2 testa psihometrisko rādītāju salīdzinājums
1)
MMPI- 2 testa iekšējā saskaņotība
Lai pārbaudītu MMPI-2 testa latviešu versijas ticamību, tika aprēķināts viens
no testa ticamības veidiem – skalu iekšējā saskaņotība, izmantojot Kronbaha alfa
koeficentu, un tā salīdzināta ar ASV oriģinālā testa un Z. Sarmas promocijas darbā
iegūtajiem iekšējās saskaņotības rādītājiem (Sarma, 2005). Iegūtie rezultāti ir
atspoguļoti. 1. tabulā.
1. tabula. MMPI-2 skalu Kronbaha alfa koeficenti Latvijas vīriešu izlases (šī
pētījuma) kontroles grupā, Z. Sarmas pētījuma Latvijas vīriešu studentu izlasē un
ASV vīriešu izlasē.
MMPI-2 skalas
Ticamības
skalas
L
F
K
FB
Fp
Ds
S
Mp
Sd
Ss
Klīniskās skalas
Hs
D
Hy
Pd
Mf
Pa
Pt
Sc
Ma
Si
Latvijas izlase
pētījumam)
n1

Latvijas studentu izlase*
n2
ASV izlase** (šim

N

64
60
63
64
66
59
62
64
64
60
0,60
0,78
0,74
0,79
0,44
0,85
0,79
0,48
0,51
0,85
76
76
76
-
0,55
0,72
0,74
-
1127
1077
1103
1106
-
0,62
0,64
0,74
0,72
-
63
58
61
59
63
63
62
63
61
57
0,83
0,57
0,65
0,58
0,67
0,67
0,87
0,83
0,67
0,67
76
76
76
76
76
76
76
76
76
76
0,71
0,59
0,58
0,54
0,43
0,51
0,89
0,88
0,66
0,80
1116
1095
1095
1063
1056
1097
1099
1076
1062
1070
0,77
0,59
0,58
0,60
0,58
0,34
0,85
0,85
0,59
0,82
avots: * „Adaptation of the Minnesota Multiphasic personality inventory-2 to Latvia. A dissertation
submitted to the faculty of the graduate schoool of the University of Minnesota” (Sarma, 2005)
**“Multiphasic Personality Inventory – 2 for Administration and Scoring” (Butcher, Dahlstrom,
Graham, Tellegen & Kaemmer, 1989)
17
2) Skalu aritmētisko vidējo salīdzinājums
Abām izlasēm (Latvijas izlases kontroles grupai un ASV izlasei) skalu vidējo
salīdzinājums tika veikts, lai noskaidrotu vai ASV MMPI-2 testa normas būtiski
atšķiras no Latvijas izlases potenciāli iespējamām normām (noteiktām šī pētījuma
kontroles izlasei). Šie aprēķini tika veikti MMPI-2 testa pamatskalām: trīs ticamības
un desmit klīniskajām skalām. Latvijas kontroles grupas un ASV izlases MMPI-2
testa skalu standartizētās vidējās vērtības (ar K korekciju) attēlotas 2.tabulā.
2. tabula. MMPI-2 testa ticamības un klīnisko pamatskalu aprakstošās statistikas
rādītāji Latvijas izlasei (kontroles grupa) un ASV izlasei (T vērtībās ar pievienoto K
Skalas
L
F
K
Fb
Ds
Fp
Mp
Sd
S
Hs
D
Hy
Pd
Mf
Pa
Pt
Sc
Ma
Si
Latvijas
(n=66)
izlase
(vīrieši)
vērtību)
ASV
izlase
(N=1138)
(vīrieši)
M
SD
M
SD
51,53
67,76
46,73
74,88
62,76
67,38
51,05
58,36
46,26
49,73
58,00
53,48
59,91
44,80
55,39
58,18
62,48
55,48
53,73
10,71
17,58
10,03
18,15
14,28
16,18
9,46
11,35
8,39
20,98
10,91
12,35
9,69
10,15
15,48
13,36
14,21
12,64
8,27
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
M starp.
1,53
17,76
-3,27
24,88
12,76
17,38
1,05
8,36
-3,74
-0,27
8,00
3,48
9,91
-5,20
3,39
8,18
12,48
5,48
3,73
t
1,09
7,82**
2,48*
10,62**
6,89**
8,30**
0,84
5,64**
3,36**
0,10
5,60**
2,16
7,77**
3,90**
2,69**
4,71**
6,77**
3,33**
3,39**
* p<0,05
**p<0,01
Iemesli šādām iegūtajām skalu vidējo vērtību atšķirībām varētu būt dažādi.
Viens no tiem – Latvijas kontroles grupa tika pielīdzināta pēc sociāldemogrāfiskajiem
rādītājiem šī pētījuma divām eksperimentālajām grupām, tādēļ tā atšķiras no ASV
stratificētās izlases dažādu sociāldemogrāfisku rādītāju proporcijām, piemēram,
dažādu vecuma grupu un izglītības līmeņu pārstāvju proporcijām. Otrs iemesls varētu
būt tas, ka pastāv kultūras atšķirības apgalvojumu uztverē un izpratnē starp abām
izlasēm. Kā norāda J. Greihems (Graham, 1993), F skala ir viena no tām MMPI-2
skalām, kura ir cieši saistīta ar respondenta vecumu un etnisko piederību. Piemēram,
pusaudžiem, Amerikas āfrikāņiem, Amerikas indiāņiem un citu rasu pārstāvjiem, F
vērtības ir vidēji par 5 T vērtībām augstākas nekā citām grupām. Iespējams, ka šo
skalu apgalvojumu formulējums nav atbilstošs Latvijai. Būtiski ir atzīmēt, ka arī Z.
Sarma (Sarma, 2005) savā pētījumā kā problemātiskas norādīja tieši F, Fp, Fb un Sc
skalas, kuras jāinterpretē piesardzīgi.
18
Ziemeļamerikas PCL-R oriģinālā testa un Latvijas versijas psihometrisko
rādītāju salīdzinājums
1) PCL-R iekšējā saskaņotība
Iekšējās saskaņotības rādītāji aptaujas kopējai vērtībai, abiem faktoriem un četrām
skalām, tika aprēķināti, izmantojot Kronbaha alfa koeficentu. Visaugstākais iekšējās
saskaņotības rādītājs ir 2. faktorā (= 0,82) un tam seko 2.skala (= 0,77).
Viszemākie iekšējās saskaņotības rādītāji ir 3. skalā (= 0,54) un 4. skalā (= 0,65).
Abu šo skalu ticamība varētu būt augstāka. Tomēr, salīdzinot Latvijas izlases 3.un
4.skalā iegūto koeficentus ar Ziemeļamerikas izlases attiecīgajiem koeficentiem 3.
skalā (= 0,65) un 4. skalā (= 0,61). skalā, var secināt, ka arī oriģinālā PCL-R šo
skalu iekšējā saskaņotība ir zemāka par vēlamo 0,7 robežu.
2) Vērtētāja ticamība
Tā kā PCL-R ir viena no tām klīniskajām psiholoģiskās novērtēšanas metodēm,
kur iegūtās skalu vērtības ir lielā mērā atkarīgas no vērtētāja kvalifikācijas, tad tika
aprēķināta vērtētāju ticamība, izmantojot Pirsona korelācijas koeficentu. Desmit
respondentiem PCL-R datus neatkarīgi novērtēja divi klīniskie psihologi. Iegūtie
rezultāti liecina par augstu vērtētāja ticamību gandrīz visās PCL-R skalās (Divu
vērtētāju vērtību korelācija testa kopējai ballei ir r = 0,94, 1.faktoram r = 0,69,
2.faktoram r = 0,96, 1. skalai r = 0,46, 2.skalai r = 0,71, 3.skalai r = 0,81, 4.skalai r =
0,76), izņemot pirmo skalu, kurā abu vērtētāju vērtību korelācija ir zemāka.
Iespējams, ka šīs skalas informācija tiek interpretēta nedaudz atšķirīgi no divu
vērtētāju klīniskās pieredzes viedokļa. Bet jādomā, ka vērtētāju atšķirību galvenokārt
var izskaidrot ar to, ka 1. skalas vērtējums veidojas no tādām apakšskalām kā
Daudzrunība un/vai Virspusēja pievilcība (1. apakšskala), Personiskās vērtības
hipertrofēta izjūta (2. apakšskala), Pataloģiska melošana (4.apakšskala) un Krāpšana
un/vai Manipulēšana (5. apakšskala). Lai izvērtētu 1. skalas 1. un 2. apkašskalu, liela
nozīme ir novērojumiem par izpētāmās personas izturēšanās veidu un uzvedību tieši
intervijas laikā (īpaši nozīmīgi tas ir 2. apakšskalas izvērtējumam). Vērtētājam, kurš
strādāja tikai ar protokoliem, iztrūka iespējas veikt novērojumu intervijas laikā, tādēļ
arī iespējams šo divu vērtētāju viedokļi par šīm psihopātijai raksturīgām iezīmēm
atšķīrās.
3) Skalu aritmētisko vidējo salīdzināšana
Tā kā Latvijas tiesu ekspertīzēs nonākušo likumpārkāpēju grupa ir specifiska un
tajā ir gan vīrieši likumpārkāpēji ar psihiskiem traucējumiem, gan arī vīrieši
likumpārkāpēji bez psihiskiem traucējumiem, tad Latvijas grupas skalu vidējās
vērtības un standartnovirzes tika salīdzinātas gan ar Ziemeļamerikas likumpārkāpēju
grupu ar psihiskiem traucējumiem, gan ar Ziemeļamerikas likumpārkāpēju grupu bez
psihiskiem traucējumiem. Abu grupu salīdzinājumu rezultātā tika iegūti gandrīz
vienādi secinājumi - pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp Latvijas un
Ziemeļamerikas PCL-R skalu vidējiem aritmētiskiem rādītājiem kopējā vērtībā,
2.faktorā, un 4.skalā. 3. skalā statistiski nozīmīgas atšķirības tika konstatētas starp
Latvijas tiesu ekspertīzēs nonākušajiem likumpārkāpējiem un Ziemeļamerikas
likumpārkāpējiem ar psihiskiem traucējumiem, bet atšķirības 3.skalā netika
konstatētas starp Latvijas tiesu ekspertīžu pacientiem un Ziemeļamerikas
likumpārkāpējiem bez psihiskiem traucējumiem. Latvijas grupas rādītāji šajās skalās
ir zemāki salīdzinoši ar Ziemeļamerikas grupas rādītājiem. Pirmajā faktorā un tā
skalās, statistiski nozīmīgas atšķirības nav konstatētas.
Ja savukārt salīdzina Latvijas tiesu ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju
grupas kopējās vērtības ar Lielbritānijā iegūtajiem apcietināto likumpārkāpēju datiem,
tad var secināt, ka starp Latvijas izlasi (M=17,04, SD= 7,26) un Lielbritānijas izlasi
19
(N=669) (M=16,8, SD=7,2) nepastāv statistiski nozīmīga atšķirība (t= 0,15, p>0,05).
Vairāku Eiropas valstu zinātnieku pētījumi (Cook, 1992; Goncalves, 1999; Molto
et.al, 2000; Tengstrom, Grann, Langstrom & Kullgren 2000; Hildebrand, Ruiter, de
Vogel & van der Wolf, 2002) ir apstiprinājuši PCL-R autoru (Hare, 2003)
apgalvojumu, ka PCL-R ir metode, kuras rezultātus īpaši neietekmē kultūras un vides
apstākļi, un, ka psihopātija ir konstrukts, kas raksturīgs arī Eiropas valstu
likumpārkāpējiem. Tomēr Latvijas rezultāti pagaidām tikai daļēji apstiprina
psihopātijas konstrukta stabilitāti, jo iegūtie PCL-R rādītāji ir nozīmīgi zemāki, par
attiecīgajiem Ziemeļamerikas rādītājiem. Šis secinājums sasaucas ar D. Kuka un viņa
kolēģu (Cooke, Hart & Michie, 2004) pētījumu rezultātiem, kas parāda, ka
Ziemeļamerikas, ASV un Kanādas likumpārkāpēju psihopātijas kopējās vērtības
vidējie rādītāji ir augstāki, salīdzinoši ar Eiropas likumpārkāpēju psihopātijas kopējo
vērtību. Starpkultūru atšķirības izteiktāk parādās psihopātijas interpersonālajās un
uzvedības pazīmēs, mazāk izteikti – afektīvajās pazīmēs. Kuks ar kolēģiem norāda, ka
starpkultūru atšķirību iemesli līdz galam vēl nav izpētīti. Kā viens no skaidrojumiem
tiek minēts, ka psihopātijas izpausmes atšķiras dažādās kultūrvidēs. Tāpat ir jāatzīmē,
ka iespējams ir būtiska atšķirība psihopātijas izplatībai starp Ziemeļamerikas cietumos
un piespiedu ārstēšanas nodaļās atrodošajiem pacientiem un Latvijas tiesu psihiatrijas
ekspertīzēs nokļuvušajiem indivīdiem. Šīs metodes oriģinālā versija netika
standartizēta uz tiesu ekspertīžu pacientiem, tādēļ arī oriģinālās izlases un Latvijas uz
tiesu ekspertīžu nosūtīto likumpārkāpēju vidējie rādītāji var būtiski atšķirties. Latvijas
tiesu ekspertīžu likumpārkāpēju grupa ir specifiska tai ziņā, ka tajā ir iekļauti indivīdi
gan ar ekspertīzes laikā atklātiem dziļiem psihiskiem traucējumiem, un, kuriem tiek
nozīmēta piespiedu stacionāra ārstēšana, gan tie, kuriem psihiskie traucējumi netraucē
izciest sodu, un, viņi pēc ekspertīzes atgriezīsies apcietinājumā, lai turpinātu izciest
sodu, gan arī tie, kuriem pēc ekspertīzes izdarīšanas nozīmēs ārstēšanos ambulatori (t.
i., tie, kuri nav sociāli bīstami). Ņemot vērā šos apsvērumus, ir pieļaujams, ka kopējās
vērtības vidējie rādītāji var atšķirties no oriģinālajām PCL-R vidējām vērtībām. Šeit ir
nepieciešams atzīmēt, ka Latvijas kopējās vērtības vidējais rādītājs ir daudz tuvāks
Eiropas valstu vidējām vērtībām. Šī pētījuma ietvaros, līdzīgi kā Lielbritānijā, par
psihopātiju liecinās, rādītājs, kas kopējā vērtībā sasniegs 24 punktus (M +SD).
Vērtējot promocijas darbā lietoto testu (MMPI-2 un PCL-R) latviešu versiju
ticamību ir jāsecina, ka: (1) Ņemot vērā MMPI -2 testa latviešu versijas iekšējās
saskaņotības rādītājus, tests Latvijas kultūrvidē personības un uzvedības iezīmes mēra
līdzīgi ticami, kā Amerikas Savienotajās Valstīs; (2) MMPI-2 testa latviešu versijas
aritmētiskie vidējie atsevišķās testa skalās statistiski nozīmīgi atšķiras no oriģinālo
izlašu aritmētiski vidējām vērtībām. MMPI-2 testa latviešu versijā kā īpaši
problemātiskas ir F (netipisko atbilžu skala), Fb (F inversā skala), Ds (Disimulācijas
skala), Fp (Reto psihopataloģisko simptomu skala) un Sc (Šizofrēnijas skala). Latvijas
grupā iegūtās vidējās vērtības ir augstākas, salīdzinoši ar oriģinālo testa versiju. Kā
redzams, četras no piecām problemātiskajām skalām ir ticamības skalas, kas apgrūtina
izdarīt korektus secinājumus par tieši šim pētījumam nozīmīgu problēmu izpēti psihisko simptomu simulāciju. Tādēļ, lai izvairītos no nekorektas šajā pētījumā iegūto
rezultātu interpretācijas par izpētāmo grupu respondentu patoloģiskajām personības
iezīmēm, šajā pētījumā iegūtie MMPI-2 testa rezultāti pārsvarā tiks aprakstīti
salīdzinoši, bet standartizēto ballu klīniskā nozīme tiks interpretēta piesardzīgi,
neizdarot kategoriskus secinājumus; (3) Ņemot vērā PCL-R aptaujas latviešu versijas
iekšējās saskaņotības rādītāju, aptauja Latvijas kultūrvidē psihopātijai raksturīgās
iezīmes mēra līdzīgi ticami, kā Ziemeļamerikā; (4) PCL-R aptaujas latviešu versijai ir
pietiekami laba starp-vērtētāju saskaņotība. Tikai vienā PCL-R skalā (1. skala –
20
interpersonālās attiecības), tā ir zemāka; (Analizējot ticamības rādītājus apakšskalu
līmenī, tika atklāts, ka PCL-R aptaujas latviskās versijas apakšskalām kopumā ir
pietiekami labi ticamības rādītāji. Kā viena no visproblemātiskākajām PCL-R aptaujas
latviskās versijas apakšskalām bija 17. (Īslaicīgu laulību daudzums) apakšskala, taču
šī pati apakšskala uzrādīja nepietiekamus ticamības rādītājus arī oriģinālajā PCL-R
aptaujā; (5) PCL-R aptaujas latviešu versijas aritmētiskie vidējie atsevišķās aptaujas
skalās statistiski nozīmīgi atšķiras no oriģinālo izlašu aritmētiski vidējām vērtībām.
Latvijas respondentu grupā iegūtās vērtības ir zemākas, salīdzinoši ar Ziemeļamerikas
respondentu grupā iegūtajām vērtībām. Salīdzinot Latvijas respondentu psihopātijas
kopējo vērtību ar Lielbritānijas respondentu izlasē iegūto vērtību, jāsecina, ka šajā
gadījumā statistiski nozīmīgas atšķirības nepastāv, tādēļ šī darba ietvaros, līdzīgi kā
Lielbritānijā, par psihopātiju liecinās vērtība, kura būs pārsniegusi aritmētiski vidējā
un standartnovirzes summu (M+SD). Balstoties uz šajā pētījumā iegūtajiem
rezultātiem, nevar izdarīt korektu secinājumu par PCL-R aptaujas latviešu versijas
ticamību attiecībā uz psihopātijas mērīšanu Latvijas likumpārkāpējiem, jo šajā
pētījumā tika iekļauti tikai likumpārkāpēji, kuri bija nosūtīti uz tiesu psihiatrisko un
vai komplekso psihiatriski psiholoģisko ekspertīzi un netika iekļauti likumpārkāpēji,
kuri atrodas apcietinājumos vai, kuriem ir noteikts kāds savādāks soda veids.
Pētījuma pamatjautājumu pārbaude
Dotā pētījuma ietvaros, izmantojot MMPI-2 testu, tika meklētas atšķirības
starp likumpārkāpējiem, kuri atrodas tiesu ekspertīzes izdarīšanas vietās,
likumpārkāpējiem, kuri atrodas apcietinājumā un kontroles grupu. Tika noteiktas
skalas, kuras vislabāk palīdz diferencēt likumpārkāpējus, kuriem nozīmēta tiesu
ekspertīze, no likumpārkāpējiem, kuri atrodas apcietinājumā. Iegūtie rezultāti
liecināja, ka tiesu ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem MMPI-2 testa
personības profils ir atšķirīgs gan salīdzinājumā ar likumpārkāpējiem, kuri atrodas
apcietinājumā, gan arī salīdzinājumā ar personām, kuras likumpārkāpumu nav
izdarījušas, tad šis secinājums mudināja tuvāk aplūkot personības iezīmju,
psihopātijas, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un
darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju raksturojumu
tiesu ekspertīzē esošajiem likumpārkāpējiem ar dažādām psihisko traucējumu
diagnozēm un dažādu tiesu ekspertīzes rezultātā rekomendējamo kriminālās atbildības
pakāpi.
1. jautājums: Kādas personības iezīmju atšķirības piemīt likumpārkāpējiem, kuriem
nozīmēta tiesu ekspertīze, likumpārkāpējiem, kuri ir notiesāti un atrodas soda
izciešanas vietās (apcietinājumā) un personām, kas nav izdarījušas likumpārkāpumu,
tiks izmantota dispersijas analīzes MANOVA metode (pirmajā analīzē kā mainīgie
bija 3 ticamības skalas (L, F un K) un 10 klīniskās skalas (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt,
Sc, Ma, Si), otrajā analīzē kā mainīgie bija papildus ticamības skalas (Fb, Ds, Fp, Mp,
Sd, S)) ar Post hoc testu (LSD), pēc tam iegūtie rezultāti tika izvērtēti, aprakstot katras
grupas vidējo MMPI-2 profilu. Iegūtie rezultāti ir atspoguļoti 3. tabulā.
Analizējot MANOVA rezultātus ir redzams, ka neatkarīgā mainīgā (piederība
ekspertīzēs nonākušo likumpārkāpēju grupai, apcietinājumā esošo likumpārkāpēju
grupai vai kontroles grupai) kopējais efekts, atbilstoši Pillai’s trace kritērijam, uzrāda
statistiski nozīmīgu ietekmi uz MMPI-2 testa 3 ticamības un 10 klīniskajām skalām (F
(26, 372) = 5,38, p<0,001) un 6 papildus ticamības skalām (F (12, 356)=5,96,
p<0,001).
21
3. tabula. Uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju, apcietinājumā esošo
likumpārkāpēju un kontroles grupas MMPI-2 testa skalu aprakstošās un secinošās
statistikas rādītāji (MANOVA)
MMPI-2
skalas
Ticamības
skalas
L
F
K
Fb
Ds
Fp
Mp
Sd
S
Klīniskās
skalas
Hs
D
Hy
Pd
Mf
Pa
Pt
Sc
Ma
Si
M (SD)#
Apciet.gr.1
(n=54)
Kontr.gr.1
(n=66)
54,65 (11,42)
89,18 (23,64)
42,34 (10,46)
99,49 (28,48)
70,76 (18,89)
81,86 (20,93)
52,07 (11,92)
61,71 (11,48)
42,78 (9,82)
54,11 (13,54)
78,57 (21,81)
44,39 (11,53)
87,33 (23,33)
69,72 (16,69)
78,19 (16,46)
55,07 (9,75)
61,44 (12,54)
43,28 (10,14)
51,53 (10,71)
67,76 (17,58)
46,73 (10,03)
74,88 (25,93)
62,76 (14,28)
67,38 (16,18)
51,05 (9,46)
58,36 (11,35)
46,26 (8,39)
1,38
18,49**
3,11*
18,20**
4,42**
11,51**
2,30
1,63
2,60
64,24 (15,32)
68,45 (13,16)
61,18 (14,36)
66,84 (10,61)
45,61 (8,64)
77,10 (19,62)
68,32 (16,03)
77,29 (17,68)
58,70 (10,71)
59,67 (11,17)
58,54 (12,51)
59,30 (12,03)
56,28 (12,41)
69,91 (9,39)
44,56 (7,90)
66,91 (18,04)
62,74 (12,94)
70,72 (15,41)
62,43 (9,78)
52,72 (9,82)
57,17 (14,07)
58,00 (10,91)
53,48 (12,35)
59,91 (9,69)
44,83 (10,15)
55,39 (15,48)
58,18 (13,36)
62,48 (14,21)
55,48 (12,64)
53,73 (8,27)
5,18**
16,20**
6,45**
16,29**
0,27
26,80**
9,16**
15,64**
5,75**
10,23**
Eksp.gr.
(n=82)
1
F
Post hoc (LSD)
Eksp.gr.> Apciet.gr.>Kontr.gr.
Kontr.gr > Eksp.gr.
Eksp.gr. > Apciet.gr.>Kontr.gr.
Eksp.gr., Apciet.gr.>Kontr.gr.
Eksp.gr., Apciet.gr.>Kontr.gr.
Apciet.gr.>Kontr.gr.
Kontr.gr > Eksp.gr.
Eksp.gr.> Apciet.gr.,Kontr.gr.
Eksp.gr.> Apciet.gr.,Kontr.gr.
Eksp.gr.> Apciet.gr.,Kontr.gr.
Eksp.gr., Apciet.gr.>Kontr.gr.
Eksp.gr.> Apciet.gr.>Kontr.gr.
Eksp.gr.> Apciet.gr.,Kontr.gr.
Eksp.gr.> Apciet.gr.>Kontr.gr.
Apciet.gr.>Kontr.gr.
Eksp.gr.> Apciet.gr.,Kontr.gr.
*p<0,05
**p<0,01
Piezīme: # - MMPI-2 skalu vērtības mērītas T vērtībās
1
Eksp.gr.: uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji; Apciet.gr.: apcietinājumā esošie likumpārkāpēji;
Kontr.gr.: kontroles grupa
Kopumā raksturojot tiesu ekspertīzē esošos likumpārkāpējus (ja tiek analizēts
viņu MMPI-2 testa profils) jāsecina, ka šie likumpārkāpēji galvenokārt ir aizdomīgi
un neuzticas citiem, ar grūtībām veido un uztur interpersonālās attiecības, ir
emocionāli distancēti no citiem, viņiem var būt neskaidra, realitātei neatbilstoša
domāšana (Pa un Sc skalas). Raksturīgs negatīvistisks noskaņojums ar grūti
prognozējamu uzvedību, iespējamām dusmu un naidīguma izpausmēm, sociālo normu
un noteikumu neievērošanu (Pa, Sc un Pd). Tajā pašā laikā viņi var justies nedroši,
izjust vainas izjūtu, pazeminātu garastāvokli, trauksmi, nemieru (D, Pt).
Tiesu ekspertīzē nonākušie likumpārkāpēji no apcietinājumā esošajiem
likumpārkāpējiem un kontroles grupas, atšķiras ar to, ka viņi ir vairāk koncentrējušies
uz savu veselības stāvokli (Hs), ir ar zemāku pašvērtējumu, viņiem ātrāk rodas vainas
izjūta, viņiem grūtāk pieņemt patstāvīgus lēmumus, ir disforiskāki ar augstāku
trauksmes līmeni (D un Pt). Tiesu ekspertīzēs esošie likumpārkāpēji vāji izprot sevi
un savas psiholoģiskās problēmas, arī biežāk noliedz negatīvās emocijas un
konfliktus, kā arī stresa situācijās viņiem biežāk rodas somatiska rakstura problēmas
(Hy un Hs). Apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem šo skalu raksturojošās
iezīmes neatšķiras no kontroles grupas. Gan tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji,
gan apcietinājumā esošie likumpārkāpēji, salīdzinoši ar kontroles grupu, ir daudz
aizdomīgāki, jūtīgāk uztver citu attieksmi pret sevi, ir raksturīgākas dusmas un
22
naidīgums pret citiem (Pa), kā arī viņi jūtas atšķirīgāki no citiem, ir sociāli izolētāki,
jūtas nesaprasti, var būt arī neskaidra, realitātei neatbilstoša domāšana (Sc). Aplūkojot
ticamības skalu rezultātus var secināt, ka tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji
uzrāda daudz gan psihopataloģisku, gan ar depresiju un akūtu distresu saistītu
problēmu (F un Fb), kā arī nevar izslēgt, ka šiem likumpārkāpējiem ir raksturīga
viņiem esošo psihopataloģisko simptomu pārspīlēšana vai arī to simulēšana (Fp un
Ds). Var pieņemt, ka uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji simulē tieši ar Sc
(šizofrēnija), D (depresija) un Pt (psihastēnija) skalu saistītās iezīmes. Ir jāpiemin, ka
šai likumpārkāpēju grupai piemīt arī tendence sevi pasniegt sociāli pievilcīgā gaismā.
Ja tiek aplūkoti tikai pamatprofila (3 ticamības skalas un 10 klīniskās skalas) rezultāti,
tad tie pilnībā saskan ar pētījuma, kas tika veikts ASV rezultātiem (Shea, Geoffrey,
McKee, Shea & Culley, 1996). Arī šo autoru pētījumā tika iekļauti likumpārkāpēji,
kuri bija izdarījuši dažāda veida likumpārkāpumus, un, kuri bija nosūtīti uz
pirmstiesas psihiatrisko izmeklēšanu. ASV pētījuma rezultātā tika iegūti identiski
secinājumi, ka likumpārkāpēju profilā virs 65 T vērtībām paaugstinātās skalas ir F, Sc,
Pa, Pt, Pd, D un Hs. Var domāt, ka tieši šīs iezīmes, likumpārkāpēji, kuriem nozīmēta
tiesu ekspertīze uzrāda kā sev raksturīgākās ne tikai ASV, bet arī Latvijā.
Pd (psihopātija) skala ir vienīgā no klīniskajām skalām, kas atšķir tiesu
ekspertīzē un apcietinājumā esošos likumpārkāpējus no kontroles grupas, bet, kurā
nav konstatēta savstarpējā atšķirība. Likumpārkāpējiem, kuri atrodas gan tiesu
ekspertīzē, gan tiem, kuri atrodas apcietinājumā, salīdzinājumā ar personām, kas nav
izdarījušas noziegumu, vairāk ir raksturīga nevēlēšanās pakļauties autoritātēm,
likumiem un noteikumiem, viņi savu emocionālo sasprindzinājumu izreaģē uzvedībā,
viņi ir egocentriskāki un agresīvāki (Pd). Šis personības raksturojums pilnībā
atspoguļo jau iepriekš literatūrā secināto, ka zinātnieku vidū pastāv vienots uzskats, ka
MMPI-2 testā Pd (Psihopātijas skala) skala ir tā, kas atšķir likumpārkāpējus no
cilvēkiem, kuri likumu nav pārkāpuši (Simourd, Bonta, Andrews & Hoge, 1991).
Papildinot, jau iepriekš atklāto ar šī pētījuma rezultātiem, jāsecina, ka Pd skala ir arī tā
skala, kas atšķir tiesu ekspertīzē esošos likumpārkāpējus no personām, kuri likumu
nav pārkāpuši, tātad, tāpat kā likumpārkāpējiem kopumā ir raksturīga impulsīva,
normu pārkāpjoša, konfliktējoša uzvedība, tad šāda veida uzvedība (kas ir cieši
saistīta ar kriminālu uzvedību) ir arī raksturīga likumpārkāpējiem, kuri atrodas tiesu
ekspertīzēs. Lai arī tiesu ekspertīzēs nonākušie likumpārkāpēji no likumu
nepārkāpušiem cilvēkiem, vadoties pēc MMPI-2 skalām, atšķiras savādāk nekā
apcietinājumā esošie likumpārkāpēji, bet viņiem tāpat kā pārējiem likumpārkāpējiem
ir raksturīgas tās personības iezīmes, kas ir saistītas ar kriminālu, antisociālu, normu
pārkāpjošu uzvedību.
Atsevišķi ir jāaplūko jautājums par MMPI-2 testa ticamības skalu atšķirībām
starp respondentu grupām. Dotā pētījuma rezultāti parādīja, ka tiesu ekspertīzē esošie
likumpārkāpēji, apcietinājumā esošie likumpārkāpēji un respondenti, kuri likumu nav
pārkāpuši, savā starpā atšķiras, gan pēc viņiem piemītošām dažāda veida personības
iezīmēm (tās atspoguļo klīniskās skalas), gan pēc to izteiktības pakāpes, gan arī pēc
tā, kāda ir respondentu attieksme pret testa izpildi (šo atspoguļo ticamības skalas). Ja
kopumā salīdzinātu visas trīs respondentu grupas, tad būtu jāsecina, ka tiesu
ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem, salīdzinoši ar apcietinājumā esošajiem
likumpārkāpējiem un kontroles grupu, piemīt izteiktāka tendence uzrādīt dažādas
psiholoģiska vai psihopataloģiska rakstura problēmas, kas ir saistītas gan ar
neparastiem pārdzīvojumiem un izjūtām (F), gan arī tādas, kas norāda uz akūtu stresu
un depresiju (Fb). Tāpat tiesu ekspertīzē nonākušie un apcietinājumā esošie
likumpārkāpēji, salīdzinoši ar kontroles grupu, izteiktāk demonstrē reti sastopamus
23
traucējuma simptomus (Fp), kā arī disimulē (Ds) savus simptomus. Šo atšķirību var
skaidrot dažādi – gan atzīstot, ka viņiem patiešām piemīt izteiktākas dažāda
psiholoģiska rakstura problēmas, viņi izjūt emocionālu diskomfortu sakarā ar to, ka
tiesu ekspertīzes situācija pati par sevi likumpārkāpējiem rada lielāku stresu, jo viņi
tiek vērtēti un ekspertīzes iznākums var lielā mērā ietekmēt viņu turpmāko dzīvi, gan
arī sakot, ka tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji apzināti cenšas pārspīlētā veidā
demonstrēt vai pat simulēt savas problēmas. Bet tā kā jau tika minēts, aprakstot
MMPI-2 testa latviešu versijas ticamības rādītājus, tad no MMPI-2 testa skalām tieši
ticamības skalu F, Fp, Ds un Fb rādītāji latviešu testa versijā radīja vislielākās šaubas
par ASV standartizēto vērtību piemērošanu un izmantošanu Latvijā. Šo skalu vidējās
vērtības Latvijas izlasē, un arī šī pētījuma ietvaros izveidotajā kontroles grupā, bija
augstākas nekā ASV izlasē. Tādēļ šo skalu klīniskā interpretācija ir atvērta
diskusijām, un, balstoties uz to rezultātiem (īpaši balstoties uz F, Fp un Fb), diemžēl
nevar izdarīt precīzus un korektus secinājumus par viņu vēlmi simulēt savus
simptomus vai arī tos demonstrēt pārspīlētā veidā (agravēt – apzinātā veidā pārspīlēt
maz izteiktas psihiskā traucējuma pazīmes). Var vienīgi secināt, ka tiesu ekspertīzē
nonākušajiem likumpārkāpējiem piemīt izteiktāka tendence, salīdzinoši ar
apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem un kontroles grupu, šīs problēmas uzrādīt
un atzīmēt.
2. pētījuma jautājums: Kuras no MMPI-2 testa skalām vislabāk diferencē uz tiesu
ekspertīzi nosūtītos likumpārkāpējus no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem?
Izmantojot diskriminācijas analīzes soļa metodi (stepwise method), kur grupas
mainīgais ir likumpārkāpēja atrašanās tiesu ekspertīzē vai atrašanās apcietinājumā un
neatkarīgie mainīgie - MMPI-2 testa skalu vērtības
Maz pētīts, bet praksē svarīgs ir jautājums par to, vai pastāv kādi psiholoģiskie
kritēriji (šajā gadījumā kādas noteiktas personības iezīmes) bez Kriminālprocesa
likumā definētajiem, vadoties pēc kuriem, tiesas procesa virzītājs likumpārkāpējam
nosaka tiesu psihiatrisko vai komplekso tiesu psihiatriski un psiholoģisko ekspertīzi.
Tiesu ekspertīžu praksē dažreiz paliek neskaidrs jautājums par to, kādēļ šim
likumpārkāpējam tiek nozīmēta tiesu ekspertīze. Bieži vien arī procesa virzītāja
lēmumā šis iemesls nav pamatots.
Pētījuma ietvaros veiktās diskriminācijas analīzes rezultāti parāda, ka MMPI-2
testa skalas statistiski nozīmīgi (=0,65, 2 = 49,39, p<0,001; 2 =0,14) diferencē uz
tiesu ekspertīzi nosūtītos likumpārkāpējus no apcietinājumā esošajiem
likumpārkāpējiem. Klasifikācijas rezultāti rāda, ka dotais modelis 78,9 % gadījumu
korekti paredz tos likumpārkāpējus, kuri ir nosūtīti uz tiesu ekspertīzi un 73,6 %
gadījumu, korekti paredz tos likumpārkāpējus, kuri atrodas apcietinājumā. Piederība
vienai vai otrai grupai tiek prognozēta ar 76,6 % precizitāti. Vislielāko ieguldījumu
noziedznieku diferencēšanā pa divām grupām dot klīniskās skalas: Pd, D un Pa un
ticamības skalas: F, Ds un Fb, skalas. Tas nozīmē, ka, jo likumpārkāpējs vairāk
uzrāda sūdzības par dažādām savām psiholoģiskām un psihiskām problēmām (F, Ds,
Fb) un vairāk viņam ir izteikta nomāktība, zems pašvērtējums, iespējams varbūt pat
pašnāvības idejas (D), aizdomīgums, naidīgums pret citiem, neuzticēšanās citiem,
jūtīgums pret kritiku (Pa), bet mazāk izteiktas antisociālas uzvedības izpausmes,
tendence konfliktēt un agresivitāte (Pd), jo pieaug iespējamība, ka šis likumpārkāpējs
tiks nosūtīts uz tiesu ekspertīzi. No šiem rādītājiem tieši D, Fb, Pa un F skalas ir
visciešāk saistītas ar iespējamību, ka likumpārkāpējs tiks nosūtīts uz tiesu ekspertīzi.
Secinājums par to, ka uz tiesu ekspertīzi nosūtītajiem likumpārkāpējiem piemīt
plašs spektrs dažādu psiholoģiska rakstura problēmu, ka viņu personībā ir vērojamas
gan likumpārkāpējam raksturīgas iezīmes, gan arī iezīmes, kas ir atšķirīgas un nav
24
tipiskas likumpārkāpējiem, bet gan vairāk cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem,
mudina tuvāk aplūkot personības, kriminālās uzvedības un klīnisko raksturojumu
tiesu ekspertīzē esošajiem likumpārkāpējiem ar dažādiem psihisko traucējumu
veidiem un dažādu kriminālās atbildības pakāpi.
3.pētījuma jautājums: Kā atšķiras personības iezīmes (mērītas ar MMPI-2),
psihopātijas izteiktība, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības,
ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie rādītāji
tiesu ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem ar dažādiem psihisko traucējumu
veidiem, vispirms, izmantojot multivariatīvo dispersijas analīzes metodi (MANOVA)
ar Post hoc testu (LSD metode), tika salīdzināti uz tiesu ekspertīzi nonākušo
likumpārkāpēju ar dažāda veida uzstādītām psihisko traucējumu diagnozēm MMPI-2
testa profili (pirmajā analīzē kā mainīgie bija 3 ticamības skalas (L, F un K) un 10
klīniskās skalas (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si), otrajā analīzē kā mainīgie bija
papildus ticamības skalas (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd, S)), pēc tam tika aprakstīti katras
grupas vidējie MMPI-2 profili. Izmantojot vienfaktora dispersiju analīzes (One-Way
ANOVA) metodi (kā Post Hoc LSD metodi), tika salīdzināti uz tiesu ekspertīzi
nonākušo likumpārkāpēju ar dažāda veida uzstādītām diagnozēm PCL-R aptaujas,
kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes
rādītāji, kā ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie summārie rādītāji. Nosakot tiesu
ekspertīzes atzinuma secinājumu saistību ar tiesu ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju
psihisko traucējumu veidiem, tika izmantots 2 tests.
4. tabula. Uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju ar dažādiem psihiskiem
traucējumiem MMPI-2 skalu aprakstošās un secinošās statistikas rādītāji (MANOVA)
MMPI-2 skalas
Ticamības skalas
L
F
K
Fb
Ds
Fp
Mp
Sd
S
Klīniskās skalas
Hs
D
Hy
Pd
Mf
Pa
Pt
Sc
Ma
Si
Diagnozes grupa
F
Pers.1 (n=26)
M (SD)
Org.1 (n=31)
M (SD)
Šiz.1 (n=17)
M (SD)
53,00 (10,09)
91,65 (24,37)
41,00 (9,80)
101,8 (27,64)
74,50 (18,43)
81,20 (21,33)
52,85 (10,78)
62,42 (7,99)
40,45 (8,63)
53,94 (12,30)
97,39 (21,05)
39,16 (9,97)
107,2 (29,36)
74,59 (19,79)
87,55 (20,45)
50,45 (11,51)
62,18 (13,70)
41,00 (9,07)
56,06 (11,93)
79,47 (23,15)
47,00 (11,33)
88,81 (28,45)
63,00 (18,07)
77,00 (21,10)
53,44 (15,56)
59,31 (12,96)
46,40 (12,18)
0,37
3,41*
3,29*
2,13
2,24
1,41
0,38
0,36
1,92
64,23 (14,70)
66,23 (13,81)
61,00 (13,58)
68,15 (9,19)
45,85 (9,29)
78,46 (19,84)
67,54 (17,35)
77,92 (19,87)
57,92 (11,94)
58,50 (10,00)
69,00 (15,90)
73,39 (13,87)
64,55 (14,53)
68,52 (11,68)
46,32 (6,62)
83,29 (18,96)
73,39 (15,24)
82,13 (16,39)
59,26 (10,03)
63,39 (11,91)
58,18 (13,88)
64,06 (8,93)
53,82 (14,52)
60,82 (8,02)
45,41 (8,23)
67,94 (19,52)
63,35 (14,43)
72,00 (16,39)
57,65 (12,07)
58,35 (11,20)
2,87
3,63*
3,14*
3,65*
0,92
3,45*
2,28
1,81
0,15
1,79
Post hoc
(LSD)
Org.> Šiz.
Šiz.>Org.
Org.> Šiz.
Org.>Pers., Šiz.
Org. > Šiz.
Org., Pers. > Šiz.
Org.> Šiz.
Org.> Šiz.
*p<0,05
Piezīme: # - MMPI-2 skalu vērtības mērītas T vērtībās. 1 Pers. –pieaugušo personības un
uzvedības traucējumi; Org.-organiski psihiski traucējumi; Šiz.– šizofrēnija
25
Multivariatīvā testa rezultāti neparāda statistiski nozīmīgu neatkarīgā mainīgā
(piederība likumpārkāpēju grupai ar personības traucējumiem, ar organiskajiem
psihiskajiem traucējumiem vai ar šizofrēniju slimojošajiem) kopējo efektu, atbilstoši
Pillai’s trace kritērijam, uz MMPI-2 testa 3 ticamības un 10 klīnisko skalu kopējām
vērtībām (F (26,120) = 1,04, p>0,05) un uz 6 papildus ticamības skalām (F (12,110) =
0,87, p>0,05). Taču skalu līmenī ir vērojamas atšķirības starp kādu no grupām. (4.
tabula).
Visiem uz tiesu ekspertīzi norīkotajiem likumpārkāpējiem ar dažādām
psihisko traucējumu diagnozēm ir vienādi raksturīgas tādas personību raksturojošas
iezīmes, kā norobežošanās no sociāliem kontaktiem, grūtības veidot attiecības,
neskaidra un „izplūdusi” domāšana, notrulināts afekts, kā arī tiek uzrādītas dažādas
psiholoģiska un psihopataloģiska rakstura problēmas. Taču ir statistiski nozīmīgi
atšķirīga F, K, Hs, D, Hy, Pd, Pa un Pt skalu raksturojošo iezīmju izteiktības pakāpe
starp likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem un ar šizofrēniju
slimojošajiem likumpārkāpējiem. Statistiski nozīmīga atšķirība skalu novietojuma
augstumā starp likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihes traucējumiem un
personības traucējumiem ir vērojama tikai vienā MMPI-2 testa skalā un tā ir – D
skala.
Likumpārkāpēji ar organiskiem psihiskiem traucējumiem personības iezīmju
līmenī ir visatšķirīgākie un ir ar visizteiktākajām personību raksturojošām iezīmēm,
salīdzinājumā ar citiem likumpārkāpējiem, kuri atrodas tiesu ekspertīzē un pirmām
kārtām, salīdzinoši ar likumpārkāpējiem, kuri slimo ar šizofrēniju. Šiem cilvēkiem
izteiktākas ir gan tās iezīmes, kas norāda uz viņu uzvedības problēmām (Pa un Pd),
gan arī tās, kas norāda uz viņu emocionālām grūtībām (Hs, D un Hy).
Psihopātijas skala (Pd) ir vienīgā, kas atšķir likumpārkāpēju ar šizofrēniju gan
no likumpārkāpēja ar organiskajiem psihes traucējumiem, gan no likumpārkāpēja ar
personības traucējumiem. Var teikt, ka likumpārkāpējiem ar organiskajiem
psihiskajiem un personības un uzvedības traucējumiem ir raksturīgākas tādas
personību raksturojošas iezīmes, kā impulsivitāte, problēmas ar autoritātēm,
naidīgums, vēlme veidot attiecības, taču šīs attiecības ir virspusējākas, salīdzinoši ar
šizofrēniķiem. Kā iepriekš veiktie pētījumi pierāda, šīs ir arī tās iezīmes, kas cieši
korelē ar likumpārkāpuma izdarīšanu un atšķir likumpārkāpējus no cilvēkiem, kuri
likumu nav pārkāpuši (Simourd, Bonta, Andrews & Hoge, 1991). Ir jāsecina, ka
salīdzinoši, likumpārkāpējam ar šizofrēniju uzvedības problēmas ir mazāk izteiktas un
viņiem ir mazāk raksturīgi savus pārdzīvojumus un problēmas atreaģēt uzvedībā,
pārkāpjot sociālās normas vai likumus. Šis secinājums iespējams norāda uz to, ka
likumpārkāpēji, kuri slimo ar šizofrēniju, likumpārkāpumus vairāk izdara nevis savu
personības iezīmju dēļ, bet gan tādēļ, ka likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī viņu
uzvedību noteica un ietekmēja viņu slimīgie pārdzīvojumi. Negaidīts ir secinājums, ka
likumpārkāpējiem, kuriem ir uzstādīta diagnoze - šizofrēnija, MMPI-2 testa skalu
vidējās vērtības ir viszemākās, kaut arī tāpat kā tas ir raksturīgs pacientiem ar
šizofrēniju (Graham, 2000), kā vadošās un paaugstinātas arī likumpārkāpēju grupā, ir
F (Fb, Fp), Pa un Sc skalas.
Secinājumu par to, ka likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem
un ar personības un uzvedības traucējumiem ir izteiktākas arī dažādas emocionālas,
interpersonālas un sociālās deviances problēmas, tas ir, iezīmes, kas ir raksturīgas
psihopātijai, apstiprina arī ar PCL-R aptauju iegūtie rezultāti (attēloti 5. tabulā). Šiem
likumpārkāpējiem ir izteiktāka tendence krāpt citus un ir manipulējošāka uzvedība,
nekā šizofrēniķiem, viņiem ir lielāka vajadzība pēc asām izjūtām, kā arī ir
raksturīgāka antisociāla uzvedība, kas sākusies agrīnā vecumā.
26
5. tabula. Uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju ar dažādiem psihiskiem
traucējumiem PCL-R kopējās vērtības, faktoru, skalu un apakšskalu aprakstošās un
secinošās statistikas rādītāji (mērīti ballēs)
PCL-R
Kopējā vērtība
1.faktors
(Interpersonālās
attiecības
un/vai
Afektivitāte)
1.skala(Interpersonālās
attiecības)
1.apakšskala
2.apakšskala
4.apakšskala
5.apakšskala
2.skala(Afektivitāte)
6.apakšskala
7.apakšskala
8.apakšskala
16.apakšskala
2.faktors
(Sociālā
deviance)
3.skala(Dzīves veids)
3.apakšskala
9.apakšskala
13.apakšskala
15.apakšskala
16.apakšskala
4.skala
(Antisocialitāte)
10.apakšskala
12.apakšskala
18.apakšskala
19.apakšskala
20.apakšskala
11.apakšskala
17.apakšskala
Diagnozes grupa
F
Pers.1 (n=16)
M (SD)
18,81 (8,33)
7,63 (4,29)
Org.1 (n=20)
M (SD)
17,65 (7,22)
8,45 (3,80)
Šiz.1 (n=8)
M (SD)
13,00 (4,93)
6,25 (4,10)
1,74
0,86
2,81 (2,29)
3,75 (2,22)
2,25 (2,12)
1,56
0,31 (0,70)
0,63 (0,72)
0,88 (0,72)
1,00 (0,73)
4,81 (2,46)
1,25 (0,86)
1,13 (0,81)
1,06 (0,77)
1,50 (0,73)
10,13 (5,15)
0,85 (0,88)
1,35 (0,75)
0,75 (0,72)
0,80 (0,70)
4,70 (2,62)
1,30 (0,73)
1,05 (0,83)
1,10 (0,85)
1,35 (0,77)
8,40 (4,92)
0,88 (0,83)
0,75 (1,04)
0,50 (0,53)
0,13 (0,35)
4,00 (2,56)
1,00 (0,93)
1,38 (0,16)
0,50 (0,76)
1,38 (0,92)
5,75 (2,49)
2,31
4,14*
0,79
4,74*
0,29
0,40
0,44
1,72
0,18
2,34
5,50 (3,29)
1,25 (0,86)
0,88 (0,81)
0,94 (0,93)
1,44 (0,81)
1,50 (0,73)
4,63 (2,81)
4,70 (2,77)
1,00 (0,92)
0,85 (0,88)
0,80 (0,77)
0,95 (0,76)
1,35 (0,75)
3,70 (2,47)
3,88 (1,55)
0,25 (0,46)
0,88 (0,64)
1,25 (0,71)
0,50 (0,53)
1,38 (0,92)
1,88 (1,46)
0,93
3,89*
0,01
0,86
4,50*
0,18
3,32*
1,31 (0,87)
1,25 (0,93)
1,00 (0,73)
0,75 (0,86)
0,31 (0,48)
0,75 (0,77)
0,19 (0,40)
1,50 (0,76)
0,95 (0,94)
0,65 (0,81)
0,50 (0,61)
0,10 (0,31)
0,50 (0,69)
0,20 (0,52)
1,00 (0,93)
0,13 (0,35)
0,25 (0,46)
0,50 (0,53)
0,00 (0,00)
0,13 (0,35)
0,63 (0,52)
1,04
4,53*
2,89
0,65
2,54
2,28
2,62
Post hoc
(LSD)
Org.>Pers.
Pers., Org.> Šiz.
Pers.> Šiz.
Pers.,Org.> Šiz.
Pers.> Šiz.
Pers.> Šiz.
Pers.,Org.> Šiz.
Pers.> Šiz.
Pers.> Šiz.
Šiz.>Pers.,Org.
*p<0,05; Piezīme: 1 Pers. –pieaugušo personības un uzvedības traucējumi; Org. -organiski
psihiski traucējumi; Šiz. – šizofrēnija
Tā kā visvairāk atšķirību psihopātiju raksturojošās iezīmēs tika konstatētas
starp likumpārkāpējiem ar personības un uzvedības traucējumiem un šizofrēniju, tad
vēl papildus, bez augstāk minētajām atšķirībām, likumpārkāpējiem ar personības un
uzvedības traucējumiem vairāk ir izteiktas sociālās deviances un antisociālas
uzvedības problēmas, kas sākušās agrīnā un jauniešu vecumā, biežāki gadījuma
seksuālie sakari un bezatbildība, salīdzinoši ar šizofrēniju slimojošiem
likumpārkāpējiem. Un tikai viena no PCL-R aptaujas apakšskalām atšķir
likumpārkāpējus ar organiskajiem traucējumiem no likumpārkāpējiem ar personības
un uzvedības traucējumiem. Šī apakšskala raksturo likumpārkāpējus ar organiskajiem
traucējumiem vairāk kā cilvēkus, kuri pārspīlē savas personiskās vērtības
nozīmīgumu, ir egocentriski un pretenciozi. PCL-R aptaujas kopējā psihopātijas
vērtībā, atšķirības starp likumpārkāpēju trim grupām neparādījās un netika konstatēta
arī saistība starp psihopātiju un psihisko traucējumu veidiem.
27
Arī kriminālās uzvedības vēstures skalas summārie rādītāji apstiprina iepriekš
rakstīto, ka likumpārkāpējiem ar personības traucējumiem, dzīves vēsturē ir biežāk
konstatējami fakti, kas norāda uz agrīni aizsāktām, atkārtoti veiktām, dažāda veida
kriminālām darbībām, salīdzinoši ar likumpārkāpējiem, kuri slimo ar šizofrēniju
(F=2,36, p<0,05). Savukārt darba pieredzes un ģimenes stāvokļa ziņā (F=0,22,
p>0,05), kā arī garīgās veselības, alkohola un narkotisko vielu lietošanas problēmu
dzīves laikā (Psihiatriskā vēsture) (F=0,93, p>0,05) ziņā visu trīs grupu respondenti
savā starpā ir līdzīgi. Taču pastāv statistiski pierādītas atšķirības likumpārkāpējiem ar
organiskajiem psihes traucējumiem un pārējo divu grupu likumpārkāpējiem ar
likumpārkāpuma izdarīšanu saistītajos rādītājos (F=4,56, p<0,05). Tas nozīmē, ka
likumpārkāpēji ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem daudz biežāk nekā
likumpārkāpēji ar personības traucējumiem un šizofrēniju, likumpārkāpuma
izdarīšanas brīdī, atradās psihoaktīvo vielu reibuma stāvoklī, biežāk noziedzīgo
nodarījumu veica pret personu, sadarbojoties ar citiem un daudz biežāk ekspertīzes
laikā neatzina savu vainu pilnībā. Ņemot vērā tiesu ekspertīzes atzinuma secinājumu
ir redzams, ka ar šizofrēniju slimojošie likumpārkāpēji veido lielāko daļu no par
nepieskaitāmiem atzīto likumpārkāpēju grupas (2 = 36,98, p<0,01), lielākā daļa par
pieskaitāmiem tika rekomendēts atzīt likumpārkāpējus ar organiskiem psihiskiem
traucējumiem un personības traucējumiem. Tas nozīmē, ka viņi noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas brīdī pilnā mērā spēja vadīt un saprast savu rīcību. Turpretī
lielākā daļa likumpārkāpēju ar šizofrēnijas diagnozi, noziedzīgā nodarījuma veikšanas
brīdī, nespēja vadīt un saprast savu rīcību. Lielākais skaits no likumpārkāpējiem, kas
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā atradās psihotiskā stāvoklī, bija šizofrēniķi
(2 = 24,07, p<0,01). Psihotiskais stāvoklis tika konstatēts arī nelielai daļai
likumpārkāpēju ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem. Attiecībā uz ierobežotas
pieskaitāmības saistību ar psihiskā traucējuma veidu, jāsaka, ka visbiežāk par
ierobežoti pieskaitāmām personām tika atzīti likumpārkāpēji ar organiskajiem
psihiskajiem traucējumiem un arī likumpārkāpēji ar personības traucējumiem. Tātad,
lai arī likumpārkāpēji ar personības un organiskajiem psihiskajiem traucējumiem
visbiežāk likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī bija spējīgi izprast un realitātei atbilstoši
izvērtēt apkārt notiekošo, taču kā parāda rezultāti, ekspertīzes laikā izdarītie
secinājumi norāda uz to, ka viņu spējas pilnā mērā izprast un vadīt savu rīcību
noziedzīgā nodarījuma laikā bija ierobežotas.
4. pētījuma jautājums: Kā atšķiras personības iezīmes (mērītas ar MMPI-2 testu),
psihopātijas izteiktība, kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības,
ģimenes un darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie rādītāji
tiesu ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības
pakāpes veidu?
Vispirms, izmantojot multivariatīvo dispersijas analīzes metodi (MANOVA)
ar Post hoc testu (LSD metode), tika salīdzināti uz tiesu ekspertīzi nonākušo
likumpārkāpēju ar dažāda veida kriminālās atbildības pakāpi (pieskaitāms, ierobežoti
pieskaitāms un nepieskaitāms) MMPI-2 testa profili (pirmajā analīzē kā mainīgie bija
3 ticamības skalas (L, F un K) un 10 klīniskās skalas (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc,
Ma, Si), otrajā analīzē kā mainīgie bija papildus ticamības skalas (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd,
S)), pēc tam tiks aprakstīti katras grupas vidējie MMPI-2 profili. Izmantojot
vienfaktora dispersiju analīzes (One-Way ANOVA) metodi (kā Post Hoc LSD
metodi), tiks salīdzināti uz tiesu ekspertīzi nonākušo likumpārkāpēju ar dažāda veida
kriminālās atbildības pakāpi PCL-R aptaujas, kriminālās uzvedības un psihiatriskās
vēstures, izglītības, ģimenes un darba pieredzes rādītāji, kā ar likumpārkāpuma
izdarīšanu saistītie summārie rādītāji. Nosakot tiesu ekspertīzes atzinuma secinājumu
28
saistību ar tiesu ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju psihisko traucējumu veidiem,
tiks izmantots 2 tests.
Analizējot multivariatīvā testa rezultātus tie neparāda statistiski nozīmīgu
neatkarīgā mainīgā (piederība likumpārkāpēju grupai, kuri tika rekomendēti atzīt par
pieskaitāmiem, ierobežoti pieskaitāmiem vai nepieskaitāmiem) kopējo efektu,
atbilstoši Pillai’s trace kritērijam, uz MMPI-2 testa 3 ticamības un 10 klīnisko skalu
kopējām vērtībām (F (26,120) = 1,23, p>0,05) un uz 6 papildus ticamības skalām (F
(12,110) = 1,17, p > 0,05). Taču skalu līmenī ir vērojamas atšķirības starp kādu no
grupām (sk. 6. tabulu).
6. tabula. Uz tiesu ekspertīzi nosūtīto likumpārkāpēju ar dažādu kriminālās atbildības
pakāpi MMPI-2 skalu aprakstošās un secinošās statistikas (MANOVA) rādītāji
(mērītas T vērtībās)
Kriminālās atbildības pakāpe
MMPI-2 skalas
Ticamības skalas
L
F
K
Fb
Ds
Fp
Mp
Sd
S
Klīniskās skalas
Hs
D
Hy
Pd
Mf
Pa
Pt
Sc
Ma
Si
F
Piesk.1 (n=51)
M (SD)
Ierob.piesk.1
(n=15)
M (SD)
Nepiesk.1
(n=14)
M (SD)
53,90 (11,47)
94,02 (23,38)
40,94 (10,44)
107,45 (26,88)
76,11 (18,25)
86,45 (19,71)
52,55 (9,40)
60,39 (11,19)
41,89 (9,02)
50,45 (9,09)
90,82 (22,24)
37,36 (8,43)
110,36 (26,14)
76,36 (14,78)
89,00 (10,42)
53,09 (10,69)
67,82 (9,28)
39,00 (6,56)
57,64 (12,38)
81,93 (23,95)
47,29 (10,79)
87,85 (21,35)
64,31 (15,15)
77,31 (23,63)
56,00 (13,89)
63,08 (7,44)
47,00 (12,17)
1,26
1,47
3,20*
3,24*
2,47
1,36
0,51
2,30
2,33
66,24 (15,02)
69,24 (14,65)
62,71 (13,87)
68,00 (10,45)
45,71 (8,00)
81,61 (18,64)
71,16 (15,87)
79,90 (18,40)
58,37 (10,88)
60,76 (10,93)
65,36 (17,11)
71,91 (12,43)
58,18 (16,27)
65,00 (10,33)
45,64 (7,37)
73,27 (19,42)
70,82 (17,05)
79,91 (16,47)
64,64 (11,76)
64,27 (13,00)
59,50 (15,49)
64,43 (7,78)
56,36 (15,61)
63,21 (10,35)
44,14 (9,84)
69,43 (23,12)
60,14 (14,27)
71,57 (16,65)
53,71 (9,40)
56,64 (10,46)
1,05
1,08
1,25
1,29
0,20
2,48
2,74
1,24
3,18*
1,48
Post hoc
(LSD)
nepiesk.>piesk., ierob.piesk.
piesk.,ierob.piesk.>nepiesk.
ierob.piesk.>piesk.
nepiesk.>ierob.piesk.
piesk.>nepiesk.
piesk.>nepiesk.
ierob.piesk.>nepiesk.
*p<0,05
Piezīme:
nepieskaitāms
1
Piesk. – pieskaitāms; Ierob.piesk. – ierobežoti pieskaitāms; Nepiesk.–
Tiesu ekspertīzes funkcija nav tikai psihisko traucējumu konstatēšana un
diagnozes uzstādīšana, bet arī rekomendāciju sniegšana ekspertīzes norīkotājam, par
likumpārkāpēja spējām noziedzīgā nodarījuma laikā vadīt un saprast savu rīcību, kā
arī rekomendāciju sniegšana par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.
Tādēļ, izzinot tiesu ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju personību raksturojošas
iezīmes, kā arī kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un
darba pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītos rādītājus, ir būtiski pēc
šiem rādītājiem salīdzināt arī par pieskaitāmiem, ierobežoti pieskaitāmiem un
nepieskaitāmiem rekomendējamos likumpārkāpējus.
Likumpārkāpēja spēju saprast un vadīt savu uzvedību izvērtēšana attiecas uz
likumpārkāpuma izdarīšanas brīdi un nevis uz ekspertīzes veikšanas brīdi, tajā pašā
29
laikā, bez vispārīgas personību raksturojošu iezīmju izpētes nevar tikt izdarītas
korektas rekomendācijas par likumpārkāpēja kriminālās atbildības pakāpi, kā arī
medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Balstoties uz šajā pētījumā
iekļautajiem rādītājiem ir jāsecina, ka skaitā ziņā maz ir konstatējamas atšķirības starp
šīm trim likumpārkāpēju grupām. Ir jāpiebilst, ka secinājumi par atšķirībām starp par
pieskaitāmi, ierobežoti pieskaitāmi un nepieskaitāmi atzītajiem likumpārkāpējiem ir
jāizdara piesardzīgi, jo, ierobežoti pieskaitāmo un nepieskaitāmo likumpārkāpēju
grupā iekļauto respondentu skaits ir neliels, un, tas iespējams korekti neatspoguļo
realitātē pastāvošās atšķirības. Vispārīgi secinot - MMPI-2 testa profili, pieskaitāmo,
ierobežoti pieskaitāmo un nepieskaitāmo grupās ir līdzīgi.
Par nepieskaitāmiem atzīto likumpārkāpēju MMPI-2 testa profilos, tāpat kā
pieskaitāmo un nepieskaitāmo likumpārkāpēju profilos dominē Sc (šizofrēnija) skala,
kas norāda, ka šie cilvēkiem ir raksturīgi sociālā izolētība, saskarsmes veidošanas
grūtības un neskaidra domāšana. Jūtīgums, neuzticēšanās citiem, aizdomīgums,
apdraudētības izjūta no apkārtējo puses, naidīgums (Pa), kā arī nemiers, trauksme,
bažīgums (Pt), ir tās iezīmes, kas nepieskaitāmos likumpārkāpējus atšķir no
pieskaitāmajiem likumpārkāpējiem. Par nepieskaitāmiem atzīto likumpārkāpēju
aizdomīguma, naidīguma, apdraudētības izjūtas, nedrošības līmenis ir mazāk izteikti,
salīdzinoši ar pieskaitāmiem likumpārkāpējiem. Savukārt nepieskaitāmie no
ierobežoti pieskaitāmiem likumpārkāpējiem atšķiras ar zemāku fizisko un psihisko
aktivitāti un enerģiskumu (Ma). Tāpat, par nepieskaitāmiem atzītiem
likumpārkāpējiem, dzīves vēsturē ir mazāk konstatēti faktori, kas saistīti ar jau
iepriekš bijušu kriminālas uzvedības pieredzi (iepriekšējām sodāmības reizēm,
likumpārkāpumu izdarīšanu agrīnā vecumā, apcietinājuma pieredzi u.c.), salīdzinoši
ar par pieskaitāmiem un ierobežoti pieskaitāmajiem likumpārkāpējiem (F=3,80,
p<00,05). Pēc izglītības, ģimenes un darba pieredzes (F=0,91, p>0,05), psihiatrijas
vēstures (F=0,35, p>0,05), kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistītiem rādītājiem
(F=1,48, p>0,05), pieskaitāmie, ierobežoti pieskaitāmie un nepieskaitāmiem
likumpārkāpēji ir līdzīgi. Rekomendējamās kriminālās atbildības pakāpei saistība
pastāv tikai starp tiesu ekspertīzes laikā uzstādīto diagnozi (2 = 36,98, p<0,01) un
psihisko stāvokli noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā (2 = 42,08, p<0,01). Kā jau
iepriekš tika rakstīts, tāpat kā citur pasaulē veiktajos pētījumus (Cochrane, Grisso &
Frederick, 2001; Warren, Murrie, Chauhan, Dietz & Morris, 2004), arī šajā, tika
pierādīts, ka likumpārkāpēji ar šizofrēnijas diagnozi, veido lielāko skaitu no tiem
likumpārkāpējiem, kuri tika rekomendēti atzīt par nepieskaitāmiem, vienādi maza daļa
par nepieskaitāmiem tika atzīti likumpārkāpēji ar personības un uzvedības
traucējumiem un likumpārkāpēji ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem.
Pēc kopējās psihopātijai raksturīgo pazīmju summas pieskaitāmie, ierobežoti
pieskaitāmie un nepieskaitāmie likumpārkāpēji neatšķiras. Šie likumpārkāpēji atšķiras
tikai pēc atsevišķām psihopātijai raksturīgām pazīmēm. Ierobežoti pieskaitāmajiem un
nepieskaitāmajiem likumpārkāpējiem ir biežāk mainīgas un nestabilas attiecības
ģimenē nekā pieskaitāmajiem likumpārkāpējiem, bet savukārt pieskaitāmie
likumpārkāpēji ir ar raksturīgāku tendenci manipulēt un krāpt citus F=2,44, p<0,05),
viņiem ir izteiktāka vajadzība pēc asām izjūtām (F=3,03, p<0,05) un ir bijušas agrīnas
uzvedības problēmas (F=2,49, p<0,05), salīdzinoši ar nepieskaitāmajiem
likumpārkāpējiem. Lai arī nevar izdarīt statistiski pierādītus secinājumus par to, ka
psihopātijas izteiktībai ir saistība ar kriminālās atbildības pakāpi, taču šī pētījuma
rezultātā iegūtie rādītāji liecina, ka nevienam no par nepieskaitāmu atzītajiem
likumpārkāpējiem netika konstatēta psihopātija (PCL-R aptaujas kopējā rādītāju
summa bija mazāka par 24 ballēm).
30
5. pētījuma jautājums: Kāda ir MMPI-2 testa skalu, psihopātijas rādītāju,
kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba, kā arī ar
likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju kopējā spēja diferencēt likumpārkāpējus
pa trim kriminālās atbildības pakāpes grupām – pieskaitāms, ierobežoti pieskaitāms
un nepieskaitāms? MMPI-2 testa un PCL-R aptaujas skalu vērtības, kriminālās
uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba, kā arī ar
likumpārkāpuma izdarīšanu saistītie summārie rādītāji, kā arī ekspertīzes laikā
izdarītie secinājumi. Tika konstatēts, ka nosakot šo rādītāju kopējo efektivitāti, lai
diferencētu likumpārkāpējus pa trīs kriminālās atbildības grupām, jāsecina, ka tādas
MMPI-2 skalas kā depresijas (D), šizofrēnijas (Sc) un hipomānijas (Ma), ekspertīzes
laikā uzstādītā diagnoze – šizofrēnija, psihiatriskās vēstures summārais rādītājs
(alkohola vai narkotisko vielu atkarības un garīgās veselības problēmas dzīves laikā)
un psihiskais stāvoklis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā pietiekami efektīvi
paredz likumpārkāpēja pieskaitāmību vai nepieskaitāmību (=0,09, 2 = 76,98,
p<0,0001; 2 =0,52). Taču, balstoties uz šo rādītāju kopumu, nepietiekami efektīvi
tiek paredzēta ierobežota pieskaitāmība (=0,42, 2 = 27,90, p<0,0001; 2 =0,27). Var
secināt, ka ierobežota pieskaitāmība nav kāds vidējs stāvoklis vai līmenis starp
nepieskaitāmību un pieskaitāmību, jādomā, ka, mainīgie, kas tika iekļauti šajā
pētījumā, pietiekami precīzi nediferencē ierobežoti pieskaitāmo likumpārkāpēju
grupu. Nosakot ierobežotu pieskaitāmību, jābalstās uz citiem kritērijiem, nekā atšķirot
pieskaitāmus un nepieskaitāmus likumpārkāpējus. Ja aplūko citās valstīs veiktus
līdzīgus pētījumus par likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības pakāpi un
tās noteikšanas kritērijiem, tad pārsvarā vairāk var atrast pētījumus, kuros tiek izzināti
dažādi klīniskie psihiatriskie vai arī kriminālie rādītāji (Cochrane, Grisso & Frederick,
2001; Warren, Murrie, Chauhan, Dietz & Morris, 2004), bet mazāk tiek pētīti
psiholoģiskie faktori un personību raksturojošas iezīmes.
Nobeigums
Galvenie secinājumi
I. Attiecībā uz personības iezīmju (mērītas ar MMPI-2 testu) atšķirībām
likumpārkāpējiem, kuriem nozīmēta tiesu ekspertīze, likumpārkāpējiem, kuri ir
notiesāti un atrodas soda izsciešanas vietās un personām, kas nav izdarījušas
likumpārkāpumu, promocijas darbā iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka:
1) Tiesu ekspertīzē nonākušie likumpārkāpēji no apcietinājumā esošajiem
likumpārkāpējiem un kontroles grupas (ja tiek analizēts viņu MMPI-2 testa
profils), atšķiras ar to, ka viņi ir vairāk koncentrējušies uz savu veselības
stāvokli (Hs), ir ar zemāku pašvērtējumu, viņiem ātrāk rodas vainas izjūta,
viņiem grūtāk pieņemt patstāvīgus lēmumus, ir disforiskāki ar augstāku
trauksmes līmeni (D un Pt). Tiesu ekspertīzēs esošie likumpārkāpēji vāji izprot
sevi un savas psiholoģiskās problēmas, arī biežāk noliedz negatīvās emocijas
un konfliktus, kā arī stresa situācijās viņiem biežāk rodas somatiska rakstura
problēmas (Hy un Hs). Apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem šo skalu
raksturojošās iezīmes neatšķiras no kontroles grupas. Gan tiesu ekspertīzē
esošie likumpārkāpēji, gan apcietinājumā esošie likumpārkāpēji, salīdzinoši ar
kontroles grupu, ir daudz aizdomīgāki, jūtīgāk uztver citu attieksmi pret sevi,
ir raksturīgākas dusmas un naidīgums pret citiem (Pa), kā arī viņi jūtas
atšķirīgāki no citiem, ir sociāli izolētāki, jūtas nesaprasti, var būt arī neskaidra,
realitātei neatbilstoša domāšana (Sc). Aplūkojot ticamības skalu rezultātus var
secināt, ka tiesu ekspertīzē esošie likumpārkāpēji uzrāda daudz gan
psihopataloģisku, gan ar depresiju un akūtu distresu saistītu problēmu (F un
31
Fb), kā arī nevar izslēgt, ka šiem likumpārkāpējiem ir raksturīga viņiem esošo
psihopataloģisko simptomu pārspīlēšana vai arī to simulēšana (Fp un Ds);
2) Šī pētījuma ietvaros nevar izdarīt precīzus un korektus secinājumus par
likumpārkāpēju iespējamām simptomu pārspīlēšanas vai simulēšanas
tendencēm. Nevar viennozīmīgi augstās F , Fp un Fb skalu vidējās vērtības
interpretēt kā tiesu ekspertīzē esošo likumpārkāpēju vēlmi simulēt psihotiska
vai neirotiska rakstura traucējumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī kontroles grupā
F, Fp un Fb skalu vidējās vērtības pārsniedza 65 T vērtību robežu. Arī no
papildus ticamības skalām (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd un S), MMPI-2 rādītāji
latviešu testa versijā radīja vislielākās šaubas par ASV standartizēto vērtību
piemērošanu un izmantošanu Latvijā. Šo skalu vidējās vērtības Latvijas izlasē,
un arī šī pētījuma ietvaros izveidotajā kontroles grupā, bija augstākas nekā
ASV izlasē. Tādēļ šo skalu klīniskā interpretācija ir atvērta diskusijām, un,
balstoties uz to rezultātiem (īpaši balstoties uz F, Fp un Fb), diemžēl nevar
izdarīt precīzus un korektus secinājumus par viņu vēlmi simulēt savus
simptomus vai arī tos demonstrēt pārspīlētā veidā. Var vienīgi secināt, ka tiesu
ekspertīzē nonākušajiem likumpārkāpējiem piemīt izteiktāka tendence,
salīdzinoši ar apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem un kontroles grupu,
šīs problēmas uzrādīt un atzīmēt;
3) MMPI-2 testā Psihopātijas skala (Pd) ir tā skala, kas atšķir tiesu ekspertīzē un
apcietinājumā esošus likumpārkāpējus, no cilvēkiem, kuri likumu nav
pārkāpuši;
4) MMPI-2 testa skalas statistiski nozīmīgi diferencē uz tiesu ekspertīzi nosūtītos
likumpārkāpējus no apcietinājumā esošajiem likumpārkāpējiem. Jo
likumpārkāpējs vairāk uzrāda sūdzības par dažādām savām psiholoģiskām un
psihiskām problēmām (F, Ds, Fb) un vairāk viņam ir izteikta nomāktība, zems
pašvērtējums, iespējams varbūt pat pašnāvības idejas (D), aizdomīgums,
naidīgums pret citiem, neuzticēšanās citiem, jūtīgums pret kritiku (Pa), bet
mazāk izteiktas antisociālas uzvedības izpausmes, tendence konfliktēt un
agresivitāte (Pd), jo pieaug iespējamība, ka šis likumpārkāpējs tiks nosūtīts uz
tiesu ekspertīzi.
II. Attiecībā uz personības iezīmju (mērītas ar MMPI-2), psihopātijas izteiktības,
kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba
pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju atšķirību, tiesu
ekspertīzē esošajiem likumpārkāpējiem ar dažādiem psihisko traucējumu veidiem,
promocijas darbā iegūtie rezultāti (kā redzams 1.attēlā) ļauj secināt, ka:
1) Balstoties uz MMPI-2 testa rezultātiem, jāsecina, ka likumpārkāpēji ar
organiskiem psihiskiem traucējumiem personības iezīmju līmenī ir
visatšķirīgākie un ir ar visizteiktākajām personību raksturojošām iezīmēm,
salīdzinājumā ar citiem likumpārkāpējiem, kuri atrodas tiesu ekspertīzē un
pirmām kārtām, salīdzinoši ar likumpārkāpējiem, kuri slimo ar šizofrēniju;
2) Likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihiskajiem traucējumiem un
likumpārkāpējiem ar personības traucējumiem, salīdzinoši ar
likumpārkāpējiem, kuri slimo ar šizofrēniju ir daudz vairāk izteiktas
personību un viņu uzvedību raksturojošas iezīmes, kas traucē adaptēties un
iekļauties sociālajā vidē, veidot saskarsmi, sociāli pieņemamā veidā paust
savas emocijas, tai skaitā arī agresiju, uzņemties atbildību par savu rīcību,
un personības iezīmes, kas ir saistītas ar atkārtotu likumpārkāpuma
izdarīšanu un paaugstina vardarbīgas uzvedības risku. Šiem
likumpārkāpējiem, salīdzinoši ar šizofrēniķiem, dažādas uzvedības
32
Likumpārkāpēji
Uz tiesu ekspertīzi
nosūtītie likumpārkāpēji
n=88
Organiskie traucējumi
(n=34)
Personības traucējumi
(n=29)
Šizofrēnija (n=17)
F (netipisko atbilžu skala)
Hs- rūpes, raizes par
veselību
Hy –savu problēmu
neapzināšanās
Pa -jūtīgums, aizdomīgums
Pt-trauksme, raizes, šaubas
D–pazemināts
garastāvoklis
Ar likump. izdarīšanu
saistītie rād.
Pd – tendence konfliktēt, pārkāpt normas
PCL-R:
5.apakšsk.-Krāpšana/Manipulēšana
3.apakšsk.-Ātri kļūst garlaicīgi
12.apakšsk.-Agrīnas uzvedības problēmas
PCL-R:
2.apakšsk.-Personiskās
vērtības hipertrofēta izjūta
PCL-R:
2.faktors-Sociālā deviance
15.apakšsk.-Bezatbildība
4.skala-Antisocialitāte
18.apakšk.-Pusaudžu delinkvence
11.apakšk.-Gadījuma seksuāli
sakari
Kriminālās uzvedības vēsture
K (Korekcijas skala)
PCL-R:
17.apakšsk.-Īslaicīgu
laulību daudzums
K (Korekcijas skala)
1. attēls. MMPI-2, PCL-R, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kriminālās
un psihiatriskās vēstures, kā arī ar likumpārkāpumu izdarīšanu saistīto rādītāju
kopsavilkums (atbildot uz trešo pētījuma jautājumu) (MANOVA vai ANOVA secinājumu
nozīmības līmenis p<0,05 vai p<0,01)
33
deviācijas (uzvedības problēmas skolas laikā, psihoaktīvo vielu pastiprināta
lietošana, atkārtoti veikti likumpārkāpumi) pārsvarā ir bijušas arī pirms šī pēdējā
likumpārkāpuma izdarīšanas, kā arī šiem likumpārkāpējiem, biežāk nekā ar
šizofrēniju slimojošajiem likumpārkāpējiem tika konstatēti tādu rādītāju esamības,
kas ir saistīti ar likumpārkāpuma izdarīšanu (tai skaitā arī noziedzīga nodarījuma
izdarīšanas veicinošais un „atvieglojošais” faktors – atrašanās alkohola reibuma
stāvoklī, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā). Likumpārkāpēji ar personības
traucējumiem, salīdzinoši ar šizofrēniķiem, ir ar augstākiem psihopātiju
raksturojošiem rādītājiem, savukārt likumpārkāpējiem ar organiskajiem
psihiskajiem traucējumiem, salīdzinoši ar likumpārkāpējiem, kuri slimo ar
šizofrēniju, ir izteiktākas dažādas adaptācijas un funkcionēšanas grūtības, viņi ir
naidīgāki, egocentriskāki, impulsīvāki, vairāk noliedz savas psiholoģiskās
problēmas, ir nomāktāki un pesimistiskāki.
III. Attiecībā uz personības iezīmju (mērītas ar MMPI-2), psihopātijas izteiktības,
kriminālās uzvedības un psihiatriskās vēstures, izglītības, ģimenes un darba
pieredzes, kā arī ar likumpārkāpuma izdarīšanu saistīto rādītāju atšķirību, tiesu
ekspertīzē esošajiem likumpārkāpējiem ar dažādu kriminālās atbildības pakāpes
veidu, promocijas darbā iegūtie rezultāti (2.attēls) ļauj secināt, ka:
1) Pieskaitāmo, ierobežoti pieskaitāmo un nepieskaitāmo likumpārkāpēju
MMPI-2 testa skalu aritmētiski vidējās vērtības savā starpā neatšķiras,
profili ir līdzīgi, ar vadošajām šizofrēnijas (Sc) un paranojas (Pa) skalām,
tām sekojošām dažādā augstumā novietotajām psihastēnijas (Pt),
depresijas (D) un psihopātijas (Pd) skalām. Visos trīs profilos augstu (virs
65 T vērtībām) ir novietotas arī vairākas ticamības skalas F, Fb un Fp, kā
arī Ds. MMPI-2 skalu līmenī visbiežāk tika konstatētas atšķirības starp
pieskaitāmiem vai ierobežoti pieskaitāmiem un nepieskaitāmiem
likumpārkāpējiem. Visās skalās, kurās tika konstatētas vidējo vērtību
atšķirības (izņemot K (Korekcija) un S (Pārspīlēta sevis pasniegšana)),
nepieskaitāmiem likumpārkāpējiem vidējās vērtības ir statistiski nozīmīgi
zemākas, salīdzinājumā ar pārējo divu grupu likumpārkāpēju vidējām
vērtībām. Tāpat nepieskaitāmo likumpārkāpēju dzīves vēsturē bija mazāk
konstatējami fakti, kas saistīti ar iepriekšēju kriminālās uzvedības pieredzi,
salīdzinoši
ar
pieskaitāmiem
un
ierobežoti
pieskaitāmiem
likumpārkāpējiem;
2) Par nepieskaitāmiem likumpārkāpējiem atzīto MMPI-2 testa profilos, tāpat
kā pieskaitāmo un ierobežoti pieskaitāmo likumpārkāpēju profilos dominē
Sc (šizofrēnija) skala, kas norāda, ka šiem cilvēkiem ir raksturīga sociāla
izolētība, saskarsmes veidošanas grūtības un neskaidra domāšana.
Jūtīgums, neuzticēšanās citiem, aizdomīgums, apdraudētības izjūta no
apkārtējo puses, naidīgums (Pa), kā arī nemiers, trauksme, bažīgums (Pt),
ir tās iezīmes, kas nepieskaitāmos likumpārkāpējus atšķir no
pieskaitāmajiem likumpārkāpējiem. Par nepieskaitāmiem atzīto
likumpārkāpēju aizdomīguma, naidīguma, apdraudētības izjūtas,
nedrošības līmenis ir mazāk izteikti, salīdzinoši ar pieskaitāmiem
likumpārkāpējiem.
Tāpat
par
nepieskaitāmajiem
atzītajiem
likumpārkāpējiem mazāk ir raksturīgas tādas psihopātijas iezīmes kā
manipulēšana (PCL-R 5.apakšskala.), agrīnas uzvedības problēmas (PCLR 12. apakšskala.) un viņiem tik ātri nerodas garlaicība (PCL-R 3.
apakšskala). Savukārt nepieskaitāmie no ierobežoti pieskaitāmiem
34
likumpārkāpējiem atšķiras ar zemāku fizisko un psihisko aktivitāti un
enerģiskumu (Ma);
Likumpārkāpēji
Uz tiesu ekspertīzi
nosūtītie likumpārkāpēji
n=88
Pieskaitāmie (n=59)
Ierobežoti
pieskaitāmie (n=15)
Nepieskaitāmie (n=14)
Pa -jūtīgums, aizdomīgums
Pt –trauksme, raizes,
šaubas
PCL-R:
5.apakšsk.-Manipulēšana
3.apakšsk.-Ātri kļūst
garlaicīgi
12.apakšsk.-Agrīnas
uzvedības problēmas
Fb (F inversā skala)
Kriminālās uzvedības vēsture
Ma – enerģijas un
aktivitātes līmenis
Sd (Sociālās vēlamības
skala)
K (Korekcijas skala)
PCL-R:
17.apakšsk.-Īslaicīgu laulību daudzums
S (Pārspīlēta sevis
pasniegšana)
2. attēls. MMPI-2, PCL-R, izglītības, ģimenes un darba pieredzes, kriminālās
un psihiatriskās vēstures, kā arī ar likumpārkāpumu izdarīšanu saistīto rādītāju
galvenie rezultāti (atbildot uz ceturto pētījuma jautājumu) (MANOVA vai ANOVA
secinājumu nozīmības līmenis p<0,05 vai p<0,01)
3) Tādas MMPI-2 skalas kā depresija (D), šizofrēnija (Sc) un hipomānija
(Ma) un tādi klīniskie rādītāji kā ekspertīzes laikā uzstādītā diagnoze šizofrēnija, klīniskie faktori (alkohola un narkotisko vielu lietošanas
35
pieredze un garīgās veselības problēmas dzīves laikā) un psihiskais
stāvoklis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā pietiekami efektīvi
paredz likumpārkāpēja pieskaitāmību vai nepieskaitāmību, taču, balstoties
uz šo rādītāju kopumu, nepietiekami efektīvi tiek paredzēta ierobežota
pieskaitāmība.
Pētījuma novitāte
Šis pētījums ir aktuāls un novatorisks Latvijas psiholoģijas zinātnē, jo
1) Šī pētījuma vajadzībām, pirmo reizi tika iztulkota un veikta tās sākotnējā
adaptācija Latvijā, pasaulē plaši pielietotā psihopātijas novērtēšanas aptauja
(Psychopathy Checklist-Revised (PCL-R), Hare, 1991), kuras oriģinālajai
versijai ir augsti ticamības rādītāji;
2) Iepazīstoties ar līdz šim veiktajiem pētījumiem, tika konstatēts, ka ir ļoti maz
pētījumu, kuros tiek meklētas atšķirības starp personību raksturojošām
iezīmēm likumpārkāpējiem, kuri nonākuši tiesu ekspertīzēs ar dažādiem
psihisko traucējumu veidiem un dažādām kriminālās atbildības pakāpēm. Ja
literatūrā ir vairāk aprakstīti likumpārkāpēji, kuriem diagnosticēta šizofrēnija
vai arī personības un uzvedības traucējumi, tad tikpat kā nav atrodami
pētījumi, kuros ir aprakstīti likumpārkāpēji ar organiskajiem psihiskajiem
traucējumiem. Šī pētījuma ietvaros tika sniegts arī šo likumpārkāpēju
raksturojums;
3) Šis pētījums ir pirmais promocijas darbs Latvijā, kurā tika mēģināts izzināt
psiholoģiskos kritērijus ar kuru palīdzību, zinātniski pamatoti, tiesu ekspertīžu
ietvaros, varētu diferencēt likumpārkāpējus pa trīs kriminālās atbildības
grupām.
Pētījuma praktiskā pielietojamība
1) Šī pētījuma rezultāti var tikt izmantoti, lai plānotu efektīvu likumpārkāpēja ar
psihiskiem traucējumiem ārstēšanu un viņa uzvedības korekciju;
2) Šī pētījuma rezultāti var tikt izmantoti, lai tālāk turpinātu izzināt psiholoģiskos
kritērijus ar kuru palīdzību, zinātniski pamatoti, tiesu ekspertīžu gadījumos,
varētu diferencēt likumpārkāpējus pa trīs kriminālās atbildības grupām;
3) Šī pētījuma rezultāti var tikt izmantoti, izvērtējot tiesu ekspertīzē esošo
likumpārkāpēju tendenci simulēt dažādus traucējumus un grūtības. Saistībā ar
šo aspektu, likumpārkāpējiem ar organiskajiem psihes traucējumiem ir
jāpievērš īpaša uzmanība.
Promocijas darbā veiktā pētījuma ierobežojumi:
1. Izvēlētajām pētījuma metodēm – MMPI-2 testam un PCL-R aptaujai – nav
pilnībā pabeigts standartizācijas process Latvijā, tādēļ, vērtējot šo metožu
rezultātus un veicot to klīnisko interpretāciju, nevar izdarīt drošus un
ticamus secinājumus;
2. Pētāmo grupu atlases kritēriji neļauj iegūtos rezultātus attiecināt uz
populāciju kopumā. Uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji ir atlasīti
tikai no vienas tiesu ekspertīžu iestādes Rīgā. Pētījuma izlasē netika
iekļauti uz tiesu ekspertīzi nosūtītie likumpārkāpēji no citām Latvijā
esošajām ekspertīžu iestādēm;
3. Iedalot likumpārkāpējus grupās, balstoties uz psihisko traucējumu
diagnozi, tika ņemta vērā ekspertu - ārstu - psihiatru uzstādītā diagnoze.
un, tā kā dažādiem likumpārkāpējiem, dažādi psihiatri uzstādīja diagnozi,
tad pastāv iespējamība, ka diagnozes uzstādīšanas kritēriji visiem
likumpārkāpējiem nebija vienādi;
36
4. Lai pētījumā iekļauto likumpārkāpēju skaits ar dažādām psihisko
traucējumu diagnozēm būtu pieņemams, tad vienā grupā un zem viena
diagnozes nosaukuma tika iekļauti likumpārkāpēji ar tomēr specifiskām
atšķirībām šī psihiskā traucējuma norisē un izpausmēs, tā piemēram, zem
nosaukuma „Personības un uzvedības traucējumi”, tika iekļauti
likumpārkāpēji gan ar, piemēram, disociālu personības traucējuma veidu,
gan arī ar, piemēram, emocionāli nestabilu personības traucējuma veidu.
Tāpat tas attiecas uz likumpārkāpēju grupu ar „organiskajiem psihiskajiem
traucējumiem”, gan ar „šizofrēniju” slimojošu likumpārkāpēja grupu;
5. Atsevišķās pētījumu dalībnieku grupas ir mazs respondentu skaits
(piemēram, bija tikai 15 respondenti, kas slimo ar šizofrēniju vai 14 par
nepieskaitāmiem atzītie likumpārkāpēji).
Turpmāko pētījumu virzieni
1) Jāturpina veikt PCL-R latviešu versijas aptaujas ticamības un standartizācijas
procedūru, lai šo metodi var sākt izmantot psihopātijas līmeņa noteikšanai
Latvijā;
2) Būtu jāizstrādā MMPI-2 testa latviešu versijas standartizācijas rādītāji
specifiski likumpārkāpēju grupai un tiesu ekspertīzēs esošajiem
likumpārkāpējiem. Īpaši, tas attiecas uz MMPI-2 ticamības skalu
standartizāciju Latvijā;
3) Izmantojot MMPI-2 un PCL-R veikt tālākus pētījumus par šo metožu
izmantošanu tiesu ekspertīžu gadījumos, lai noteiktu ekspertējamās personas
simulēšanas vai savu traucējumu pārspīlēšanas tendences;
4) Turpinot meklēt psiholoģiskos kritērijus, lai diferencētu uz tiesu ekspertīzi
nosūtītos likumpārkāpējus pa trīs kriminālās atbildības grupām, pētījumos kā
mainīgie ir jāiekļauj, ne tikai ar personības iezīmēm saistītos rādītājus, bet arī
rādītājus, kas ir saistīti ar likumpārkāpēja uzvedības izzināšanu tieši
likumpārkāpuma izdarīšanas laikā.
ZINĀTNISKO PUBLIKĀCIJU SARAKSTS
Strika E. (2002). Likumpārkāpēju personības īpatnības. Kastiņš J. (red.), LU PPF
Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē, 649, 511-523. Rīga.
Strika E. (2002). Psiholoģija tiesu sistēmā Latvijā. Baltic journal of psychology, 3, 2,
58-71. R.: LU, Psiholoģijas nodaļa.
Strika E. (2002). Psiholoģiskie traucējumi un to saistība ar likumpārkāpuma
izdarīšanu. Kastiņš J. (red.) LU PPF Izglītības zinātnes un pedagoģija
mūsdienu pasaulē, 655, 531-540. Rīga.
Strika E. (2008). Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un tiesu
psihiatriskajā ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju personības iezīmju
atšķirības (mērītas ar MMPI-2). Latvijas Universitātes raksti, Psiholoģija,
729, 70-89. R.: Latvijas Universitāte.
Uzstāšanās zinātniskajās konferencēs
Strika E. “Personality features of intoxicated persons charged with murder”. IV
Internacional Baltic Psychology Conference, Rīga, 1998.
Strika E. „Likumpārkāpēju personības īpatnības”. LU 59. zinātniskā konference, Rīga,
2000.
Strika E. “Personality features of offenders”. Nordic/Baltic Summer Institute and a
conference on Risk and Protective Factors in the development of Antisocial
Behavior, Vilnius, 2001.
37
Strika E. „Adaptation of the Hare Psychopathy checklist-revised for Latvian
offenders” . XVth European Conference on psychology and Law „New
Horizons for Psychology and law”, June 29 to July 2, Vilnius, 2005.
Strika E. „Ar MMPI-2 mērīto personības iezīmju atšķirības tiesu psihiatriskajā vai
kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un tiesu psihiatriskajā ekspertīzē
nonākušajiem likumpārkāpējiem”. LU 65. zinātniskā konference, Rīga, 2007.
Strika E. „Personality and psychopathy correlates of criminal offenders with and
without diagnosis of mental disorders”. Nordic-Baltic doctoral network in
psychology. 4th annual meeting, 24-26th August, 2009, Helsinki, Finland
38
OFFENDER’S PERSONALITY CHARACTERISTIC. DATA FROM THE
FORENSIC PSYCHIATRIC AND COMPLEX FORENSIC PSYCHIATRIC
AND PSYCHOLOGICAL EXPERTISE
GENERAL OVERVIEW OF THE DISSERTATION
Already for a very long time psychologists and criminologists are trying to
find the connection between the personality characterizing data and criminal behavior.
They try to find different explanations in order to understand the criminal activity and
special attention is devoted to the research of individual peculiarities of criminal
offence performers. The question – why a person performs a transgression of law and
becomes an offender - is also very pending matter in Latvia. In comparison with the
1990, in 2005 the number of registered criminal offences per 10 000 inhabitants has
increased 1.95 times (Database of Central Statistical Bureau, 2009). There is often a
stereotypical confidence in Latvia that criminal behavior is only and exclusively a
social phenomenon and the reasons for it have to be found in economical conditions.
Nevertheless the criminal behavior can be fully comprehended only, if several factors
influencing it are taken into account: biological, social, and psychological factors
(including personality traits and situation context, where the criminal offence has been
made).
Separate theme for research is mental disorders and performance of transgression
of law of criminal behavior. From one side, there is sufficient amount of evidence that
there are persons with mental disorders between the offenders. L. Robins and Dz.
Helzer (Robins & Helzer, 1994, as mentioned in Andrews & Bonta, 1998), as well as
other authors in their researches discovered that in 57.8% up to 100% cases the
offenders have had diagnosed some of mental and behavior disorders mentioned in
International Classification of Diseases 10 version (ICD-10). From the other side,
summarizing the results of world studies, it is concluded that mental disorders can not
be considered as the only reasons for performance of legal offences and personalities
suffering from mental disorders are not determined to legal offence. These disorders
are more “inner”, subjective reason and background that due to external, ill-disposed
conditions promote the performance of legal offence. All by itself a mental and
behavioral disorder or specific diagnosis do not influence and do not explain the
criminal behavior or performance of legal offence. It is very important to explore the
influence of changes made by these disorders (including personality changes) and
their connection with the performance of legal offence. It is necessary to find out
these connections in order to perform the correction activities of offender’s behavior
more effectively and to attract the attention to these people as a risk group (Daffern &
Howells, 2002; Coid, 2002). J. Bonta with the colleagues in their meta-analytical
research established a fact that offenders with mental and behavioral disorders have
the same main criminal behavior risk factors as all the other offenders (Bonta, Law &
Hanson, 1998).
One can say that mental disorders create particular problems for court and legal
system. Learning the connections between the criminal behavior and mental disorders
and presence of mental disorder in the moment of performance of transgression of law
naturally lead up to several legal consequences: (1) the question how the mental
disorders influence the offender’s behavior at the time when the criminal offence has
been performed wherewith to the question about the degree of offender’s criminal
liability; (2) the question about offender’s ability to understand his incrimination and
to understand the ongoing court process; (3) the question about the future prevention,
treatment or correction of offender’s criminal offence.
39
In order to clarify these questions very often specialists of law enforcement
institutions set to perform forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and
psychological expertise. If during the practice the medical criteria has been more or
less developed in order to give answers to these questions, then until now the behavior
and personality’s psychological aspects of the offender, who has been put though the
forensic psychiatric or complex forensic psychiatric and psychological expertise,
haven’t been examined at all in Latvia.
The originality and scientific endeavors of the research paper is in the fact
that such systematic and wide scientific researches, that reveal the connection of
criminal offence with the offender’s characteristic marks, mental and behavioral
disorders and the degree of offender’s criminal liability, till now have not been carried
out in Latvia. Both in Latvia and the world there is few such researches that reveal the
question about the psychological description of the offenders who have been put
though the forensic psychiatric or complex forensic psychiatric and psychological
expertise, and their psychological differences from other offenders and also from the
people who haven’t offended against the law. Do these immanent to offenders
characteristic marks can forecast their consignment to forensic psychiatric expertise?
Next to nothing is also the question about the connection of different mental disorders
with the performance of legal offence. Also the psychological criteria hasn’t been
elaborated in Latvia, that could help to decide the question about the degree of
offender’s criminal responsibility (complete responsibility (accountable), diminished
responsibility and not guilty by reason of insanity (NGRI) (unaccountable)).
Therefore in the practical part of the research, responding to the set questions of the
dissertation, the author will search for the differences of personality describing
characteristic marks for the offenders who are in imprisonment and are sent to the
forensic psychiatric or complex forensic psychiatric and psychological expertise. Also
the differences and differential criteria between the complete responsibility
(accountable), diminished responsibility and not guilty by reason of insanity (NGRI)
(unaccountable) offenders will be explored.
The purpose of the dissertation:
3. To clarify the personality traits of the offenders who are in forensic psychological
and forensic psychiatric expertise, comparing it with the personality traits of the
offenders who are in custody and with the personality traits of the persons who
haven’t offended against law.
4. To determine the differences of personality traits (measured with MMPI-2) of the
offenders who are in forensic psychological and forensic psychiatric expertise
(like psychopathy expression, criminal behavior and psychiatric history,
education, family and work experience, as well as indicators connected with
performance of legal offence) between the offenders with different types of mental
disorders (specific personality disorders, personality and behavioral disorders due
to brain disease, damage and dysfunction and schizophrenia) and the offenders
with different commendatory degrees of criminal responsibility (complete
responsibility (accountable), diminished responsibility and not guilty by reason of
insanity (NGRI) (unaccountable)).
Additional purpose: to perform the control of psychometric indicators of the tests
MMPI-2 and PCL-R and compare them with the indices of test’s original USA
selection.
Research questions:
6. What kind of personality trait differences possess to offenders who are appointed
to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological
40
expertise, offenders who are sentenced and are in custody and persons who
haven’t offended against law?
7. Which of MMPI-2 test scales better differentiate the offenders who are appointed
to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological
expertise and offenders who are in custody?
8. What are the difference between the personality traits (measured with MMPI-2
test), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric record, education,
family and work experiences, as well as data linked to transgression of law for the
offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex forensic
psychiatric and psychological expertise with different types of mental disorders?
9. What are the difference between the personality traits (measured with MMPI-2
test), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric history, education,
family and work experience, as well as with performance of transgression of law
connected indices for the offenders who are appointed to forensic psychiatric and
complex forensic psychiatric and psychological expertise with different types of
degree of criminal responsibility?
10. What are the MMPI-2 test scales, level of psychopathy, criminal behavior and
psychiatric record, education, family and work experience, as well as with
performance of transgression of law connected indices common ability to
differentiate the offenders into three groups according to the degree of criminal
responsibility – Complete responsibility group (accountable), diminished
responsibility and Not guilty by reason of insanity group (NGRI)
(unaccountable)?
Additional questions:
4. What are the indices of credibility – inner coordination of Latvia's selections
(control group) MMPI –2 test?
5. Do the average indices of Latvia's selection (measured with in Latvia MMPI-2
test) and average indices of USA selection MMPI-2 test are different?
6. Do the psychometric indices of adapted Latvian version of PCL-R test correspond
to the indices of original PCL-R version?
Method
Sample: The study sample consisted of 54 male offender who are in custody, 66 male
who haven’t offended against law and 88 male offenders who were sent to experts for
pretrial forensic assessment. The participants of this samples where grouped in three
different ways:
I. Male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment (n=88; age
M=33,47, SD=11,05), male offenders who are in custody (n=54; age M=29,
SD=11,66) and male who haven’t offended against law (n=66; age M=31,08,
SD=9,93).
II. Male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment were
grouped based on tape of mental disorders as diagnosed by psychiatrist: (1) Specific
personality disorders (n=29; age M=31,03, SD=10,87); (2) Personality and
behavioural disorders due to brain disease, damage and dysfunction (n=34; age
M=34,12 SD=11,70); (3) Offenders suffering from schizopfrenia (n=17; age
M=35,12, SD=10,55).
III. Male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment were
grouped based on degree of experts` recommended criminal responsibility: (1)
Complete responsibility group (n=59; age M=33,37 SD=11,06); (2) Diminished
41
responsibility group (n=15; age M= 31,8 SD=9,9); (3) Not guilty by reason of insanity
group (NGRI) (n=14, age M=35,64, SD=12,56).
Instruments: (1)Minnesota Multiphasic Personality Inventory -2 (MMPI-2) (Butcher,
Dahlstrom, Graham, Tellegem, & Kaemmer, 1989); (2) Psychopathy Checklist –
Revised (PCL-R) (Hare, 1991); (3) Documents analysis and party structured interview
(collection dates for: a)criminal behavior b) psychiatric history, c)education, family
and work experience, d) crime relate indices) e) the psychical condition at the moment
of the performance of criminal offence.
Procedure: Date of the group of offenders who are sent to pretrial forensic
assessment was are collected in two stationary departments of forensic psychiatric
expertises in Riga. MMPI-2 was one of the regularly offered tests are beeing
performed in the forensic expertise. All 88 respondents participated in partly
structured interview and the research of their documents was done. 48 respondents
from 88 had also Hare`s Psychopathy Checklist interviews.
Taking into account the questions of dissertation and main conclusions, following
thesis has been formulated:
1. There are MMPI- 2 test profile (credibility scales (L, F, K, Fb, Ds, Fp, Mp, S,
Sd) and clinical scales (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si)) differences
between offenders who are appointed forensic expertise, offenders who are
sentenced and are in custody un persons who haven’t offended against law.
Offenders who are appointed forensic expertise differ from the ones in custody
and control group with the fact that they are more concentrated on their state of
health (Hs), have lower self-esteem, they faster get the sense of guilt, they have
difficulties to make independent decisions, they are more dysphorical with higher
level of impetuousness (D and Pt). Offenders who are appointed forensic expertise
poorly understand themselves and their psychological problems, also more often
deny negative emotions and conflicts, and in the stress situations they more often
have problems of somatic character (Hy and Hs). For the offenders who are in
custody, characteristic marks of this scale do not differ from the control group.
Both offenders who are appointed forensic expertise and offenders who are in
custody in comparison with the control group are more suspicious, more
emotionally receive other attitude towards themselves, more often have anger and
hostility towards others (Pa), they also feel more different from the others, are
more socially isolated, feel incomprehended, can have unclear, irrelevant to reality
thinking (Sc). The psychopathy scale (Pd) in MMPI-2 test is the scale that
separates the offenders who are appointed forensic expertise and offenders who
are in custody from the persons who haven’t offended against law;
2. MMPI-2 test scales statistically significantly differentiate the offenders who are
appointed forensic expertise from the offenders who are in custody. Best input in
the differentiation of the offenders in two groups give F (Ds, Fb), Pd, D and Pa
scales. If the offender shows complaints about different psychological and mental
problems (F, Ds, Fb) and often has more typical depression, low self-esteem, even
possible ideas of suicide (D), suspiciousness, hostility towards others, distrust,
sensitiveness to critics (Pa), but have less typical expressions of antisocial
behavior, tendency to conflict and aggressiveness (Pd), then the possibility arises
that this offender will be appointed to forensic expertise;
3. Offenders appointed to forensic psychiatric or complex forensic psychiatric and
psychological expertise with different diagnosis of mental disorders do not have
differences of personality traits (measured with MMPI-2), however several
intergroup differences exist. Offenders with personality and behavioral disorders
42
due to brain disease, damage and dysfunction, suspiciousness, distrust to others,
explicit sensitiveness towards other’s attitude to themselves, even possible
creation of relationship ideas (Pa), disturbance and impetuousness (Pt) is much
more explicit than the offenders with the diagnosis – schizophrenia. Also these
offenders have higher results in Hs (Hypochondria) and Hy (Hysteria) scales in
comparison with offenders – schizophrenic. That shows that they are more
egocentrical, more often deny their problems, are not capable to understand the
motives of their and other behavior, more carefully follow the functioning of their
bodies, more feel physical discomfort, and their psychological problems turn into
somatic symptoms. Besides they much more then offenders – schizophrenics (and
offenders with personality and behavioral disorders) are more unconfident about
themselves, feel distressed and oppression (D). In comparison with the offenders
with the diagnosed schizophrenia, they have more difficulties to follow the rules
and norms of the society, they act more impulsively thus immediately satisfying
their needs (Pd). Experting persons with personality and behavioral disorders due
to brain disease, damage and dysfunction show much bigger adaptation problems
and bigger sense of emotional discomfort (F), and have poorly developed
mechanisms of psychological protection (K) than the offenders with the diagnosed
schizophrenia. Offenders with personality and behavioral disorders differ from the
offenders with the diagnosed schizophrenia only in one scale – psychopathy scale
(Pd). This scale is the one that states the differences between the offenders with
personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction
and schizophrenics, but does not establish differences between the offenders with
personality and behavioral disorders due to brain disease and personality and
behavioral disorders. After psychopathy explicit level that is measured with PCLR, differences between the offenders with different diagnosis of mental disorders
do not exist, but offenders with specific personality disorders in contradistinction
to offenders with the diagnosed schizophrenia more explicit have stated such
characteristic to psychopathy symptoms - social deviance and antisocialization.
Offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease more
often than offenders with specific personality disorders and schizophrenia at the
moment of transgression of law were under the influence psychoactive substances,
performed criminal offence against a person, fully didn’t plead guilty and
collaborated with the others. In their turn offenders with specific personality
disorders more often than offenders with the diagnosed schizophrenia had the
symptoms that witnessed about the previous criminal behavior;
4. Between the offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex
forensic psychiatric and psychological expertise with different degree of criminal
responsibility type do not have differences of personality traits (measured with
MMPI-2), but have several intergroup differences. In the test profiles of the
offenders approved as NGRI, as well as in the profiles of complete responsibility
offenders and offenders with diminished responsibility scale Sc (Schizophrenia)
prevails. It shows that these people have a characteristic social insularity,
difficulties to develop communication and recondite thinking. Sensitiveness,
distrust to others, suspiciousness, sense of perilousness from the others, hostility
(Pa), as well as disturbance, impetuousness, apprehensiveness (Pt), are the traits
NGRI offenders differentiate from the accountable offenders. The level of
suspiciousness, hostility, sense of perilousness and insecurity of the offenders
approved as NGRI is less expressed in comparison with the offenders who are
accountable. In their turn offenders who are approved as NGRI differ from the
43
offenders with diminished responsibility with lower physical and psychic activity
and power (Ma). After psychopathy that is measured with PCL-R, differences of
the levels of expressivity between the offenders with diagnosis of different mental
disorders do not exist, but the accountable offenders and offenders with
diminished responsibility differ from the offenders approved as NGRI according
to criminal record indices.
5. MMPI-2 test, PCL-R inquiry, criminal behavior and psychiatric record indices,
education, family and work experience, as well as with the performance of
transgression of law connected indices differentiate the offenders who are
appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and
psychological expertise into levels of different criminal responsibility. The
greatest input in the offenders’ differentiation into groups give MMPI-2 test D, Sc
and Ma scales, diagnosis set in time of the expertise - schizophrenia and total
indices of psychiatric record ( experience of alcohol and narcotic drugs usage and
mental health problems during the lifetime), the psychical condition during the
trangression of law.
THE CONTENT OF THE DISSERTATION
Theory and Related Literature Review
Criminal behavior explanatory theories
Research and investigation of the criminal behavior has always been the object of
interest for several areas of science. Researches in the field of criminal behavior carry
out the representatives form psychology, medicine, sociology, as well as legal
sciences. Studies in criminology as the main point of studies bring forward the
detection of cause and motive of the criminal behavior (McGuire, 2004).
Psychologists and psychiatrists traditionally more interested in the question what kind
of persons become the offenders and why. Sociologists pay more attention to the
corresponding groups of population or segments, but not separate individuals, they
also more cognize socially economical factors that determine the criminality.
Scientific literature also exudes such intersectoral scientific discipline as psychology
of criminal behavior that combines achievements and opinions of sociology,
criminology, clinical and forensic psychology. Psychology of criminal behavior tries
to find rational and empirical explanations in order to understand the criminal activity,
and pays special attention to the research of individual peculiarities of offenders. The
researches in this field of scientific discipline do not confine themselves only with the
determination of the influence of gender, age, nationality or social provenance factors
towards criminal behavior, but searches for deeper and wider comprehension about
the criminal behavior and personality of the offender (Andrews & Bonta, 1998).
Psychology of criminal behavior analyses this behavior taking into account biological,
personality, interpersonal, family and socially cultural factors as well as takes interest
in the mutual connection of the individual’s behavior and specific situation of
trangression of law.
Authors divide several theories that explain the criminal behavior. One approach
in the explanation of criminal behavior directly connects the criminal behavior with
the individual of personality factors, other approach – explains the criminal behavior
as a result of social and environmental factors, some other considers that criminal
behavior is like irreconcilable conflict between the individual and social powers.
There are also eclectic theories that were formed, combining different approaches and
directions, from the individual factors down to wide social environmental factors.
Leading theories that explain criminal behavior can be theoretically divided into three
44
main groups (Glueck & Glueck, 1950, Thornton, 1987, Eysenck & Gudjonsson, 1989,
Andrews, 1989; Andrews, Leschied & Hoge, 1992 as mentioned Andrews & Bonta,
1998; LeBlanc, Ouimet & Tremblay, 1988; Gottfredson & Hirschi, 1990; Farrington,
2004): (1) Sociological theories (for example, Social location theories, Control theory,
Differential association theory); (2) Psychological theories (for example,
Psychodynamic/Psychoanalytical theory, Behavioral theory, Eysenck’s theory of
criminality); (3) Complex theories (for example, General approach of personality and
social psychology in the explanation of criminal behavior), Eclectic theories
(combination of different opinions, theories and ideological directions) (for example,
LeBlanc, approach of Ouimet and Tremblay, approach of Wilson and Hernstein,
Farrington’s approach).
At present there is no such united theory that determines criminal behavior. The
formation of criminal behavior is influenced by mutual interaction of several factors
(both biological predisposition and social experience); so we can’t exude any of the
previously mentioned factors and consider that each of them are the main one that has
influenced the trangression of law. At the moment the leading is general approach of
personality and social psychology in the interpretation of criminal behavior. There are
four central factors divided within it that significantly influence the formation of
criminal behavior (attitude or position, relationship, individual’s behavioral record
and his personality).
Comprehension of personality in psychology
Although initially criminologists didn’t treat the personality as an important
factor in the explanation or criminal behavior, in the last couple of years there are lot
of researches that reveal this connection (Miller & Lynam, 2001) and it is considered
that one of the factors that facilitate the trangression of law is also personality traits S.
Hampson (Hampson, 1988) considers that looking at the criminal behavior from the
point of view of personality psychology, not the situation or surrounding
circumstances, but especially the personality describing values have a determinant
role in the explanation or criminal behavior. The goal of offender’s personality
researches is to prove that persons that perform trangression of law have characteristic
pleiad of personality traits that differ them from the people who haven’t offended
against the law.
Before we further analyze the personality of the offender, it should be clarified
that is understood by the personality, personality traits and description of the
personality.
In the definition acknowledged by the American Psychological Association
(APA) says that personality is a person’s unique psychological abilities that influence
his behavioral models in different situations and periods of time (Gerrig & Zimbardo,
2002). Predominantly all definitions of personality theories underline the importance
of personality’s individuality or individual differences. Personality as a subject has
been described in the process of evolution that is influenced by both – external and
internal factors (genetic and biological predisposition, social experience and changing
circumstances of the surrounding environment). Mainly personality definitions define
the personality using the characteristic rates that are “responsible” about the perpetual
form of behavior. Personality as such is relatively constant and perpetual within the
time and surrounding conditions (Hjelle & Ziegler, 1992; Matthews, Deary &
Whiteman, 2003).
One of the newest and leading in the world combining approaches in the
research of personality traits is in 80ties of last century established Five Factor Model
by P. Costa and R. McCrae that contains basic traits. „Personality traits-relatively
45
enduring styles of thinking, feeling, and acting. By personality structure trait,
psychologists mean the pattern of covariation among these traits, usually summarized
in terms of a relatively small number of factors that represent the basic dimensions of
personality” (McCrae & Costa, 1997, p.509).
If we see the personality only from the perspective of personality traits or
point of view of some other personality theory, then it gives restricted understanding
about the personality, its describers and characteristics. Therefore authors (Mayer,
2005, 2006; McAdams, 2007; Maddi, 2007) try to integrate the conclusion of wellknown “big” theories of personality into new structure of personality systems. They
define the personality as a psychological system that is created from the mutually
connected parts (Mayer, 2006). This organized and always in development structural
division of personality reflects the total action of individual’s systems set; the total
action of personality’s structure main systems set. Main systems of the personality’s
structure are: Energy lattice (motivation and emotions), Conscious executive
(consciousness and attention, self awareness, defense and coping) Knowledge works
(models of the self, models of the world, imagination, intellect, cognitive
intelligences) and Social actor (social skills, social role knowledge, attachment
system, motivation and social emotional expressions, motivation and social emotional
expressions). Each of the parts of this structure have a definite trait (for example,
Energy lattice is characteristic with neurotics – stability, need for achievements,
Social actor is characteristic with introversion – extraversion etc.) (Mayer, 2005).
There are authors who point that all the constructs that describe the
personality provisory can divide into thee groups: dispositional traits, characteristic
adaptations and integrative life stories (Hooker & McAdams, 2003; McAdams, 2006;
McAdams & Pals, 2006; Sheldon, 2004 as mentioned in McAdams & Pals, 2007).
Dispositional traits of the personality are defined as „Broad dimensions of
psychological individuality that describe assumedly internal, stable, and global
individual differences in behavior, thought, and feeling. Traits account for consistency
in individual functioning across different situations and over time” (McAdams & Pals,
2007, p.7). In general dispositional traits are measured using the methods of
personality self-evaluation.
Second group involves wide range of such personality constructs as motives,
goals, and projects, values and beliefs, cognitive schemas and styles, Ego and
psychosocial stages, coping strategies, defense mechanisms. They all are called
characteristic adaptations. These characterizers describe what a person wants from
the life and what he does in order to achieve it and how the person avoids from what
he doesn’t want. Characteristic adaptations are usually contextualized in time, place,
situation or social role.
Third group comprises individual’s integrative life story that is internalized
and evolving narratives of the self that people construct to integrate the past, present,
and future and provide life with some sense of unity, purpose, and meaning
(McAdams & Pals, 2007, p. 7).
As the empirical research within this dissertation is not built on the specific
theory of the personality (only partly is grounded on the approach of personality
traits) then following the all above mentioned, description of personality will be used
as characteristic personality traits and characteristic adaptations of the personality
(behavioral and emotional particularities, person’s attitude and judgment towards
himself and others, his motivation, his adaptation skills) as it is mentioned by the
previously described authors (McAdams & Pals, 2007).
Research of offender’s personality
46
Concerning the offenders’ personality traits, one can conclude that almost in
all interpretations of psychological theory about the criminal behavior, personality
describing factors (including also personality traits) have important role in the process
of development of the criminal behavior and also in its expressions.
After the studies of the psychology literature on the criminal behavior and
researches in the field of criminal psychology, one can deduce that there is no such
definite overall description of offenders’ or criminal’s personality type. As K.
Clements observes:”… there are extreme opinions among the scientists, starting with
– “all offenders are similar” up to “each offender is unique” (Clements, 1996).
Likewise the scientists haven’t discovered some certain personality trait that would
differ the offender form the person who hasn’t committed the crime. But the
personality factors are important indicator in order to understand the nature of the
criminal behavior. Some forms of behavior are connected with the different
personality factors.
Summarizing the literature from the previous years about the research of
offender’s personality, one can conclude that the researches have been performed in
following fields: (1) comparisons of offenders’ personality traits with the personality
traits of persons’ who haven’t performed the trangression of law; (2) ascertainment of
specific personality traits like risk factors of the criminal (3) research of connection of
the personality traits with different types of criminal behavior; (4) establishment of
the typology offenders’ personalities, basing on the consistent totality of personality
traits and their to mutual connection.
Mental disorders and their connection with the trangression of law
Opinions about the range in what mental disorders influence and are connected
with the expressions of criminal behavior have changed from year to year. J. Bonta
with colleagues (Bonta, Law & Hanson, 1998) writes that there are researches
(Rabkin, 1979; Monahan & Steadman, 1983), where the authors have come to the
conclusion that there is no connection between the criminal behavior and mental
disorders. In its turn as a result of other researches this connection has been proved
(Hodgins, 1993; Monahan, 1993; Marzuk, 1996). P. Dietz (Dietz, 1992) described
five possible ways of the connection between criminal behavior and mental disorders:
(1) criminal behavior is as a consequence to psychotic symptoms; (2) performing the
trangression of law the compulsive aspirations are being satisfied (for example,
paraphylia); (3) specific personality disorders reflect in the criminal behavior; (4)
criminal behavior and mental disorder happens to be simultaneously; (5) genuine or
simulated mental disorder is as a reaction towards the preformed trangression of law.
Thinking about the significance of mental disorders research in the legal
aspect and summarizing the researches carried out in the world, one can affirm that
the question about the offender’s mental disorders is important in all the aspects criminology, criminalistics, criminally legal, criminally processual and aspect of
criminal responsibility and serving the term.
In the scientific literature of the past years researches on the connection of mental
disorders with the criminal behavior dominate mainly in two directions: one sees the
connection of mental disorders with the violent behavior, other - connection with the
risk of reiterative violent transgression of law. Although less, there are researches
carried out also in the other directions, including the research of criminal behavior
commitments with the degree of criminal responsibility.
Research of the offender’s personality in forensic expertise
The necessity of the research of the offender’s personality results in the norms
set by the law and in some way is obligatory. From the legal point of view each
47
content of criminal offence concept contain objective and subjective indications.
(Krastins, 2000). Although the information that describe the personality of the
criminal doesn’t reveal and prove the existence of nonbeing of the corpus delicti,
lawyers point that it has meaning of criminal law, because it can be important when
the appoint the punishment or resolve other questions connected with the punishment
in the criminal case (that is stated in the paragraph 46 part 2, paragraph 29 part 1,
paragraph 55, part 1, paragraph 58 part 1 of the Criminal Law (Criminal Law, 1998)
Legal literature and literature of forensic psychology often write about the individual
approach in the designation of the punishment. In accordance with the overall
punishment designation base, concept “individualization” in complex encircles the
evaluation of performed transgression of law, offender’s personality, extenuating or
aggravating circumstances (Sitkovskaja, 2000). Here are important all these
personality describing characteristics that influence the choice and realization of
illegal action, burden or facilitate it’s performance and is related to his attitude
towards the committed action Therefore it is hard to revaluate the help of psychologist
in order to carry out the individual approach to criminal case, especially for research
of offender’s value orientation, motivation, personality traits that are important to
individualize the responsibility (punishment) and prognosis of behavior in connection
with the sentenced punishment. Unfortunately in the methodological literature for
investigation officers and judges the psychological aspects of individualized
responsibility practically are being ignored. Literature informs about the social,
socially demographic, criminological, legal personality aspects, but the fact that
personality in the first place has a characteristic psychological traits and condition,
commonly hasn’t been mentioned or hasn’t been discovered what kind of personality
describing characteristics are important for dealing with the legal problems. In order
to fully carry out the individualized approach to offender, it is necessary to investigate
wide enough range of his personality describing aspects and constructs, for example,
needs, motives of behavior, personality traits, emotional sphere and sphere of will,
intellectual competence.
The legal system of Latvia at the moment yet very little uses the experience
and knowledge of psychologist. But in the world, from the point of view of practical
use, the research of offender’s personality and its traits are important not only in the
field of psychology of criminal behavior as such, but in the concrete also in the work
of forensic psychologist. Several authors (Ben-Porath, Graham, Hall, Hirschman, &
Zaragoza, 1995; Pope et al., 2000, Nicholson & Norwood, 2000) mark three main
areas where the forensic psychologist makes the evaluation of offender’s personality,
inter alia explores personality traits using tests of personality research: (1) evaluating
the offender’s competence; (2) evaluating the offender’s ability to be responsible for
the committed; (3) evaluating the criminal behavior and risk degree of repeated
criminal behavior. Group of other authors (Edens, Cruise & Buffington-Vollum,
2001) additionally mark such areas as evaluation of possibility of repeated criminal
behavior, forecasting of forcible behavior, determination of treatments or correction’s
effectiveness, as well as forensic expertise situation, for example, determination of
pretension tendencies. In their turn the researches of Russian authors emphasize that
the research of offender’s personality is important in order: (1) to solve the question
that touches the determination of criminal responsibility and the determination of
legal motives of separate types of legal offences; (2) to individualize the criminal
responsibility and punishment (Safuanov, 2004); (3) to research the possible influence
of the personality traits to individual’s behavior in specific situation of the criminal
offence (Sitkovskaja, 1998), as well as in the situations of forensic expertise’s, in
48
order (1) to research the personality traits of the offenders with mental disorders and
their influence on the ability to understand the situation and to control the behavior
during the criminal offence (Balabanova, 1998).
In Latvia one of the areas where the knowledge of forensic psychologist is most
often used and the research of offender’s personality is being performed, is forensic
expertise (forensic psychological expertise to a priori healthy people, forensic clinical
psychological research as additional research in the forensic psychiatric expertise and
complex forensic psychiatric and forensic psychological expertise) gate and detect the
legally important mental disorders, not only psychiatric knowledge is necessary, but
also the knowledge of clinical psychology. Neither forensic psychological, nor
forensic psychiatric expertise separately cannot fully answer all the questions that are
in the interest of the court.
In Latvia the law enforcement bodies, sending the offender to experts for
forensic assessment, mainly expect for the judgment that would help to adjudicate the
question about person’s ability to be responsible for his actions, that is, complete
responsibility, diminished responsibility and NGRI as well as expect the
recommendations about the possible application of compulsory means of medical
character to the offender. Therefore it is to understand the criteria of these conditions
both from the legal, psychological, both medical aspects. The problem of
accountability or lucancy is complex. It mutually involves psychological, clinical
psychological, psychiatric and legal aspects. Because it is not only about the
diagnostics of one or the other sickly condition, but also about how this defect
influences the regulation and formation of action. In order to clarify this, it is
necessary to compare the broken psyche with the good one. The clarification of this
personality norm or pathology is a subject of psychological research and it is one of
the more complicated tasks. If in the development process of practice the criteria of
lunacy are enough elaborated, then at present the criteria of diminished responsibility
are not clearly formulates and defined, neither from the medical, nor psychological
standpoint.
There are very few researches where the connection between the degree of
criminal responsibility (comlepete responsibility, diminished responsibility) and the
offender’s personality describing individualities and characteristics has been explored.
(Moskowitz, Lewis, Ito & Ehrmentraut, 1999; Barendregt, Muller, Nijman & de
Beurs, 2008). In the researches, where the hypothesis has set up that the personality
describing individualities are like a mediator between the mental disorders and degree
of criminal responsibility (Rogers & McKee, 1995; Barendregt, Muller, Nijman & de
Beurs, 2008). As MMPI tests has been widely used in the assessment of the offenders’
personality, then the literature predominantly gives the measurements made exactly
with this test. It should be pointed that these researches differ both in the research
hypothesis and questions, and the selection of research participants.
As one from the a few researches where using the MMPI-2 tests civil psychiatric
patients were compared with the offenders who are found to be mentally deficient
(Moskowitz, Lewis, Ito & Ehrmentraut, 1999). As a result of this research it was
established that the MMPI-2 profile of mentally deficient offenders substantially
differs from the civil psychiatric patients. Profiles of mentally deficient offenders can
be interpreted as less pathological, it had higher scale K (corrections) and
comparatively with the profiles of psychiatric patients, lower were scales F, 1, 2, 7, 8.
and 0. The differences in scale 4 weren’t recognized between these two groups. If the
results from MMPI tests were compared between the sane and mentally deficient
offenders who have committed the murder, then R Rogers and Seman (Rogers &
49
Seman, 1983) in their research found out that scale 5 was the only scale where the
differences between these offenders were stated. They also made a conclusion that
MMPI test gives little contribution in order to differentiate the offenders into two
groups (complete responisbility and NGRI).
In its turn summarizing the researches performed with MMPI-2 test about this
theme, R. Rogers and G. McKee (Rogers & McKee, 1995) draw consequences that
there are several important differences in the MMPI-2 profiles of de jure approved
complete responisbility and NGRI persons. Persons that are approved as NGRI have
lower results in scales 4. (Psychopathy) and ASP (antisocial experience). Further they
point the MMPI-2 results can reach important information about the personality’s
criminal responsibility in the process of verdict acceptance. First of all, the accused,
which are found to be innocent due to NGRI, can have explicit motivation to
exaggerate their emotional problems; therefore it is important to evaluate the
credibility indices of the test results. In the second place, large number of scientific
researches and literature about the MMPI/MMPI-2 scales and correlations of their
combinations enable to accomplish exact conclusions about the personality traits and
symptoms that point at the offender’s ability to respond about his behavior. In the
third place, separate MMPI-2 scales, especially scale 4. (Psychopathy), gives
information about the antisocial behavior, therefore eliminates the possibility that this
personality has any disorders that restrict his ability to be responsible for his actions.
This scale only points the possible relapse of antisocial behavior.
One of the newest reaches about the cognition of the factors that are connected
with the decision making about the offender’s criminal responsibility has been made
in the Netherlands. (Barendregt, Muller, Nijman & de Beurs, 2008). The results of
this research showed that several variables contributed independently to experts`
opinions regarding criminal responsibility; diagnosis (Axis I and II), cultural
background, type of weapon used in committing the crime and whether the defendant
committed the crime alone or with other. MMPI-2 scores also turned out of have a
small contribution to experts` opinions on criminal responsibility, independently of
mere diagnostic variables. The result suggest that experts base their judgments not
only on the presence or absence of mental disorders, but also on cultural and crime
related characteristics, as well as dimensional information about the defendant’s
personality and symtomatology. This research established statistically important
differences of the average values of F, K and Si scales for the offenders with different
degree of criminal responsibility. It is important to elaborate evident psychological
criteria in order to state offender’s competence and ability to be responsible for his
actions by objective considerations. Research of personality traits and cognition of
their connection with the performance of transgression of law and criminal behavior is
one part of this criteria elaboration stages.
There were no researches in the literature that said that the offender’s, who hasn’t
put through the forensic expertise in order to evaluate his psychic condition during the
performance of criminal offence, personality description differs from the other
offenders.
Although the Criminal Law (Paragraph 194 and 195 of the Criminal Law
(Criminal Law, 2006) generally sets all these cases when the forensic expertise should
be performed and is even obligatory, in each separate case the decision on the
appointment of forensic expertise is made by the court proceedings facilitator,
evaluating in total all the conditions of the case. The question arises - do these
offenders who are put through the forensic expertise have any personality describing
differences in comparison with those who aren’t in the situation of forensic expertise.
50
As until now there are no such systematic and wide scientific researches in Latvia
that would discover the connection of criminal behavior with the offender’s
personality traits, his mental disorders and degree of criminal responsibility, then in
the next part of this work, answering the questions of the research, this connection and
also the differences will be sought. As the researches in the field of criminal
psychology show that besides the personality traits in the expression of criminal
behavior, big role is devoted also to other factors – socially demographical, criminal
and clinical, including also psychopathy, that has direct connection with the criminal
behavior both for the offenders with mental disorders, and offenders without them.
Therefore within this research also these additional factors that are selected and
summarized basing of the results of previous researches, will be examined.
Method
Sample
The study sample consisted of 54 male offender who are in custody, 66 male
who haven’t offended against law and 88 male offenders who were sent to experts for
pretrial forensic assessment. The participants of this samples where grouped in three
different ways:
I. They were grouped: (1) Male offenders who were sent to experts for pretrial
forensic assessment (n=88; age M=33,47, SD=11,05). Offenders ranging from 18 to
61 years-old. Charges included violence againsts person (51,4%), felony property
offenses (28,4%) and other felonies (10,2%). (2) Male offenders who are in custody
(n=54; age M=29, SD=11,66). Offenders ranging from 18 to 61 years-old. Charges
included violence againsts person (22,2%), felony property offenses (44,4%) and
other felonies (5,6%). and (3) Male who haven’t offended against law (n=66; age
M=31,08, SD=9,93). Offenders ranging from 18 to 57 years-old.
II. They were grouped based on tape of mental disorders as diagnosed by psychiatrist:
(1) Specific personality disorders (n=29; age M=31,03, SD=10,87); (2) Personality
and behavioural disorders due to brain disease, damage and dysfunction (n=34; age
M=34,12 SD=11,70); (3) Offenders suffering from schizopfrenia (n=17; age
M=35,12, SD=10,55).
III. They were grouped based on degree of experts` recommended criminal
responsibility: (1) Complete responsibility group (n=59; age M=33,37 SD=11,06); (2)
Diminished responsibility group (n=15; age M= 31,8 SD=9,9); (3) Not guilty by
reason of insanity group (NGRI) (n=14, age M=35,64, SD=12,56).
Research instruments
1. Minnesota Multiphasic Personality Inventory-2 (MMPI-2) (Butcher,
Dahlstrom, Graham, Tellegem, & Kaemmer, 1989);
2. Psychopathy Checklist –Revised (PCL-R) (Hare, 1991);
3. Documents analysis and party structured interview (collection dates for: a)
criminal behavior b) psychiatric history, c)education, family and work
experience, d) crime relate indices) e) the psychical condition at the moment
of the performance of criminal offence.
Procedure of the research
Date were collected within the time period from 2005 till November 2007, in the
individual meetings with each participant of the research. The results of the group of
offenders who are sent to forensic expertise were collected in two meetings, results of
the group of offenders in custody and results of the control group were gathered in
one meeting. Data of the group of offenders who are sent to forensic expertise were
collected in two stationary departments of forensic psychiatric expertises in Riga.
51
MMPI-2 test was one of the regularly offered tests with the help of what the
psychological research of the respondents are being performed in the forensic
expertise. Respondents were informed that the results of MMPI-2 test will be used for
the purpose of scientific research, maintaining the person’s anonymity. To this group
of the participants of the research the statements of the MMPI-2 test were delivered
orally. The researches of correspondent field (Edwards, Holmes & Carvajal, 1998)
testify that the result is not affected by the fact that answers have been oral or written.
The participants of this group participated in partly structured interview and the
research of their documents was done. 48 respondents from 88 had also Hare’s
Psychopathy Checklist interviews. The participants of the group of offenders in
custody accomplished the MMPI-2 test in two custody places in Riga. The
participation in the research was voluntary. To this group of the participants the
statements of the MMPI-2 test were delivered orally and the oral answers were stated
in correspondent protocols. Respondents of this group answered also the questions
about their age, education, type of performed criminal offence. Participants of the
control group (who according to their age and education were emulated to first and
second research group) were informed about the process of the research and invited
voluntary to participate in the research and accomplish the MMPI-2 test. These people
accomplished the test without assistance and they had chance to ask questions.
Respondents of control group additionally had questions also about their age,
education, and precise information about the possible insanity derangement and their
criminal record. During the gathering and processing of the data complete
confidentiality was observed. Gathered protocols of MMPI-2 test were verified. These
protocols, where were no answers to more than 15 affirmations and where the result
of F scale was higher than 30 grades, were withdrawn, because as Graham with his
partners has proved, 30 grades in F scale witness that the respondent desired to
simulate some of mental problems (Graham, Watts & Timbrook, 1991).
Results and Interpretation
Adaptation of the Instruments
Comparison of psychometric indices of Latvian and USA sample MMPI-2 test
1) Internal consistency of MMPI- 2 test
In order to check the reliability of the Latvian version of MMPI-2 test, one of
the types of test reliability was determined – inner consentaneity of the scales, using
the Cronbach’s coefficient - , and it was compared with the internal consistency
indices acquired from original USA test and Z. Sarma’s promotional work. The
results acquired are reflected in table 1.
2) Comparison of means of the scales
For the both samples (Latvian sample for the control group and USA sample) the
comparison of mean of the scales were performed in order to clarify do the norms of
USA MMPI-2 test substantially differ from the potentially possible norms of the
Latvian sample (set for the control sample of this research). This calculus there done
for the basic validity scales of MMPI-2 test: three validity and ten clinical scales. The
standardized average values of the Latvian control group and USA sample MMPI-2
test scales are reflected in table 2.
52
Table 1. Cronbach’s coefficients of MMPI-2 scales in the Latvian males control group
(in this study), Latvian male students sample from Z. Sarma`s promotional work`s and
orginal USA males sample
MMPI-2 scales
Latvian sample
Latvian students sample*
Orginal USA sample**
(this study control group)
Validity
scales
L
F
K
FB
Fp
Ds
S
Mp
Sd
Ss
Clinical scales
Hs
D
Hy
Pd
Mf
Pa
Pt
Sc
Ma
Si
n1

64
60
63
64
66
59
62
64
64
60
0,60
0,78
0,74
0,79
0,44
0,85
0,79
0,48
0,51
0,85
63
58
61
59
63
63
62
63
61
57
0,83
0,57
0,65
0,58
0,67
0,67
0,87
0,83
0,67
0,67

N
76
76
76
-
0,55
0,72
0,74
-
1127
1077
1103
1106
-
0,62
0,64
0,74
0,72
-
76
76
76
76
76
76
76
76
76
76
0,71
0,59
0,58
0,54
0,43
0,51
0,89
0,88
0,66
0,80
1116
1095
1095
1063
1056
1097
1099
1076
1062
1070
0,77
0,59
0,58
0,60
0,58
0,34
0,85
0,85
0,59
0,82
n2

source: * „Adaptation of the Minnesota Multiphasic personality inventory-2 to Latvia. A dissertation
submitted to the faculty of the graduate schoool of the University of Minnesota” (Sarma, 2005)
**“Multiphasic Personality Inventory – 2 for Administration and Scoring” (Butcher, Dahlstrom,
Graham, Tellegen & Kaemmer, 1989)
The reasons for such difference of the of the mean values can be different. One
of them - the Latvian control group according to socially demographic indices was
liken to two experimental groups of this research, therefore it differ from proportions
of different socially demographic indices of the USA stratificied selections, for
example, proportions of representatives from different age groups and education
levels. Second reason could be the fact the there are cultural differences in the
perception and comprehension of the affirmations between both selections. As J.
Graham points (Graham, 1993), F scale if one of the MMPI-2 scales that is closely
connected with the respondent’s age group and ethnic group. For example, teenagers,
American Affricans, American Indians and representatives from other races, F values
are on average for 5 T valued higher then the other group. It is possible that the
definition of these scales’ affirmations is not correspondent to Latvia. It is substantial
to point that also Z. Sarma (Sarma, 2005) in her research showed as problematic
exactly F, Fp, Fb and Sc scales that should be interpreted carefully.
53
Table 2. MMPI-2 scales` descriptive statistics of Latvian sample (this study control
group) and orginal USA sample (T scores with K correction)
Scales
L
F
K
Fb
Ds
Fp
Mp
Sd
S
Hs
D
Hy
Pd
Mf
Pa
Pt
Sc
Ma
Si
Latvian
(n=66)
sample
(male)
USA
sample
(N=1138)
(male)
M
SD
M
SD
51,53
67,76
46,73
74,88
62,76
67,38
51,05
58,36
46,26
49,73
58,00
53,48
59,91
44,80
55,39
58,18
62,48
55,48
53,73
10,71
17,58
10,03
18,15
14,28
16,18
9,46
11,35
8,39
20,98
10,91
12,35
9,69
10,15
15,48
13,36
14,21
12,64
8,27
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
10
M starp.
1,53
17,76
-3,27
24,88
12,76
17,38
1,05
8,36
-3,74
-0,27
8,00
3,48
9,91
-5,20
3,39
8,18
12,48
5,48
3,73
t
1,09
7,82**
2,48*
10,62**
6,89**
8,30**
0,84
5,64**
3,36**
0,10
5,60**
2,16
7,77**
3,90**
2,69**
4,71**
6,77**
3,33**
3,39**
* p<0,05
**p<0,01
Comparison of psychometric indices of North America PCL-R original test
and Latvian version
1) Internal consistency of the PCL-R scores
Internal consistency indices of the total value of the inquiry, both factors and four
facets were calculated using the Cronbach’s coefficient - . The highest internal
indices of coordination is in Factor 2 (= 0,82) that is followed by the Facet 2 (=
0,77). The lowest internal indices of coordination are in Facet 3 (= 0,54) and Facet
4 (= 0,65). The reliability of both these facets could be higher. Though comparing
the modules acquired in Facet 3 and 4 of Latvian sample with the corresponding
modules acquired in Facet 3 (= 0,65) and 4 (= 0,61) of North America sample, one
can come to conclusion that also the internal consistency of these facets of original
PCL-R is lower that the preferable limit 0,7.
2) Interrater reliability
As PCL-R is one of those psychological evaluation methods where the acquired
values of facets largely depend on the interrater’s qualification, then the interraters’
reliability were calculated using the module of Pirson correlation. The PCL-R data
from ten respondents were evaluated by two independent clinical psychologists.
Results give evidence about the high interrater’s reliability almost in all PCL-R facets
(Value correlation of two evaluators of the test’s total grade is r = 0,94, Factor 1 r =
0,69, Factor 2 r = 0,96, Facet 1 r = 0,46, Facet 2 r = 0,71, Facet 3 r = 0,81,Facet 4 r =
0,76), except the Facet 1, where value correlation of both evaluators is lower. It is
possible that the information about this facet has been interpreted a little bit different
from the point of view of two evaluators clinical experience. But there are opinion
54
that the difference of evaluators mainly can be explained by the fact the valuation of
Facet1 develops from such items as Glibness/Superficial Charm (item 1), Grandiose
Sense of Self Worth (item 2), Pathological Lying (item 4) and Cunning/Manipulative
(item 5). In order to evaluate item 1 and 2 of Facet 1, great importance belongs to
observations about the type of behavior of the research person and behavior during the
interview (especially important it is for the evaluation of item 2). The interrater who
working only with the protocols lacked the possibility to carry out the observation
during the interview therefore it is possible that the opinions about these characteristic
to psychopathy traits of these two interraters differ.
3) Comparison of means of the facets
As the group of offenders who are put through the Latvian forensic expertises is
specific and it contains both male gender offenders with the mental disorders, and
male gender offenders without mental disorders, the standard variations mean values
of the facets of Latvian group were compared with both – the North America group of
offenders with the mental disorders, and the North America group of offenders
without mental disorders. As a result of comparison of both groups almost similar
conclusions were acquired – there are statistically important differences between
Latvian and North America total value mean indices of the PCL-R Total score, Factor
2 and Facet 4. In Facet 3 statistically important differences were established between
the Latvian offenders with forensic expertise and North America group of offenders
with the mental disorders, but differences in the Facet 3 weren’t established between
the Latvian offenders with forensic expertise and the North America offenders
without mental disorders. Indices of Latvian group in these facets are lower in
comparison with the indices of the North America group. In the first factor and its
facts statistically important differences weren’t established.
If in its turn we compare the total values of group of offenders who are put
through the Latvian forensic expertises with the data from the Great Britain offenders
in custody, we can come to the conclusion the between Latvian sample (M=17,04,
SD= 7,26) and Great Britain sample (N=669) (M=16,8, SD=7,2) statistically
important differences do not exist (t= 0,15, p>0,05). Researches of scientists of
several European countries (Cook, 1992; Goncalves, 1999; Tengstrom, Grann,
Langstrom & Kullgren 2000; Hildebrand, Ruiter, de Vogel & van der Wolf, 2002)
have proved the affirmations of PCL-R authors (Hare, 2003), that PCL-R is a method
whose results are not especially influenced the cultural and environmental conditions
and that the psychopathy is construct that are characteristic for the offenders from
European countries. Nevertheless Latvian results meanwhile only partly confirm the
stability of psychopathy construct, because the acquired PCL-R indices are
significantly lower that corresponding North America indices. This conclusion goes
together with the results from the research done by D. Cooke and his colleagues
(Cooke, Hart & Michie, 2004). They show that total value average indices of North
America, USA and Canada offenders’ psychopathy are higher in comparison with the
psychopathy of European offenders’ psychopathy. Intercultural differences more
explicitly appear in psychopathy interpersonal and behavioral indications, less
explicitly – in affective indications. Cooke with his colleagues point out that reasons
of the intercultural differences are not fully explored. As one of the explanations he
mentions that the expressions of psychopathy differ in various cultural environments.
It also has to be noted that possibly there is important difference of the psychopathy
prevalence between the patients who are in North America prisons and treatment
departments and individuals who are put through the Latvian forensic psychiatry
expertises. The original version of this method wasn’t scandalized to patients of
55
forensic expertise therefore the average indices of the original selections and of the
Latvian offenders who are sent to forensic expertise can differ substantially. Group of
Latvian offenders who are sent to forensic expertise is very particular in a way that it
includes individuals both with the deep mental disorders revealed during the expertise
and who are enforced to have compulsory stationary treatment, and those whose
mental disorders do not impede to serve the sentence and they return to custody after
the expertise, and those who after the expertise will have outpatient treatment ( that is
who are not socially dangerous). Taking into account all these considerations that
average indices of total value can differ from the original PCL-R average indices. It is
necessary to point here that the Latvian average indices of total value is much closer
the indices of European countries. Within this research, like in Great Britain, that
indices that testify about the psychopathy will reach in total value 24 points (M +SD).
Evaluating the reliability of Latvian version of the tests used in the promotion
work (MMPI-2 and PCL-R), it can be concluded that: (1) Taking into account the
internal coordination indices of the Latvian version of the MMPI -2 test, test in
Latvian cultural environment measures the personality and behavior traits similarly
prima facie as in United States of America; (2) the mean of the Latvian version of the
MMPI -2 test in separate test scales statistically significantly differ from the mean
values of the original selections. Especially problematic scales in the Latvian version
of the MMPI -2 test are F (Infrequency scale), Fb (F-Back scale), Ds (Dissimulation
scale), Fp (The Infrequency-Psychopathology scale) and Sc (Schizophrenia scale).
The average values gained in the Latvian group are higher in comparison with the
original test version. As you can see, four of five problematic scales are validy scales
that burdens to make proper conclusions about the research of important for this work
problems – simulation of psychic symptoms. Therefore in order to avoid inconsiderate
interpretation of the results of this research about the pathological personality traits of
the respondents of the research group the MMPI-2 test results gathered in this
research predominantly will be described comparatively, but the clinical meaning of
scandalized grades will be interpreted carefully without making categorical
conclusions; (3) Taking into account the internal consistency indices of the Latvian
version the PCL-R inquiry, the inquiry measures the psychopathy dispositional traits
in Latvian cultural environment similarly prima facie, like in North America; (4)
Latvian version of PCL-R inquiry has good enough inter- raters consentaneity. Only
one for PCL-R item (item 1 – interpersonal relations), it is lower. Analyzing the
consistency indices in the level of items, it was discovered the indices of Latvian
version of PCL-R inquiry in total have good enough reliability indices. As one of the
most problematic items of Latvian version of PCL-R inquiry was item 17 (Many
Short-Term Marital Relationships), but also this item showed not big enough
credibility indices also in the original PCL-R inquiry; (5) The arithmetical average
values in separate inquiry items of the Latvian version of PCL-R inquiry statistically
significantly differ from the arithmetical average indices of the original selections.
The values acquired in the group of Latvian respondents are lover comparatively to
values acquired North America group or respondents. Comparing the total value of
psychopathy of Latvian respondents with the value acquired from the group Great
Britain respondents’ one can consider that in this case there are no statistically
important differences. Therefore within this work, similarly like in Great Britain, the
value that will testify about the psychopathy, will be the one that will exceed the sum
of arithmetical average and standard variation (M+SD). Basing on the results of this
research, it is not possible to draw proper conclusion about the credibility of Latvian
version of PCL-R inquiry in connection with the psychopathy measuring for the
56
Latvian offenders, because there were only offenders who are sent to forensic
psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise included in
this research, and no offenders that are in custody of who have another type of
punishment were included in this research.
Control of basic question of the research
With the help of MMPI-2 tests, the differences between the offenders who are
in the places where forensic psychiatric or complex forensic psychiatric and
psychological expertises are performed, and offenders who are in custody and with
the control group were done within this research. Author stated the scales that best of
all help to differentiate the offenders sent to forensic expertise from the offenders who
are in custody. Acquired results show that personality profiles of MMPI-2 test for the
offenders who are sent to forensic expertise is different from both – the offenders who
are in custody, and persons who haven’t performed the trangression of law. Then this
conclusion encouraged look closer at the description of indices of personality traits,
psychopathy, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work
experience, as well as indices connected with the performance of transgression of
laws for the offenders in forensic expertise with different diagnosis of mental
disorders and different degree of criminal responsibility recommended as a result of
expertise.
Question No.1: What kind of personality traits’ differences are particular to
offenders who are appointed to forensic expertise, to offenders who are sentenced and
are in custody and to persons who haven’t performed the trangression of law?
Multivariate Analysis of Variance method (MANOVA) (in the first analysis as a
variable (were 3 validity scales (L, F and K) and 10 clinical scale (Hs, D, Hy, Pd, Mf,
Pa, Pt, Sc, Ma, Si), in the second analysis as variable were additional validity scales
(Fb, Ds, Fp, Mp, Sd, S)) with the Post hoc test (LSD); after that the acquired results
were evaluated describing the average MMPI-2 profile of each group. Acquired
results are reflected in table 3.
Analyzing the MANOVA results it is clear that the total effect of independent
variable (affiliation to group of who are sent to forensic expertise, to group of
offenders who are in custody of the control group) corresponding to Pillai’s trace
criteria, that presents statistically important influence to the 3 scales or validity and
10 clinical scales of the MMPI-2 test (F (26, 372) = 5,38, p<0,001) and 6 additional
validity scales (F (12, 356)=5,96, p<0,001).
Describing in total the offenders who are appointed to forensic expertise (if
their MMPI-2 test profile if being analyzed) one can conclude that that these
offenders mainly are suspicious and don’t trust others, have difficulties to create and
maintain interpersonal relations, are emotionally disassociated form the others, they
can have unclear inadequate thinking (Pa and Sc scales). Main characteristics are
negative mood with hard to forecast behavior, possible expressions of anger and
hostility, nonobservance of social norms and rules (scales Pa, Sc and Pd). At the same
time they can feel unsafe, feel the guilt, low mood, anxiety, disturbance (D, Pt).
Offenders who are appointed to forensic expertise differ from the offenders
who are in custody and the control group, with the fact that they are more
concentrated on their health condition (Hs), have lower self-esteem, faster gain feeling
of guilt, it is more complicated for them to make independent decisions, they are
dysphorical with the higher level of impetuousness (D and Pt).
57
Table 3. MMPI-2 descriptive and conclusive statistics for samples of male offenders
who were sent to experts for pretrial forensic assessment, male offenders who are in
custody and males who haven’t offended against law (MANOVA)
MMPI-2
scales
Validity
scales
L
F
K
Fb
Ds
Fp
Mp
Sd
S
Clinical
scales
Hs
D
Hy
Pd
Mf
Pa
Pt
Sc
Ma
Si
Exp.gr.
(n=82)
1
M (SD)#
Custody
(n=54)
F
gr.1
Control
(n=66)
Post hoc (LSD)
gr.1
54,65 (11,42)
89,18 (23,64)
42,34 (10,46)
99,49 (28,48)
70,76 (18,89)
81,86 (20,93)
52,07 (11,92)
61,71 (11,48)
42,78 (9,82)
54,11 (13,54)
78,57 (21,81)
44,39 (11,53)
87,33 (23,33)
69,72 (16,69)
78,19 (16,46)
55,07 (9,75)
61,44 (12,54)
43,28 (10,14)
51,53 (10,71)
67,76 (17,58)
46,73 (10,03)
74,88 (25,93)
62,76 (14,28)
67,38 (16,18)
51,05 (9,46)
58,36 (11,35)
46,26 (8,39)
1,38
18,49**
3,11*
18,20**
4,42**
11,51**
2,30
1,63
2,60
64,24 (15,32)
68,45 (13,16)
61,18 (14,36)
66,84 (10,61)
45,61 (8,64)
77,10 (19,62)
68,32 (16,03)
77,29 (17,68)
58,70 (10,71)
59,67 (11,17)
58,54 (12,51)
59,30 (12,03)
56,28 (12,41)
69,91 (9,39)
44,56 (7,90)
66,91 (18,04)
62,74 (12,94)
70,72 (15,41)
62,43 (9,78)
52,72 (9,82)
57,17 (14,07)
58,00 (10,91)
53,48 (12,35)
59,91 (9,69)
44,83 (10,15)
55,39 (15,48)
58,18 (13,36)
62,48 (14,21)
55,48 (12,64)
53,73 (8,27)
5,18**
16,20**
6,45**
16,29**
0,27
26,80**
9,16**
15,64**
5,75**
10,23**
Exp.gr.> Custody gr.>Control
Control gr. > Exp.gr
Exp.gr.> Custody gr.> Control
Exp.gr. Custody gr.> Control
Exp.gr., Custody gr.> Control
Custody gr.> Control gr.
Control gr. > Exp.gr.
Exp.gr.> Custody gr.,Control
Exp.gr.> Custody gr., Control
Exp.gr.> Custody gr., Control
Exp.gr., Custody gr.> Control
Exp.gr.> Custody gr.> Control
Exp.gr.> Custody gr., Control.
Exp.gr.> Custody gr.> Control
Custody gr.> Control
Exp.gr.> Custody gr., Control
*p<0,05
**p<0,01
#
- MMPI-2 scales T-scores
1
Exp.gr.: male offenders who were sent to experts for pretrial forensic assessment; Custody gr.: male
offenders who are in custody; Control gr.:males who haven’t offended against law
Offenders who are appointed to forensic expertise poorly understand
themselves and their psychological problems, also more often deny the negative
emotions and conflicts, as well as in the stress situations they more often get problems
of somatic nature (Hy and Hs). The features that describe this scale of the defenders
who are in custody don’t differ from the control group. Both the offenders who are
sent to forensic expertise, and offenders who are in custody, in comparison with the
with the control group, are more suspicious, more emotionally perceive others attitude
towards themselves, has characteristic anger and hostility against others (Pa), as well
as they feel more different from the others, are socially more isolated, feel
incomprehended, can have also unclear, irrelevant to reality thinking (Sc). Inspecting
the results of the credibility scales, it can be concluded that, offenders who are
appointed to forensic expertise show many psychopathological problems, also
problems connected with depression and urgent distress (F and Fb) as well as it
cannot be excluded that it is characteristic for these offenders to exaggerate or
simulate their psychopathological symptoms (Fp and Ds). It can be admitted that the
offenders who are sent to forensic expertise simulate the features that are connected
with the scales Sc (Schizophrenia), D (Depression) and Pt (Psychasthenia). It should
be mentioned that this group of offenders is characteristic to present themselves in
58
socially positive light. If we look at the results of basic profile (3 credibility scales and
10 clinical scales) then they fully coincide with the research results that were done in
USA (Shea, Geoffrey, McKee, Shea & Culley, 1996). Also this research, done by
mentioned authors, included offenders who have performed different types of
trangression of law and who were sent to pretrial psychiatric research. As a result of
USA research, the identical conclusions were acquired that in the offenders’ profile
over 65 T values the elevated scales are F, Sc, Pa, Pt, Pd, D and Hs. It is of the
opinion that exactly these features the offenders who are sent to forensic expertise
show as most characteristic not only in USA, but also in Latvia.
The scale of Pd (psychopathy) is the only form the clinical scales that differ
the offenders who are sent to forensic expertise and offenders under custody from the
control group, but what do not recognize mutual difference. Offenders who are both
sent to forensic expertise and under custody in comparison with the persons who
haven’t offended against law, have more characteristic disinclination to obey the
authorities, laws, rules, and they put their emotional strain in behavior, they are more
egocentric and more aggressive (Pd). This personality description fully reflects
previously deduced in literature that there are united opinion within the scientists that
scale Pd (Psychopathy scale) of the MMPI-2 tests is the one that differ the offenders
form the persons who haven’t offended against law (Simourd, Bonta, Andrews &
Hoge, 1991). Afforcing the previously discovered with the results of this research one
can conclude that Pd scale is the one that differs the offenders who are sent to forensic
expertise from the persons who haven’t offended against law, so like the offenders in
total have impulsive, norms breaking, conflicting behavior, then such kind of behavior
(that is closely connected with the criminal behavior) is also characteristic to
offenders who are sent to forensic expertise. Although the offenders who are sent to
forensic expertise according to MMPI-2 scales from the persons who haven’t
offended against law, differ in some other way than the offenders under custody, they
similarly like other offenders have characteristic personality traits that are connected
with the criminal, antisocial, norms breaking behavior.
Separately we have to look at the question about the differences of MMPI-2
test credibility scales between the groups of respondents. The results of this research
showed that the offenders who are sent to forensic expertise , offenders under custody
and respondents who haven’t offended against law, mutually differ by different types
of personality traits (they reflect clinical scales), by their degree of expressiveness,
and by the respondents’ attitude towards the fulfillment of the test (this is reflected by
the credibility scale). If we in general compare all three groups of respondents, then
one can conclude that, ka the offenders who are sent to forensic expertise
comparatively with the offenders who are in custody and with the control groups,
have more explicit tendency to present different problems of psychosocial or
psychopathological nature that is connected both with the extraordinary experience
and feelings (F), and with those show the acute stress and depression (Fb). Similarly
the offenders who are sent to forensic expertise and the offenders under custody,
comparatively with the control group, in more explicit demonstrate rarely met
symptoms of disturbance (Fp), as well as dissimulate (Ds) their symptoms.
This difference can be explained differently – both acknowledging that they
really more explicit have different problems of psychological nature, they feel
emotional discomfort in connection with the fact that situation of forensic expertise in
itself creates to the offenders bigger stress, because they are being evaluated and the
outcome of the expertise in vast majority can influence their future life, and also
saying that the offenders who are appointed to forensic expertise knowingly in
59
exaggerate way try to demonstrate or even exaggerate their problems. But as it was
mentioned, describing the credibility indices of the Latvian version of MMPI-2 test,
then all the MMPI-2 test scales exactly the credibility indices of F, Fp, Ds and Fb
scales in the Latvian version of the test create doubts about the use and adaptation of
the USA standardized values in Latvia. The average values of these scales in the
Latvian selection, and in the control group that that established within this research,
were higher than in USA selection. Therefore the clinical interpretation of these scales
are open for discussions, and, basing on their results (especially on F, Fp and Fb)
unfortunately precise and proper conclusions can not be made about their desire to
simulate their symptoms or to demonstrate them in exaggerate way (aggravate – in
deliberate way to exaggerate less explicit symptoms of mental disorder). In only can
be concluded that the offenders who are sent to forensic expertise have more explicit
tendency, comparatively with the offenders who are in custody and with the control
group, to show and mark these problems.
Question No. 2: Which of the MMPI-2 test scales best of all differentiate the
offenders who are sent to forensic expertise from the offenders who are in custody?
Using the stepwise method of discriminant analysis where the group variable is
offender’s presence in forensic expertise or being in custody and the independent
variable – the values of MMPI-2 test scales.
It is little investigated but very important question in practice about the fast –
do such psychological criteria exist (in this case some certain personality traits)
excluding the ones defined in the Law on Criminal procedure, according to which the
court proceedings guide states whether the forensic psychiatric and complex forensic
psychiatric and psychological expertise is necessary. In the practice of forensic
expertise sometimes the question why this offender is sent to forensic expertise
remains unclear. Sometimes also in the decision of court proceedings guide this
reason is grounded.
The results of discriminant analysis performed within this research show that
the scales of MMPI-2 test statistically significantly (=0,65, 2 = 49,39, p<0,001; 2
=0,14) differentiate the offenders who are sent to forensic expertise from the offenders
who are in custody. The results of classification show that the given model in 78,9 %
of all cases correctly foresees these offenders who are sent to forensic expertise and in
73,6 % cases correctly foresees those offenders who are in custody. Belonging to one
or the other group has been foreseen with the 76,6 % preciseness.
The greatest input in the differentiation of the offenders into two groups give
clinical scales: Pd, D and Pa and credibility scales: F, Ds and Fb. That means the more
the offender shows the complaints about different psychological and psychic
problems (F, Ds, Fb) and the more he has explicit oppression, low self-esteem,
possibly even ideas about suicide (D), suspiciousness, hostility against others, distrust
to others, sensitiveness to critics (Pa), but less explicit expressions of antisocial
behavior, tendency to conflict and aggressiveness (Pd), the possibility grows that this
offender will be sent to forensic expertise. From these indices exactly scales D, Fb, Pa
and F are more closely connected with possibility tat the offender will be sent to
forensic expertise.
Conclusion about the fact that the offenders sent to the forensic expertise have
wide range of different problems of psychological character, that there are features in
their personality characteristic to the offenders and features that are different and are
not typical to offenders but more to the people with mental disorders, encourages
closer look at the personality, criminal behavior and clinical description of the
60
offenders sent to the forensic expertise with different types of mental disorders and
different level of criminal responsibility.
Question No. 3: How the personality traits (measured with MMPI-2), level of
psychopathy, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work
experience, as well as indices connected with the performance of transgression of law
differ within the offenders sent to the forensic expertise with different types of mental
disorders? First of all, using the Multivariate Analysis of Variance method
(MANOVA) with the Post hoc test (LSD method), the MMPI-2 test profiles of the
offenders sent to the forensic expertise with different type of diagnosis of mental
disorders were compared (in the first analysis as variable were 3 validity scales (L, F
and K) and 10 clinical scales (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si), in the second
analysis as variable were additional validity scales (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd, S)), after that
the average MMPI-2 profiles of each group were described. Using the One-Way
ANOVA method (as Post Hoc LSD method) the total indices of the PCL-R inquiry,
criminal behavior and psychiatric history, education, family and work experience
indices, as well as with the performance of transgression of law connected indices of
the offenders sent to the forensic expertise with different type of diagnosis of mental
disorders were compared. Stating the connection of forensic expertise statement’s
conclusions with the types of mental disorders of the offenders sent to the forensic
expertise, the 2 test was used.
The results of multivariative test doesn’t show the total effect of the
statistically important independent variable (belonging to group of offenders with
specific personality disorders, with organic mental disorders or having a
schizophrenia) corresponding to Pillai’s trace criteria, to the total values of MMPI-2
test 3 validity and 10 clinical scales (F (26,120) = 1,04, p>0,05) and to 6 additional
validity scales (F (12,110) = 0,87, p>0,05). But in the level of scales there are
differences observed between some of the groups (table 4).
All the offenders sent to the forensic expertise with different type of diagnosis
of mental disorders have similarly characteristic such personality describing features
like isolation from the social contacts, difficulties to make relations, unclear and
blurry thinking, benumbed affect, as well as they sow different psychological and
psychopathological problems. But there is statistically significantly different explicity
level of F, K, Hs, D, Hy, Pd, Pa and Pt scales describing traits between the offenders
with organic mental disorders and the offenders who have schizophrenia. Statistically
important difference of the height of scales location between the offenders with the
personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction
and specific personality disorders is observed only in one scale MMPI-2 test and
that’s is scale D.
The offenders with organic mental diseases at the level of personality traits are
the most different and have the most explicit personality description traits in
comparison with the other offenders who are sent to the forensic expertise and first of
all in comparison with the offenders who have schizophrenia. These people have - the
ones that show their behavioral problems (Pa and Pd), and the ones that show their
emotional difficulties (Hs, D and Hy).
61
Table 4. MMPI-2 descriptive and conclusive statistics for samples of specific
personality disorders, personality and behaviour disorders due to brain disease,
damage and disfunction and suffering from schizophrenia offenders who were sent to
experts for pretrial forensic assessment (MANOVA)
MMPI-2 scales
Validity scales
L
F
K
Fb
Ds
Fp
Mp
Sd
S
Clinical scales
Hs
D
Hy
Pd
Mf
Pa
Pt
Sc
Ma
Si
Diagnosis
F
Pers.1 (n=26)
M (SD)
Org.1 (n=31)
M (SD)
Sch.1 (n=17)
M (SD)
53,00 (10,09)
91,65 (24,37)
41,00 (9,80)
101,8 (27,64)
74,50 (18,43)
81,20 (21,33)
52,85 (10,78)
62,42 (7,99)
40,45 (8,63)
53,94 (12,30)
97,39 (21,05)
39,16 (9,97)
107,2 (29,36)
74,59 (19,79)
87,55 (20,45)
50,45 (11,51)
62,18 (13,70)
41,00 (9,07)
56,06 (11,93)
79,47 (23,15)
47,00 (11,33)
88,81 (28,45)
63,00 (18,07)
77,00 (21,10)
53,44 (15,56)
59,31 (12,96)
46,40 (12,18)
0,37
3,41*
3,29*
2,13
2,24
1,41
0,38
0,36
1,92
64,23 (14,70)
66,23 (13,81)
61,00 (13,58)
68,15 (9,19)
45,85 (9,29)
78,46 (19,84)
67,54 (17,35)
77,92 (19,87)
57,92 (11,94)
58,50 (10,00)
69,00 (15,90)
73,39 (13,87)
64,55 (14,53)
68,52 (11,68)
46,32 (6,62)
83,29 (18,96)
73,39 (15,24)
82,13 (16,39)
59,26 (10,03)
63,39 (11,91)
58,18 (13,88)
64,06 (8,93)
53,82 (14,52)
60,82 (8,02)
45,41 (8,23)
67,94 (19,52)
63,35 (14,43)
72,00 (16,39)
57,65 (12,07)
58,35 (11,20)
2,87
3,63*
3,14*
3,65*
0,92
3,45*
2,28
1,81
0,15
1,79
Post hoc
(LSD)
Org.> Sch.
Sch.>Org.
Org.> Sch.
Org.>Pers., Sch.
Org. > Sch.
Org., Pers. > Sch.
Org.> Sch.
Org.> Sch.
*p<0,05
#
- MMPI-2 scales T-scores
Pers. –Specific personality disorders; Org.- personality and behaviour disorders due to brain
disease, damage and disfunction; Sch.– Schizophrenia
1
The scale of psychopathy (Pd) is the only one that differs the offenders who
have schizophrenia from the offenders with personality and behavioral disorders due
to brain disease, damage and dysfunction, and from the offenders with specific
personality disorders. One can say that the offenders with personality and behavioral
disorders due to brain disease, damage and have more characteristic such personality
describing features as impulsiveness, problems with authorities, hostility, desire to
create relationship, but these relations are more superficial in comparison with the
ones that schizophrenics have. As the previously performed researches prove, these
are the features that closely correlate with the performance of transgression of law and
differ the offenders form the persons who haven’t offended against law (Simourd,
Bonta, Andrews & Hoge, 1991). One can conclude that comparatively the offenders
who have schizophrenia the problems of behavior is less explicit and it is less
characteristic for them to respond their emotional experience and problems in
behavior, breaking the social norms or rules. This conclusion possibly shows that the
offender who have schizophrenia perform the transgression of law not because of
their personality traits but because in the moment of performance of legal offence
their behavior was influenced and determined by their ill emotional experience.
Unexpected is a conclusion that offenders with the schizophrenia have the lowest
average values of MMPI-2 test scales, although as it is characteristic to the patients
62
with schizophrenia (Graham, 2000), the leading and elevated also in the offenders’
group are the scales F (Fb, Fp), Pa and Sc.
Conclusion about the fact that the offenders with personality and behavioral
disorders due to brain disease, damage and have more explicit different emotional,
interpersonal and social deviance problems, that is features that are characteristic to
psychopathy, is also approved by the results acquired in the PCL-R inquiries
(represented in table 5).
Table 5. PCL-R descriptive and conclusive statistics for samples of specific
personality disorders, personality and behaviour disorders due to brain disease,
damage and disfunction and suffering from schizophrenia offenders who were sent to
experts for pretrial forensic assessment
PCL-R
Total score
Factor 1(Interpersonal/
Affective
Facet1(Interpersonal)
Item 1
Item 2
Item 4
Item5
Facet 2(Affective)
Item6
Item 7
Item 8
Item 16
Facotor
2
(Social
deviance)
Facet 3(Lifestyle)
Item 3
Item 9
Item 13
Item 15
Item 16
Facet4 (Antisocial)
Item 10
Item 12
Item 18
Item 19
Item 20
Item 11
Item 17
Diagnosis
F
Pers.1 (n=16)
M (SD)
18,81 (8,33)
7,63 (4,29)
Org.1 (n=20)
M (SD)
17,65 (7,22)
8,45 (3,80)
Sch.1 (n=8)
M (SD)
13,00 (4,93)
6,25 (4,10)
1,74
0,86
2,81 (2,29)
0,31 (0,70)
0,63 (0,72)
0,88 (0,72)
1,00 (0,73)
4,81 (2,46)
1,25 (0,86)
1,13 (0,81)
1,06 (0,77)
1,50 (0,73)
10,13 (5,15)
3,75 (2,22)
0,85 (0,88)
1,35 (0,75)
0,75 (0,72)
0,80 (0,70)
4,70 (2,62)
1,30 (0,73)
1,05 (0,83)
1,10 (0,85)
1,35 (0,77)
8,40 (4,92)
2,25 (2,12)
0,88 (0,83)
0,75 (1,04)
0,50 (0,53)
0,13 (0,35)
4,00 (2,56)
1,00 (0,93)
1,38 (0,16)
0,50 (0,76)
1,38 (0,92)
5,75 (2,49)
1,56
2,31
4,14*
0,79
4,74*
0,29
0,40
0,44
1,72
0,18
2,34
5,50 (3,29)
1,25 (0,86)
0,88 (0,81)
0,94 (0,93)
1,44 (0,81)
1,50 (0,73)
4,63 (2,81)
1,31 (0,87)
1,25 (0,93)
1,00 (0,73)
0,75 (0,86)
0,31 (0,48)
0,75 (0,77)
0,19 (0,40)
4,70 (2,77)
1,00 (0,92)
0,85 (0,88)
0,80 (0,77)
0,95 (0,76)
1,35 (0,75)
3,70 (2,47)
1,50 (0,76)
0,95 (0,94)
0,65 (0,81)
0,50 (0,61)
0,10 (0,31)
0,50 (0,69)
0,20 (0,52)
3,88 (1,55)
0,25 (0,46)
0,88 (0,64)
1,25 (0,71)
0,50 (0,53)
1,38 (0,92)
1,88 (1,46)
1,00 (0,93)
0,13 (0,35)
0,25 (0,46)
0,50 (0,53)
0,00 (0,00)
0,13 (0,35)
0,63 (0,52)
0,93
3,89*
0,01
0,86
4,50*
0,18
3,32*
1,04
4,53*
2,89
0,65
2,54
2,28
2,62
Post hoc
(LSD)
Org.>Pers.
Pers., Org.> Sch.
Pers.> Sch.
Pers.,Org.> Sch.
Pers.> Sch.
Pers.> Sch.
Pers.,Org.> Sch.
Pers.> Sch.
Pers.> Sch.
Sch.>Pers.,Org.
*p<0,05; 1 Pers. –Specific personality disorders; Org.- personality and behaviour disorders due
to brain disease, damage and disfunction; Sch.– Schizophrenia
These offenders have more explicit tendency to cheat other and have more
manipulating behavior than schizophrenics, they have bigger need for strong feelings,
as well as have more characteristic antisocial behavior that has started in early age. As
most of the differences that characterize psychopathy were stated between the
offenders with the personality and behavior disorders and schizophrenia, then
additionally besides the above mentioned differences, offenders with personality and
behavior disorders have more explicit social deviances and problems of antisocial
63
behavior that has started in early and teenager age, frequent promiscuous sexual
behavior and irresponsibility comparatively with the offenders who have
schizophrenia. And only one of the items of PCL-R inquiries differ the offenders with
personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction
from the offenders with personality and behavioral disorders. This item describes the
offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and
dysfunction more than people who exaggerate the importance of their personal value,
are egocentrical and pretentious. In total psychopathy value of the PCL-R inquiry, the
differences between all three groups of offenders didn’t show, and the connection
between the psychopathy and the types of mental disorders also wasn’t stated.
Also the total indices of the criminal behavior history scale validate the
previously mentioned that the offenders with specific personality disorders in their
history more often have facts that show the early started, repeatedly performed
different types of criminal offence comparatively with the offenders who have
schizophrenia (F=2,36, p<0,05). In its turn according to work experience and family
status (F=0,22, p>0,05), as well as mental health, psychiatric history of alcohol and
drugs usage (F=0,93, p>0,05) respondents of all three groups are mutually similar.
But there are statistically proved differences between the offenders with personality
and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction and the
offenders of other two groups in the indices connected with the performance of
transgression of law (F=4,56, p<0,05). That means that the offenders with personality
and behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction more often
than offenders with specific personality disorders and schizophrenia, at the moment of
performance of legal offence were under the influence of psychoactive substances,
more often performed the criminal offence against the person, collaborating with the
others and more often during the expertise didn’t fully admit their guilt. Taking into
account the conclusion of the forensic expertise in can be seen that the offenders who
have schizophrenia form the vast majority of the group of offenders who are declared
to be mentally deficient (2 = 36,98, p<0,01), the most part of the accountable were
recommended to accept the offenders with personality and behavioral disorders due to
brain disease, damage and dysfunction. It means that they at the moment of criminal
offence they could fully direct and understand their action. Whereas the most part of
the offenders with the diagnosis of schizophrenia at the moment of criminal offence
cannot direct or understand their actions. The biggest number of the offenders who at
the moment of performance of criminal offence were in psychotic condition, were
schizophrenics (2 = 24,07, p<0,01). Psychotic condition was recognized also for the
little part of the offenders with personality and behavioral disorders due to brain
disease, damage and dysfunction. Concerning the connection of the mental deficiency
with the type of mental disorder, in the most cases, the offenders with personality and
behavioral disorders due to brain disease, damage and dysfunction and the offenders
with specific personality disorders were declared as persons as diminished
responsibility. Consequently, although the offenders with personality and behavioral
disorders due to brain disease, damage and dysfunction most often at the moment of
the performance of legal offence were able to understand and to evaluate the ongoing
according to reality, though as the results show, the conclusions made during the
expertise indicate that heir abilities fully understand and direct their activity during
the performance of legal offence were restricted.
Question No. 4: How does the indices of personality traits (measured with MMPI-2
test), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric history, education,
family and work experience, as well as indices connected with the performance of
64
transgression of law differ in-between the offenders who are sent to forensic expertise
with different degree of criminal responsibility? First of all, Multivariate Analysis of
Variance method (MANOVA) with the Post hoc test (LSD method), the MMPI-2 test
profiles of the offenders who are sent to the forensic expertise with different degree of
criminal responsibility (complete responisbility, diminished responsibility and NGRI)
were compared (in the first analysis as variable were 3 validity scales (L, F and K)
and 10 clinical scales (Hs, D, Hy, Pd, Mf, Pa, Pt, Sc, Ma, Si), in the second analysis as
variable were additional validity scales (Fb, Ds, Fp, Mp, Sd, S)), after that the average
MMPI-2 profiles of each group were described. Using the One-Way ANOVA (OneWay ANOVA) method (as Post Hoc LSD method), the total indices of the PCL-R
inquiry, criminal behavior and psychiatric history, education, family and work
experience indices, as well as indices connected with the performance of
transgression of law of the offenders who are sent to the forensic expertise with
different degree of criminal responsibility will be compared the. Stating the
connection of forensic expertise statement’s conclusions with the types of mental
disorders of the offenders sent to the forensic expertise, the 2 test will be used.
Analyzing the results of multivariative test they do not show the total effect of
the statistically important independent variable (belonging to group of offenders with
complete responsibility (CR), diminished reponsaibility (DR) and not guilty by reason
of insanity (NGRI)) corresponding to Pillai’s trace criteria, to the total values of
MMPI-2 test 3 validity and 10 clinical scales (F (26,120) = 1,23, p>0,05) and to 6
additional validity scales (F (12,110) = 1,17, p > 0,05). But in the level of scales there
are differences observed between some of the groups (see table 6).
Table 6. MMPI-2 descriptive and conclusive statistics for samples of male offenders
who are sent to forensic expertise with different degree of criminal responsibility
(MANOVA)
MMPI-2 scales
Validity scales
L
F
K
Fb
Ds
Fp
Mp
Sd
S
Clinical scales
Hs
D
Hy
Pd
Mf
Pa
Pt
Sc
Ma
Si
Degree of criminal responsibility
F
CR1 (n=51)
M (SD)
DR1 (n=15)
M (SD)
NGRI1 (n=14)
M (SD)
53,90 (11,47)
94,02 (23,38)
40,94 (10,44)
107,45 (26,88)
76,11 (18,25)
86,45 (19,71)
52,55 (9,40)
60,39 (11,19)
41,89 (9,02)
50,45 (9,09)
90,82 (22,24)
37,36 (8,43)
110,36 (26,14)
76,36 (14,78)
89,00 (10,42)
53,09 (10,69)
67,82 (9,28)
39,00 (6,56)
57,64 (12,38)
81,93 (23,95)
47,29 (10,79)
87,85 (21,35)
64,31 (15,15)
77,31 (23,63)
56,00 (13,89)
63,08 (7,44)
47,00 (12,17)
1,26
1,47
3,20*
3,24*
2,47
1,36
0,51
2,30
2,33
66,24 (15,02)
69,24 (14,65)
62,71 (13,87)
68,00 (10,45)
45,71 (8,00)
81,61 (18,64)
71,16 (15,87)
79,90 (18,40)
58,37 (10,88)
60,76 (10,93)
65,36 (17,11)
71,91 (12,43)
58,18 (16,27)
65,00 (10,33)
45,64 (7,37)
73,27 (19,42)
70,82 (17,05)
79,91 (16,47)
64,64 (11,76)
64,27 (13,00)
59,50 (15,49)
64,43 (7,78)
56,36 (15,61)
63,21 (10,35)
44,14 (9,84)
69,43 (23,12)
60,14 (14,27)
71,57 (16,65)
53,71 (9,40)
56,64 (10,46)
1,05
1,08
1,25
1,29
0,20
2,48
2,74
1,24
3,18*
1,48
Post hoc
(LSD)
NGRI >CR, DR
CR, DR> NGRI
DR >piesk.
NGRI >DR
CR>NGRI
CR>NGRI
DR>NGRI
*p<0,05
1
CR – complete responsibility; DR – diminished responsibility, NGRI – not guilty by reason
of insanity
65
The function of forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and
psychological expertise is not only to state the mental disorders and set the diagnosis,
but also to give recommendations to the person who orders the psychological
expertise on the offender’s ability to direct and understand his behavior during the
performance of criminal offence, as well as recommendations on the application of
medical type compulsory measures. Therefore examining the personality describing
features of the offenders who are sent to forensic expertise, as well as criminal
behavior and psychiatric history, education, family and work experience, as well as
indices connected with the performance of transgression of law, it is substantially also
to compare the offenders recommended to be complete responsibility, diminished
responsibility and NGRI according to these indices.
The evaluation of the offender’s ability to understand and direct his behavior
is related to the moment of legal offence and not to the moment when the expertise is
done, at the same time, without the overall research of personality describing traits the
correct recommendations about the offender’s level of criminal responsibility as well
as about the on the application of medical type compulsory measures cannot be made.
Basing on the indices of this research one can conclude that the difference between
these three groups of offenders is stated in little numbers. To thin in that the
conclusions about the differences between the offenders who are found to be complete
responsibility, diminished responsibility and NGRI have to be made carefully because
number of the respondents included in the group of offenders with diminished
responsibility and NGRI offenders is small and that possibly do not correctly reflect
the differences that really exist. Commonly concluding – the profiles of MMPI-2 test
of the groups of complete responsibility, diminished responsibility and NGRI is
similar.
The scale Sc (Schizophrenia) dominates in the MMPI-2 test profiles of NGRI
offenders, as well as the in the profiles of complete responsibility and diminished
responsibility offenders. The Sc shows that these people have characteristic social
insularity, problems to create communication and unclear thinking. Sensitiveness,
distrust to others, suspiciousness, sense of perilousness from the others, hostility (Pa),
as well as disturbance, impetuousness, apprehensiveness (Pt), are the features that
differ the NGRI offenders from the complete responsibility offenders. The level of
suspiciousness, hostility, sense of perilousness, and level of incertitude of the
offenders who are found to be NGRI is less explicit, comparatively with complete
responsibility offenders. In their turn the NGRI offenders differ from the diminished
responsibility offenders with lower physical and psychic activity and energy (Ma).
Also the offenders who are found to be NGRI in their history have less stated factors
connected with already previously happened experience of criminal behavior
(previous criminal records, performance of the transgression of law at early age,
experience of imprisonment etc.) comparatively with the complete responsibility
offenders and offenders with diminished responsibility(F=3,80, p<00,05). According
to education, family and work experience (F=0,91, p>0,05), history of psychiatry
(F=0,35, p>0,05), as well as with the performance of transgression of law connected
indices (F=1,48, p>0,05), complete responsibility, NGRI and offenders with
diminished responsibility are similar. The degree of commendatory criminal
responsibility have a connection only between the diagnosis made during the forensic
expertise (2 = 36,98, p<0,01) and psychic condition during the performance of
criminal offence (2 = 42,08, p<0,01). As is was already previously written, like in the
researches made elsewhere in the world (Cochrane, Grisso & Frederick, 2001;
Warren, Murrie, Chauhan, Dietz & Morris, 2004), also in this research it was proved
66
that the offenders with schizophrenia diagnosis create the biggest part of these
offenders who are recommended to be NGRI, equally small part of the offenders who
found to be NGRI with personality and behavior disorders and offenders with
personality and behavioral disorders due to brain disease.
According to the total sum of psychopathy characteristic indices do not differ
for the complete responisbility, NGRI and offenders with diminished responsibility.
These offenders differ only according to separate characteristic to psychopathy
indices. NGRI offenders and offenders with diminished responsibility more often
have alternating and unstable relations in the family than complete responsibility
offenders, in their turn the complete responsibility offenders have more characteristic
tendency to manipulate and to cheat others (F=2,44, p<0,05), they have more explicit
necessity to strong feelings (F=3,03, p<0,05) and have had early behavior problems
(F=2,49, p<0,05), comparatively with the NGRI offenders. Although it is not possible
to make statistically proved conclusions about the fact that level of psychopathy has a
connection with the degree of criminal responsibility, but the indices acquired in the
result of this research show that none of the NGRI offenders had stated sychopathy
(total indices sum of PCL-R inquiry were lower than 24 grades).
Question No. 5: What is the total ability o MMPI-2 test scales, level of psychopathy,
criminal behavior and psychiatric history, education, family and work, as well as with
the performance of transgression of law connected indices to differentiate the
offenders into three groups according to the degree of criminal responsibility Complete responsibility (sane), diminished responsibility and Not guilty by reasion of
insanity (insane)? The scale values of MMPI-2 test and PCL-R inquiry, criminal
behavior and psychiatric history, education, family and work, as well as with the
performance of transgression of law connected total indices, as well as conclusions
during the expertise. It was discovered that stating the total effectiveness of these
indices in order to differentiate the offenders into three groups according to the degree
of criminal liability, one can conclude that the diagnosis - schizophrenia, such MMPI2 scales as depression (D), schizophrenia (Sc) un hypomania (Ma), total indicator of
psychiatric history (dependence from the alcohol or drugs un problems with mental
health during the life) and psychological condition at the moment of the performance
of criminal offence, effective enough foreseen the complete responsibility or NGRI
of the offender (=0,09, 2 = 76,98, p<0,0001; 2 =0,52). Though basing on the
totality of these indices, the diminished responsibility has been foreseen not enough
effectively (=0,42, 2 = 27,90, p<0,0001; 2 =0,27). It can be concluded that the
diminished responsibility is not some middle condition or level between being the
complete responsibility, and NGRI. It should be considered that the variable included
in this research, do not enough precisely differentiate group of offenders with the
diminished responsibility. Stating the diminished responsibility, we should base on
different criteria than differentiate the complete responisbility and NGRI offenders. If
we look at the other researches performed in the other countries about the offenders
with different degree of criminal responsibility and criteria how to state it, then
predominantly more researches can be found where different clinical psychiatric or
criminal indices are being cognized (Cochrane, Grisso & Frederick, 2001; Warren,
Murrie, Chauhan, Dietz & Morris, 2004) but less psychological factors and
personality describing features are being explored.
Conclusion
Main conclusions
I. With regard to kind of personality trait differences possess to offenders who are
appointed to forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological
67
expertise, offenders who are sentenced and are in custody and persons who haven’t
offended against law, research resulst allow to make conclusions:
1) The offenders who are appointed to forensic expertise differ from the offenders
who are in custody and from the control group (if their MMPI-2 test profile is
being analyzed), in a way that they are more concentrated on their health
condition(Hs), have lower self-esteem, more rapidly gain sense of guilt, they are
more difficult to make independent decisions, are more dysphorical with the
higher level of impetuousness (D and Pt). Offenders who are appointed to forensic
expertise poorly understand themselves and their psychological problems, also
more often deny negative emotions and conflicts, as well as in the stress situation
more often gain problems of somatic nature (Hy and Hs). These scales
characterizing features of the offenders who are in custody do not differ from the
control group. Both offenders who are appointed to forensic expertise, and
offenders under custody, comparatively with the control group, are more
suspicious, more emotionally perceive others attitude towards themselves, have
more characteristic anger and hostility towards others (Pa), as well as they feel
more different from others, are more socially isolated, feel incomprehended, can
have unclear, irrelevant to reality thinking (Sc). Inspecting the credibility scale
results it can be concluded that the offenders who are appointed to forensic
expertise show many both psychopathological, and connected with the depression
and acute distress problems (F and Fb), as well as it cannot be excluded that these
offenders have characteristic to exaggerate their psychopathological symptoms or
to simulate them (Fp and Ds);
2) Is if not possible to make precise and proper conclusions within this research
about the possible tendencies of the offenders to exaggerate or pretend the
symptoms. The high average values of the F, Fp and Fb scales can not be
interpreted unequivocally as a wish of offenders who are appointed to forensic
expertise to simulate the disorders of psychotic or neurotic type. Even more
because also in the control group the average values of scales F, Fp and Fb
exceeded the value border of 65 T. Also from the additional credibility scales (Fb,
Ds, Fp, Mp, Sd and S), the MMPI-2 indices in the Latvian test version made the
greatest doubts about the adaptation and usage of USA standardized values in
Latvia. The average values of these scales in the Latvian selection and also in the
control group of this research was higher than in USA selection. Therefore the
clinic interpretation of these scales is opened for discussions and basing on the
results (especially on the scales F, Fp and Fb), unfortunately cannot make precise
and proper conclusions about their desire to simulate their symptoms or to
demonstrate them in exaggerated way. It only can be concluded that the offenders
who are sent to forensic expertise have more explicit tendency to present and note
these problems, in comparison with the offenders who are in custody and with the
control group;
4) The psychopathy scale (Pd) in the MMPI-2 test is the scale differ the offenders
who are sent to forensic expertise and the offenders who are in custody from
the persons who haven’t offended against law;
5) The scales of MMPI-2 test statistically significantly differentiate the offenders
who are sent to forensic expertise from the offenders who are in custody. More
the offender shows the complaints about different psychological and psychic
problems ((F, Ds, Fb) and the more he has explicit oppression, low selfesteem, possible even ideas about suicide (D), suspiciousness, hostility against
others, distrust to others, sensitiveness against critics (Pa), but less explicit the
68
expression of antisocial behaviors, tendency to conflict and aggressiveness
(Pd), the bigger is a possibility that this offender will be sent to forensic
expertise.
II. With regard to the difference between the personality traits (measured with
MMPI-2 test), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric record,
education, family and work experiences, as well as data linked to transgression of
law for the offenders who are appointed to forensic psychiatric and complex
forensic psychiatric and psychological expertise with different types of mental
disorders, research results (as seen in figure 1) allow to make conclusions:
1) Basing on the results MMPI-2 test, one can conclude that the offenders
with personality and behavioral disorders due to brain disease, damage and
dysfunction in the level of personality traits are the most different and have
the most explicit personality describing traits in comparison with the other
offenders who are in forensic expertise and first of all comparatively with
the offenders who have schizophrenia;
2) Offenders with personality and behavioral disorders due to brain disease,
damage and dysfunction and the offenders with specific personality
disorders, comparatively are offenders who have schizophrenia have more
explicit personality and behavior characterizing features that disturb to
adapt and to join social environment, to create communication, to express
their emotions in socially acceptable way, including also aggression, to
take responsibility about their actions, and personality traits, that are
connected with the repeated performance of transgression of law and raises
the risk of forcible behaviors. These offenders, comparatively with the
schizophrenics, different deviations of behavior (problems with the
behaviors during the school, over usage of psychoactive substances,
repeated trangressions of law) predominantly have had also before this last
performance of legal offences, as well as these offenders more often than
offenders who have schizophrenia have stated the existence of such indices
tat are connected with the performance of transgression of law (including
the facilitating and “facilitating” factor of the performance of criminal
offence – being in drunkenness condition during the performance of
criminal offence). Offenders with specific personality disorders,
comparatively with the schizophrenics, have higher psychopathy
describing indices, in their turn offenders with personality and behavioral
disorders due to brain disease, damage and dysfunction, comparatively
with the offenders who have schizophrenia, have more explicit adaptation
and functioning problems, they are more antagonistic, egocentrical, more
impulsive, more deny their psychological problems and are more lowspirited and pessimistic.
69
Offenders
Offenders who were sent
to experts for forensic
assessment (n=88)
Personality and behavioral
disorders due to brain
disease, damage and
dysfunction (n=34)
Specific personality
disorders (n=29)
Offenders suffering from
schizophrenia (n=17)
MMPI-2
F- Infrequence scale
Hs-abnormal concern over
bodily health
Hy – to be unconscious
problems
Pa –hypersensitivity,
suspiciousness
Pt-anxiety, tension, doubt
MMPI-2
D–negative frame of
mind
Total crime relate
indicate
MMPI-2
Pd – antisocial action, impulsive, problems with
authority
PCL-R:
Item 5 –Conning/Manipulative
Item 3-Need to stimulation/Proneness to boredom
Item 12-Early behavioral problems
PCL-R:
Item 2 –Grandioser sense
of self Worth
PCL-R:
Factor 2 –Social deviance
Facet 4 -Antisociality
Item 15 -Irresponsibility
Item 18 –Juvenile
delinquency
Item 11- Promiscuous sexual
behavior
Total indice of criminal
behavior history
MMPI-2
K- Correction scale
PCL-R:
Item 17-Many shortterm marital
relationships
K (Korekcijas skala)
Figure 1. Summary of MMPI-2, PCL-R, criminal behavior and
psychiatric history, education, family and work experience, as well as
crime related indices results (MANOVA or ANOVA, p<0,05) for
personality disorders, personality and behaviour disorders due to brain
disease, damage and disfunction and suffering from schizophrenia
offenders
70
III. With regard to the difference between the personality traits (measured with
MMPI-2 test), level of psychopathy, criminal behavior and psychiatric history,
education, family and work experience, as well as with performance of
transgression of law connected indices for the offenders who are appointed to
forensic psychiatric and complex forensic psychiatric and psychological expertise
with different types of degree of criminal responsibility research results (as seen
in figure 2) allow to make conclusions:
1) The mean values of MMPI-2 test scales of the complete responsibility,
diminished responsibility and NGRI offenders doesn’t differ between
themselves, profiles are similar, with the leading scales schizophrenia (Sc)
and paranoia (Pa), and following them in different level situated scales of
psychasthenia (Pt), depression (D) and psychopathy (Pd). In all three
profiles high situated (over values 65 T) also several validity scales F, Fb
and Fp, as well as Ds. In the level of MMPI-2 scales more often the
differences between the complete responsibility or diminished
responsibility NGRI offenders were stated. In all the scales where the
average value differences were stated (except K (correction scale) and S
(superlative self-presentation scale)), the average values of the NGRI
offenders are statistically significantly lower, in comparison with the
average values of other two groups of the offenders. Also I the history of
NGRI offenders were less stated facts that are connected with the previous
experience of criminal behavior, comparatively with the complete
responsibility and diminished responsibility offenders;
2) The Sc (schizophrenia) scale dominates in the MMPI-2 test profiles of the
offenders found to be NGRI, as well as in the profiles of the complete
responsibility and diminished responsibility offenders. It shows that these
people have characteristic social insularity, difficulties to create
communication and unclear thinking. Sensitiveness, distrust to others,
suspiciousness, sense of perilousness from the others, hostility (Pa), as
well as disturbance, impetuousness, apprehensiveness (Pt), are the features
differ the mentally deficient (insane) offenders from the complete
responsibility offenders. Suspiciousness, animosity, sense of perilousness,
level of incertitude of the NGRI offenders is less explicit, comparatively
with the complete responisbility offenders. These offenders also have less
explicit such psychopathy features as manipulation (PCL-R item 5), early
behavioral problems (PCL-R item 12) and they doesn’t get bored too quick
(PCL-R item 3). But the NGRI offenders differ from the diminished
responsibility offenders with a lower physical and psychic activity and
being energetic (Ma);
3) Such MMPI-2 scales as Depression (D), Schizophrenia (Sc) and
Hypomania (Ma) and such clinical indices as the diagnosis made during
the expertise - schizophrenia, clinical factors (experience of alcohol and
drugs usage and mental health problems during the life) and the psychical
condition at the performance of criminal offence effectively enough
foreseen the complete responsibility or NGRI of the offender. But basing
on these indices diminished responsibility is being foreseen not enough
effectively.
71
Offenders
Offenders who were
sent to experts for
forensic assessment
(n=88)
Complete
responsibility
(n=59)
Diminished
responsibility
(n=15)
Not guilty by
reason of
insanity (n=14)
MMPI-2
Pa –hypersensitivity,
suspiciousness
Pt-anxiety, tension, doubt
PCL-R:
Item 5 –
Conning/Manipulative
Item 3-Need to
stimulation/Proneness to
boredom
Item 12-Early behavioral
problems
Total indicate of criminal behavior history
MMPI-2
Ma – level of
energy and activity
MMPI-2
K –Correction
scale
PCL-R:
Item 17-Many short-term marital relationships
Figure 2. Summary of MMPI-2, PCL-R, criminal behavior
and psychiatric history, education, family and work
experience, as well as crime related indices results
(MANOVA or ANOVA, p<0,05) for Complete responsibility,
72
Diminished responsibility and NGRI offenders
Practical implications
4) The results of this research can be used in order to plan effective treatment of
the offender with the mental disorders and the correction of his behavior;
5) The results of this research can be used in order to continue cognize the
psychological criteria that could help, scientifically basing, could differentiate
the offenders into three groups of criminal responsibility within the forensic
expertise;
6) The results of this research can be used in order assessing malingering and
other aspects of credibility. Offenders with personality and behavioral
disorders due to brain disease, damage and dysfunction claim particular
attention.
Novelty of the research
This research is very topical and innovative in the Latvian psychology science,
because:
4) For the need of this research, for the first time the widely used psychopathy
evaluation inquiry (Psychopathy Checklist-Revised (PCL-R), Hare, 1991),
whose original version has very high credibility indices, was translated and its
primary adaptation in Latvia performed.
5) Getting acquainted with the previously made research, it was state that there
are very few researches who find the differences between the personality
describing traits for the offenders who are sent to forensic expertise with the
different types of mental disorders and different degrees of criminal
responsibility. If the literature more describes the offenders who have
schizophrenia or also personality and behavior disorders, then there are almost
no researches that describe the offenders with personality and behavioral
disorders due to brain disease, damage and dysfunction. This research gives
also the description of these offenders;
6) This research is the first promotional work in Latvia there it was tried to
cognize the psychological criteria that could help, scientifically basing, could
differentiate the offenders into three groups of criminal responsibility within
the forensic expertise.
Limitations:
6. The chosen for the research methods – MMPI-2 test and PCL-R inquiry –
the standardization process in Latvia has not completely finished, therefore
evaluating the results of these methods and performing their clinical
interpretation, safe and credible conclusions cannot be made;
7. The selection criteria of the research groups do not allow relating the
acquired results to the population in total. The offenders who are sent to
forensic expertise were selected only from one forensic expertise
institution in Riga. The offenders who are sent to forensic expertise from
the other such existing in Latvia institutions were not included in the
research selection;
8. Dividing the offenders into three groups according to the diagnosis of
psychic disorders, the diagnosis made by the experts – doctors –
psychiatrists was taken into account. And, as different offenders had
diagnosis made by different psychiatrists, than there can be possibility that
the criteria of the diagnosis wasn’t the same for all the offenders;
9. In order to make the number of offenders with different type of psychic
disorder diagnosis acceptable, then in one group under one name of
diagnosis the offenders with specific differences in the expression and
73
process of this disorder were included. So, for example, under the name
“Specific personality and behavior disorders” were included the offenders
with, for example, dissocial type of personality disorders, and also, for
example, with type of emotionally unstable personality disorder. It also
refers to the group of offenders with the „personality and behavioral
disorders due to brain disease, damage and dysfunction”, and the group of
offenders who have “schizophrenia”;
10. Separate groups of research participants had a small number of
respondents (for example, were only 15 respondents, who have
schizophrenia or only 14 offenders who are found to be NGRI).
Directions for the further researches
5) Continue to perform the credibility and standardization procedure of the
Latvian version of PCL-R Latvian version, so this method can be used for the
stating of psychopathy level in Latvia;
6) The standardization indices of the Latvian version of MMPI-2 test have to be
elaborated for the specific group of offenders and the offenders who are sent to
forensic expertise. Especially it is related to standardization of MMPI-2
credibility scales in Latvia;
7) Continuing to search for the psychological criteria in order to differentiate the
offenders who are sent to forensic expertise into three groups of criminal
responsibility, not only indices connected with the personality traits should be
included in the researches as variable, but also the indices that are connected
with the research of the offender’s behavior exactly at the moment of
performance of legal offence.
References
Andrews, D. A., & Bonta, G. (1998). The psychology of criminal conduct. Cincinnati,
OH: Anderson publishing Co.
Balabanova, L. (1998). Sudebnaja patopsohologija [Tiesas patopsiholoģij]. Doneck:
Stalker.
Barendregt, M., Muller, E., Nijman, H., & de Beurs, E. (2008). Factors associated
with experts’opinions regarding criminal responsibility in the Netherlands.
Behavioral Sciences & the Law, 26, 619-631.
Ben-Porath, Y., Graham, J., Hall, G., Hirschman, R., & Zaragoza, M. (1995).
Forensic application of the MMPI-2. Thousand Oaks, CA: Sage.
Bonta, J., Law, M., & Hanson, K. (1998). The prediction of criminal and violent
recidivism among mentally disordered offenders – a metaanalysis.
Psychological Bulletin, 2, 123–142.
Butcher, J. N., Dahlstrom, W. G., Graham, J. R., Tellegen, A., & Kaemmer, B.
(1989). MMPI-2. Manual for administration and scoring. Minnesota:
University of Minnesota Press Minneapolis,.
Centrālās statistikas pārvaldes datubāze (2009). Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu
skaits.
Iegūts
2009.gada
17.
maijā
no
http://
data.csb.gov.lv/Dialog/saveshow.asp
Clements, C. B. (1996). Offender Classification. Criminal justice and Behavior, 23,
121 – 143.
Cochrane, R. E., Grisso, T., & Frederick, R. I. (2001). The relationship between
criminal charges, diagnoses and psycholegal opinions among federal pretrial
defendants. Behavioral Sciences and the Law, 19, 565-582.
Coid, J. W. (2002). Personality disorders in prisoners and their motivation for
dangerous and disruptive behaviour. Criminal behaviour and mental
74
health,12, 209-226.
Cooke, D. J. (1992). Psychological disturbance in the Scottish prison system:
prevalence, precipitants and policy, (unpublished).
Daffern, M., Howells, K. (2002). Psychiatric inpatient aggression: A rewire of
structural and functional assessment approaches. Aggression and violent
behaviour, 1, 1-21.
Dietz, P. E. (1992). Mentally disordered offenders; patterns in the relationship
between mental disorders and crime. Psychiatric clinics of North America, 15,
539-551.
Edens, J.F., Cruise, K.R. & Buffington-Vollum, J.K. (2001). Forensic and
Correctional applications of the personality inventory. Bahavior Sciences and
the Law, 19, 519-543.
Edwards, E. L., Holmes, C. B., & Carvajal, H. H. (1998). Oral and booklet
presentation of the MMPI-2. Journal of Clinical Psychology, 54, 593 – 596.
Farrington, D. P. (2004). Criminological psychology in the twenty-first century.
Criminal Behaviour and Mental Health, 14, 152-166.
Gerrig, R. J. & Zimbardo, P. G. (2002). Psychology And Life, 16/e
Published by Allyn and Bacon, Boston, MA. Copyright (c) by Pearson
Education.
Graham, J. R. (1993). MMPI-2 Assessing personality and psychopatology. New
York, Oxsford : Oxsford University Press, inc.
Graham, J. R., Watts, D., & Timbrook, R. E. (1991). Detecting fake – good and fake –
bad MMPI-2 profiles. Journal of Personality Assessment, 59, 264 – 277.
Goncalves, R. A. (1999). Psychopathy and offender types: Results from a Portuguese
Prison sample. International Journal of Law and Psychiatry, 22 (3-4), 337 346.
Gottfredson, S. D., & Hirschi, T. (1990). A general theory of crime. Stantford, CA :
Stantford University Press.
Hampson, S. (1988). Construction of personality. Routledge, London and NY.
Hare, R. D. (2003). Hare Psychopathy Checklist-Revised (PCL-R) 2nd Edition.
Technical manual. Canada: MHS.
Hildebrand, M. & de Ruiter, C. (2004). PCL-R psychopathy and its relation to DSMIV AXIS I and II disorders in a sample of male fornesic psychiatric patients in
the Netherlands. International journal of law and psychiatry, 27, 233-248.
Hildebrand, M., de Ruiter C., de Vogel, V., & van der Wolf, P. (2002). Reliability and
Factor Structure of Dutch language version of Hare`s Psychopathy ChecklistRevised. International journal of forensic mental health, 2, 139-154.
Hjelle, L. A., & Ziegler, D. J. (1992). Personality Theories. Basic Assumptions,
Research, and Applications. New York: McGraw-Hill
Hodgins, S. (2007). Persistent violent offending: what do we know? The British
Journal of Psychiatry,19,12-14.
Krastiņš U. (2000). Noziedzīgs nodarījums. Rīga.: Tiesu namu aģentūra.
Krimināllikums (1998). LPA, Rīga: Tiesiskās informācijas centrs.
Kriminālprocesa likums (2006). Rīga: Latvijas Vēstnesis.
LeBlanc, M., Ouimet, M., & Tremblay, R. E. (1988). An integrative control theory of
delinquent behavior: A validation 1976-1985. Psychiatry, 51, 164-176.
Maddi, S. R. (2007). Personality theories facilitate integrating the five principles and
deducing hypotheses for testing. American Psychologist, 62,(1), 5875
59.
Marzuk, P. M. (1996). Violence, crime and mental illness. How strong link? Archives
of General psychiatry, 53, 481-486.
Matthews, G., Deary, I. J., & Whiteman, M. C. (2003). Personality traits. Cambridge,
England: Cambridge University Press.
Mayer, J. D. (2005). A tale of two versions: Can a new of personality help integrate
psychology? American Psychologist, 60, 294-307.
Mayer, J. D. (2006). A new vision of personality… and of personality theory.
American Psychologist, 61, 331 – 332.
McAdams, D. P. & Pals, J. L. (2007). The role of theory in personality research. In
Robins Richard (Ed), Handbook of research methods in personality
psychology (pp. 3-25). New York: Guilford Publication, Inc.
McCrae, R. R. & Costa, P. T. (1997). Personality trait structure as a human universal.
American Psychologist, 52, 509-516.
McGuire, J. (2004). Understanding Psychology and Crime. Berkshire, GBR:
McGraw-Hill Education.
Miller, J. D., Lynam, D. (2001). Structural models of personality and their
relation to antisocial behavior: A meta-analytic rewire. Criminology, 39, 765798.
Molto, J., Poy, R., & Torrubia, R. (2000). Standartization of the Hare Psychopathy
Checklist-Revised in a Spanish prision sample. Journal of Personality
Disorders, 14, 84-96.
Moskowitz, J. L., Lewis, R. J., Ito, M. S., & Ehrmentraut, H. (1999). MMPI-2
Profiles of civil patients. Journal of clinical psychology, 55, 659-668.
Nicholson, R. A., & Norwood, S. (2000). The quality of forensic psychological
assessment, reports and testimony: Acknowledging the gap between promise
and practice. Law and Human Behavior, 24, 9-44.
Pope, H. S., Butcher, J. N. & Seelen, J. (2000). The MMPI, MMPI-2 & MMPI-A in
cort. American Psychological Association, Washington. DC.
Rogers, R., & McKee, G. R. (1995). Use of the MMPI-2 in the assessment of criminal
responsibility. In Ben-Porath, Y., Graham, J., Hall, G., Hirschman, R., &
Zaragoza, M. (Eds.). Forensic application of the MMPI-2 (pp.103-126).
Thousand Oaks, CA: Sage.
Rogers, R. & Seman, W. (1983). Murder and criminal responsibility: An examination
of MMPI profiles. Behavior Sciences and the Law, 1, 89-95
Safuanov, F. S. (1998). Sudebnaja psihologicheskaja ekspertiza v ugolovnom procese
[Tiesu
psiholoģiskā ekspertīze kriminālprocesā], Moskva: Smisl.
Sarma, Z. M. (2005). Adaptation of the Minnesota Multiphasic personality inventory2 to Latvia. A dissertation submitted to the faculty of the graduate schoool of
the University of Minnesota. JO-IDA C. Hansen, Adviser
Shea, S. J., Geoffrey, R., McKee, G. R., M.E.C. Shea, & Cook, D. (1996). MMPI-2
profiles of male pre-trial defendants. Behavioral sciences and the law, 14,
331-338.
Simourd, D.J., Bonta, J., Andrews, D.A., & Hoge, R.D. (1991). The assessment of
criminal Psychopathy: A meta-analysis. Unpublished paper, Department of
Psychology, Carleton University, Ottawa, Ontario.
Sitkovskaja, O. D. (1998). Psihologija ugolovnoij otvetstvenosti [Kriminālās
atbildības psiholoģij]. Moskva: Norma.
76
Sitkovskaja, O. D. (2000). Novije napravljenie sudebno-psihologicheskoj ekspertizi
[Tiesu psiholoģiskās ekspertīzes jaunie virzieni]. Moskva: Jurljitinform.
Tengström, A., Grann, M., Längström, N., & Kullgren, G. (2000). Psychopathy (PCLR) as a pedictor of violent recidīvism among criminal offenders with
schizophrenia. Law and human behavior, 24, (1), 45-58.
Tengström, A., Hodgins, S., Grann, M., Längström, N., & Kullgren, G. (2004).
Schizophrenia and criminal offending. The role of psychopathy and substance
use disorders. Criminal Justice and behavior, 31, 376-391.
Warren, J. I., Murrie, D. C., Chauhan, P. C., Dietz, P. E., & Morris, J. (2004). Opinion
formation in evaluating sanity at the time of the offense: An examination of
5175 pre-trial evaluations. Behavioral Sciences and the Law, 22, 171-186.
77